Biedrība "Invalīdu tiesību aizsardzības centrs" iesaka novirzīt vairākus miljonus ES struktūrfondu līdzekļu, kas paredzēti cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai, endoprotezēšanas operāciju izdarīšanai, jo liela daļa no viņiem pēc endoprotezēšanas operācijas izdarīšanas atgriežas ar labiem panākumiem darba tirgū.
Pateicamies Saeimas deputātiem par 8. jūlijā otrajā lasījumā atbalstītajiem deputātu A. Barčas, J. Stepaņenko, I. Parādnieka, M. Bondara un A. Platpera iesniegtiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kuri Saeimā nobalsoti pēc vairākkārt ITAC iesniegtiem argumentētiem priekšlikumiem likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" (Nr.209/Lp12), papildinot patērētās elektroenerģijas saņēmēju sarakstu ar ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti.
Bet šajā sakarībā nepieļaujami, ka cilvēki ar ļoti smagu invaliditāti, ar pirmās invaliditātes grupu, kuras dzīvo ģimenē vai atsevišķi, aizmirsti, tiek diskriminēti. Turklāt jāmin, ka finansējums šim mērķim būtu nepieciešams tikai ap vienu miljonu eiro gadā.
Tāpat arī personas ar smagu invaliditāti, ar otrās invaliditātes grupu, kuras ir vecākas par 80 gadiem un dzīvo kopā vai atsevišķi būtu jāieslēdz patērētās elektroenerģijas atvieglojumu saņēmēju sarakstā.
Ļoti ceram, ka uz trešo lasījumu likuma grozījumos tiks ieslēgti arī šie iepriekš minētie cilvēki ar invaliditāti.
Pateicamies Finanšu ministrijai un valsts sekretāres vietniecei budžeta jautājumos J.Plūmei par esošo atbalstu cilvēku ar invaliditāti labā, kā arī par izteikto vēlmi, ka tiek meklēti risinājumi papildu finansējuma piešķiršanai ITAC vēstulē minēto ļoti smago problēmu risināšanai, milzīgo vairāku gadu rindu mazināšanai uz endoptotezēšanas operācijām (rindu gaida 25 000 personu), pēdējos gados strauji augošo cilvēku ar invaliditāti skaita (palielinājums pēdējos 7 gados par 50 000) mazināšanai u.c. Valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos J. Plūme vēstulē 06.02.2015. Nr. 2-6-03/758 raksta, citējam: "Ekonomikas ministrija var iesniegt priekšlikumus par nepieciešamiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likuma Pārejas noteikumu 44. pantā."
Arī premjere Laimdota Straujuma pirms Saeimas vēlēšanām TV pauda atbalstu maksas par elektroenerģiju atvieglojumu saraksta paplašināšanai.
Aizmirsti ANO Ģenerālajai Asamblejai 1990. gada 4. maijā dotie solījumi pēc neatkarības atjaunošanas par cilvēku ar invaliditāti stāvokļa nepasliktināšanu! Un nevienlīdzības mazināšanu!
Atbildes vēstulē 18.12.2014. Nr.511.918-1-12/14 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija priekšsēdētājs Romāns Naudiņš solīja janvārī plašākā tautsaimnieciskā kontekstā vairāku komisiju kopsēdē izskatīt atvieglojumus cilvēkiem ar invaliditāti, bet solījums nav izpildīts.
Šajā sakarībā jāmin, ka vajadzētu palielināt 2013. gada tehnisko palīglīdzekļu finansējuma bāzi, jo turpina strauji pieaugt cilvēku ar invaliditāti skaits un pieprasījums uz pastāvīgi sāpošo lielo locītavu endoprotezēšanas operācijām un pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Nav piepildījušās FM un LM prognozes, ka rindas likvidēsies. Rindas ir mazinājušās, bet uz 01. 12. 2014. rindā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem joprojām gaidīja 6023 personas.
Atbalstām Veselības ministra G. Beļēviča vēlmi likvidēt pacienta līdzmaksājumus un veikt citus pasākumus finansējuma palielināšanai endoprotezēšanas operācijām u.c.
2014. gada 18. septembra Saeimas balsojumā par likumu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" nobalsots arī par aplokšņu algas saņēmējiem un turīgiem cilvēkiem, bet daļa bērnu, citu cilvēku ar ļoti smagu invaliditāti un smagām saslimšanām, tika aizmirsti vispār ierēdņu rupjo kļūdu dēļ un atvieglojumu saņēmēju sarakstā blakus daudzbērnu ģimenēm nav iekļauti.
Turklāt jāatzīmē, ka bijušā premjera M. Gaiļa laikā tika parakstīts Nacionālais Ziņojums ANO Sociālās attīstības galotņu konferencei, kurā tika minēts, ka Latvijā sociāli visneaizsargātākie ir cilvēki ar invaliditāti, nevis turīgie un aplokšņu algu saņēmēji, kurus atbalstīja Saeima 18. septembrī.
