Aizbildināšanās ar to, ka šādi Latvijas valsts cīnās par zāļu kvalitāti, neiztur nekādu kritiku. It īpaši, ja ņem vērā jēdziena "trešās valstis" skaidrojumu šo pašu Ministra kabineta noteikumu 2. panta 2.5. punktā, kur apgalvots, ka par trešajām valstīm turpmāk šajos noteikumos tiek sauktas visas tās valstis, kuras "nav Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstis". Tātad, ja šis aizliegums saņemt zāļu sūtījumus no trešajām valstīm, kā to apgalvo Veselības ministrija ir pieņemts rūpēs par zāļu kvalitāti, tas nozīmē, ka šī normatīvā akta izstrādātāji un pieņēmēji apšauba zāļu ražošanas un izplatīšanas kvalitāti visā pasaulē, izņemot Eiropas Savienību. Tātad, arī tādās industriāli attīstītās valstīs kā Ķīnā, Japānā, ASV,Kanādā, Indijā u.c. Manuprāt, šāds viedoklis ir vienkārši absurds. Dalīt valstis Eiropas Savienībai piederīgajās un pārējās, jeb trešajās valstīs un pēc šī dalījuma ieviest nepamatotus aizliegumus un ierobežojumus, nozīmē pēc Padomju Savienības parauga veidot "dzelzs priekškaru" starp Eiropas Savienību un pārējo pasauli. Vai tāds bija mērķis Latvijas neatkarības atjaunošanai?!

Arī apgalvojums, ka cilvēks pasūtot internetā zāles no trešajām valstīm, varētu saņemt zāļu viltojumu, ir tikai pieņēmums, ko nevar izmantot kā argumentu vispārējam zāļu sūtījumu aizliegumam. Tad jau tik pat labi pieņēmumam, ka starp bēgļiem no Āfrikas, kas dodas uz Eiropu varētu būt teroristi, vajadzētu kalpot par argumentu bēgļu uzņemšanas vispārējam aizliegumam. Bet pieņēmumam, ka pasta sūtījumos varētu tikt pārsūtīts kaut kas bīstams vai kaitīgs (vēstuļbumbas) par argumentu vispārējai pasta pakalpojumu aizliegšanai.

Ja mēs dzīvojam brīvā un tiesiskā valstī, tad cilvēkam ir tiesības izdarīt izvēli kur un kādā veidā iegādāties sev vajadzīgās zāles un izvēloties zāļu iegādes veidu, cilvēks pats arī uzņemas ar to saistītos riskus un atbildību.

Vēl, jāņem vērā, ka mūsu valsts, līdzekļu trūkuma un nesakārtotās medicīniskās aprūpes sistēmas dēļ, nevar nodrošināt saviem iedzīvotājiem normāli pieejamu veselības aprūpi un ārstēšanu. Šādā situācijā aizliegums iedzīvotājiem par saviem līdzekļiem personīgām vajadzībām pasūtīt un iegādāties zāles (kas nav ne narkotiskās, ne psihotropās vielas) no trešajām valstīm, ne vien ievērojami pasliktina iedzīvotāju iespējas ārstēties, bet ir arī klaji necilvēcīgs. Un šī aizlieguma pamatojumu ar rūpēm par cilvēku veselību nevar nosaukt nekā citādi, kā par cinisku liekulību. Sevišķi sāpīgi tas šobrīd skar visus tos c-hepatīta slimniekus, kuriem valsts finansētā ārstēšana vēl joprojām nav pieejama un arī aptieku tīklā pasūtīt par vairākiem desmitiem tūkstošu eiro viņu dzīvībai un veselībai svarīgās zāles līdzekļu trūkuma dēļ nav iespējams.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, esmu pieteicis piketu protestā pret šo personīgajām vajadzībām domāto zāļu sūtījumu saņemšanas aizliegumu no trešajām valstīm. Pikets notiks pie Ministru kabineta ēkas š.g. 15. un 16. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 13.00. Aicinu visus Latvijas iedzīvotājus, kuriem rūp ārstēšanās iespējas, nebūt vienaldzīgiem, jo tas var skart katru no mums. Piketa laikā labprāt atbildēšu arī uz žurnālistu jautājumiem.