Foto: DELFI Aculiecinieks
Portāla "Delfi" lasītājs Leons Stiprais redakcijai atsūtījis plašu dažādās pasaules vietās iemūžinātu akmeņu fotokolekciju. Ar krājumu viņš iepazīstina, daloties pārdomās par akmeņu izcelsmi.

"Lielā sprādziena teorija balstīta uz to, ka pirms apmēram trīspadsmit miljardiem gadu lielā sprādziena rezultātā piedzima Visums un laiks, kā mēs to saprotam.

Daudz vēlāk, proti, apmēram pirms 4,8 miljardiem gadu, no virpuļojošā gāzu virpuļa, Visumā sakļaujoties kopā gāzveida putekļiem, izveidojās mūsu Saule un ap to sāka riņķot kvēlojošu gāzu putekļu paliekas.

Jāpiebilst, ka pirms mūsu Saules sistēmas rašanās veidojās senākās Saules sistēmas. Eksistē arī Saules sistēmas, kuras radušās un rodas pēc mūsu Saules rašanās.

Vēlāk, salīpot kopā putekļu paliekām, ap jauno Sauli izveidojās mūsu Saules sistēmas planētas.

Savstarpējās salipšanas procesā no karstās masas smagie metāli izveidoja kodolu. Veidojās magmatiskie ieži – granīts un bazalts.

Saduroties kopā kontinentiem, radās kalni. Miljardiem gadu laikā, sadrūpot granītam un vulkānu magmatiskajiem iežiem, veidojās klintis un vēlāk akmeņi.

Sadrupšanas procesā veidojās nogulu ieži un metamorfie ieži. Miljoniem gadu laikā, saspiežoties zem zemes un jūras dziļumos, veidojās dolomīts, ģipsis, marmors, smilšakmens,krīts un citi veidojumi. Piemēram, māls.

Arī bioloģiskie produkti veidoja akmeņogles, dzintaru un pārakmeņojušos artefaktus.

Šos procesus apstiprināja reliktā starojuma atklāšana 1965. gadā. Šodien līdzīgus procesus mēs redzam fotogrāfijās, ko mums devis Habla teleskops.

Visuma sprādzienā akmeņi neradās uzreiz. Tie ir Visuma sprādziena procesa radītie produkti.

Paši akmeņi, kas atrodas mums apkārt, stāsta par sevi daudz. Gan par to, ka kādreiz bijuši šķidrā stāvoklī, gan par milzīgā spiediena rezultātā veidotām kristalizācijas formām.

Savu lomu dažādu akmeņu formu radīšanā pielika upju straumes, jūras viļņi un šļūdoņu miljoniem tonnu smagie "gludekļi".

Akmeņi ir palīdzējuši cilvēcei izdzīvot. Krams kļuva ne tikai par darba rīku un ieroci. Tas deva vienu no iespējām iegūt uguni. Akmens darba rīki deva iespēju cilvēkiem iemācīties apstrādāt augsni un iegūt pārtikas produktus. Alas cilvēkiem ļāva izdzīvot tūkstošiem gadu. Akmens deva iespēju celt mājokļus un nocietinājumus.

Akmeņogles simtiem gadu laikā sildīja cilvēkus un piedzīvot industrializāciju.

Paceļot akmeni, mēs tajā ceram atrast zeltu, dimantus un dārgus kristālus. Mēģināsim saprast, ko mēs turam savās rokās. Tas bieži būs granīts un bazalts, kurš stāstīs par zemes vecumu, par zinātnes spēku un cilvēku saprātu."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!