Rēzeknes ugunsdzēsības dienesta rīcībā ir automašīnas, kuru izlaišanas gads rosina cienu, precīzāk, 1973. gada ZIL-131 un 1977. gada RAF-2203. Pie tam visas mašīnas ir pilnīga darba kārtībā, tehniskā apskate izieta, un tie regulāri dodas izbraukumos.
ZIL savā pagātnē ir bijusi šļūtenes mašīna, proti, tā pārvadāja divus kilometrus ar ugunsdzēsēju šļūtenēm un kopā ar sūkņu staciju varēja nodrošināt to pašu divu kilometru ūdens padevi. Vēlāk šādu automobiļu trūkuma dēļ mašīnu pārveidoja par ķīmisku negadījumu aizsardzības automašīnu. Tā paredzēta, lai cīnītos ar šādu negadījumu sekām.
Manā acu priekšā ZIL tika iedarbināts – lēni, bet pārliecinoši. Uz 100 kilometriem automašīna patērē 30 litrus benzīna. Ar rezerves daļām problēmu nav, bet ar jaunajiem drošības standartiem bija jāpierīko aizmugurējās gaismas. Bez tām nekā, bet oriģinālajā komplektācijā, protams, tādas nebija. Automašīnas salons ir bez jebkādām ērtībām – praktiski kā tankā – viss ir no dzelzs un ļoti droši. Visas plāksnītes ar instrukcijām ir krievu valodā, kas piedod 'odziņu' mūsdienu apstākļos. Taču tā ir oriģinālā mašīnas sastāvdaļa, ko iekļāvuši automobiļa ražotāji.
Savukārt RAF atgādina vienkāršu mikroautobusu "Latvija" – mobils vienības sastāvs. Tādi nenoliedzami kalpo uzticīgi. Vietām redzamas rūsas pēdas, bet tas nav pārsteidzoši ņemot vēra kalpošanas laiku.
Interesanti, vai valdības autoparkā Rīgā arī ir šādi 'vecīši', kā jūs domājat?