No elektroenerģijas sadārdzināšanās visvairāk cietīs tieši cilvēki ar invaliditāti.
Šajā sakarībā jāņem vērā, ka cilvēki ar invaliditāti, salīdzinājumā ar pārējiem cilvēkiem , ir zaudējuši cilvēkiem pašu dārgāko – veselību!
Un šajā sakarā izdevumi viņu veselības aprūpei, medikamentiem u.c., kā arī elektroenerģijas patēriņš šajās ģimenēs ir ievērojami lielāks.
Turklāt no nelaimes auto avārijā, citā negadījumā, vai negaidītas slimības dēļ, nav pasargāts neviens. Elektroenerģijas straujais sadārdzinājums ir sods par invaliditāti!
Daudzi cilvēki ar ļoti smagu un smagu invaliditāti un bērni ar invaliditāti, ņemot vērā viņu smago veselības stāvokli un mazkustīgo dzīves veidu, daudz laika pavadot mājās, gultā, jāpieskata un nevar atstāt vienus, viņu skaits ir salīdzinoši neliels, daudz patērē elektroenerģiju, skatoties televizoru, izmantojot datoru, e-pastu, faksu, telpu apgaismojumu, radio, kā arī dažādu fizioterapijas un neredzīgo cilvēku tehnisko palīgierīču, elektriskās apsildīšanas, elektriskās plīts, tējkannas u.c. ierīču darbināšanai. Kā arī, lai uzturētu saikni ar ārpasauli, sabiedrību u.c.
Lūdzam elektroenerģijas maksas atvieglojumus piešķirt tādā pašā apmērā kā daudzbērnu ģimenēm.
Daudzi iedzīvotāji ir izmisumā, ka nevar samaksāt par sadārdzinātiem komunālajiem maksājumiem, apkuri, medikamentiem, veselības aprūpes pakalpojumiem, endoprotezēšanas operācijām sāpošo locītavu nomaiņai, pēc NVD datiem uz 2015. gada 1. janvāri ir milzīga rinda 25 219 cilvēku, pieaugusi par 2000 personām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, no kuriem liela daļa varētu atgriezties darba tirgū, dārgo dienas maksu slimnīcās un dārgo maksu par ģimenes ārsta mājas vizīti, izmeklējumiem, speciālistiem (ļoti garas rindas), pārtiku u.c.
Nav pieejami jaunākās paaudzes efektīvāki medikamenti kā kaimiņvalstīs!
Tādēļ salīdzinājumā ar 2009. gada 1. janvāri VSAA uzskaitē esošo cilvēku ar invaliditāti skaits pieaudzis par 49674 (vai 41,8%) un ir 16 8496 cilvēku. Tāpēc pieaudzis pieprasījums pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem, endoprotezēšanas operācijām, kompensējamām zālēm, dārgām ģimenes ārstu mājas vizītēm akūtos un hronisko slimību saasinājuma gadījumos u.c. Turklāt mirstība ir augsta salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija pievienojās ANO Invalīdu tiesību deklarācijai un solīja ANO Ģenerālajai Asamblejai nepasliktināt cilvēku ar invaliditāti stāvokli.
Kaut gan toreiz stāvoklis ekonomikā bija daudz smagāks un budžetā ieņēmumi bija vairākas reizes mazāki, 1992.gadā valdība un deputāti pieņēma likumu "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"
Toreiz valsts apmaksāja cilvēkiem ar smagu invaliditāti ārstniecību ambulatori, slimnīcās, rehabilitācijas iestādēs (lai saņemtu šos pakalpojumus, iepriekšējā Saeimā, kad Sociālo un darba lietu komisiju vadīja J. Stalidzāne, tika pieņemta diskriminējoša norma pēc vecuma pazīmes, pret ko iebilda toreizējais Tiesībsargs R. Apsītis un ITAC), zobārstniecības un zobu protezēšanas pakalpojumus, pat vitamīnus, kā arī braukšanu sabiedriskajā transportā visā Latvijas teritorijā, kā arī savlaicīgi nodrošināja ar nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem un to remontu, invalīdu uzņēmējdarbībā bija noteiktas visas nodokļu atlaides u.c.
Latvijā veselības aprūpes finansējums ir viens no vismazākajiem ES, bet pacienta līdzmaksājumi ir vieni no lielākajiem. Salīdzinājumā ar kaimiņiem Latvijā ārstniecība slimnīcās un ģimenes ārsta mājas vizīte ir ievērojami dārgāka. Kompensējamo zāļu finansējums uz vienu iedzīvotāju ievērojami atpaliek no Igaunijas, Lietuvas un ES vidējā līmeņa.