Foto: DELFI Aculiecinieks

''Somijas pavasara gadatirgū, kā parasti, ļoti liela izvēle. Šogad ir vairāk putnu būru, jo Somijas prezidents aicināja visā valstī izkārt miljons putnu mājiņu,'' no Somijas raksta Leons Stiprais.

''Arī es jau agrāk iegādājos lielu putnu būri. Dažus finiera stiprināšanas elementus nācās apstrādāt ar lakām, kas ilgāku laiku putnus atbaidīs. Tomēr ceru, ka būris kalpos gadiem ilgi.

Gadatirgū vienmēr pieeju pie juvelieru izstrādājumu stenda. Tur starp fosilijām ieraugu pārakmeņotus haizivs zobus. To vecums – simts miljoni gadu. Mūsu senčiem līdz dzelzs laikmetam šādi zobi palīdzēja veidot medību bultu uzgaļus.

Haizivs zobi bija gan varonības simbols, gan izdevīgs maiņas produkts. Haizivis dzīvoja jau pirms 420 miljoniem gadu, kad Zemi piemeklēja vairākas kataklizmas, kurās arī šie dzīvnieki masveidā gāja bojā.

Atrodot šādu vietu, senā cilts ieguva pasakainu dārgumu krātuvi un labklājības avotu. Jo cilvēks saprātīgais parādījās uz zemes tikai pirms trīs miljoniem gadu.

Ieraugu arī meteorīta gabaliņus. Esmu lietas kursā, ka meteorīts virs Čeļabinskas, kurš nokrita 2013. gada 15. februārī, ievainoja 1600 cilvēkus. Galvenokārt triecienviļņa izsisto stiklu rezultātā. Lielāko akmens gabalu atrada Čebarkuļskas ezerā. Tā svars bija 500 kilogrami.

Tomēr cilvēkus vairāk interesē dzelzs meteorīti. Juvelierizstrādājumos to cena ir līdzvērtīga zeltam. Doma, ka tāds dzelzs gabaliņš atbilst Zemes vecumam, satrauc iztēli.

Zināms, ka Zeme radās apmēram pirms četriem miljardiem gadu. Zemi bombardēja citas jaundzimušās planētas. Tā izveidojās meteoru josla starp Marsu un Jupiteru.

Acīmredzot Zeme ieiet kādā no meteoru joslām regulāri. Jo, piemēram, Čeļabinskas un Sikhate-Alinas meteorītu krišanas datumi ir gandrīz vienādi. Usūrijas Taigas kalnos Zemes atmosfērā uzsprāgušais dzelzs meteorīts nokrita 1947. gada 12. februārī. Čeļabinskā – 2013. gada 15. februārī.

Cena atļāva man nopirkt Sikhate-Alinas dzelzs meteorīta gabaliņu. Liels bija mans izbrīns, kad fotografējot šo gabaliņu, secināju, ka tas atgādina cilvēka galvas apveidus. Vedīšu to uz Rīgu savam juveliera meistaram Andrim, kurš strādā Miera ielā. Ceru, ka varēs no tā izveidot kulonu.

Tagad sāku saprast mūsu senčus. No debesīm nokritušais dzelzs gabals, pārvērsts par zobenu, deva leģendāru spēku un varu tās īpašniekam.

No debesīm nokritušais Svētais Mekas akmens arī kļuva par pielūgsmes objektu miljoniem musulmaņu.

Tomēr fakti liecina, ka varenāks par cilvēku ir tikai laiks un dabas spēks,'' stāstu noslēdz Leons Stiprais.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!