Par Tukuma Melnezera avotiem esmu jau rakstījis "Delfi aculieciniekam". Drusku kļūdījos nosaucot pakalnu augstumus virs jūras līmeņa. Paldies komentētājiem, kas to palaboja.
Šoreiz pastāstīšu par Durbes svētavotu un Šlokenbekas avota dāsnumu.
Durbes avots ir viens no pazīstamākajiem avotiem šajā apkārtnē. Tas atrodas gandrīz pie pašas Durbes estrādes.
Pazīstams tāpēc, ka vietējo privātmāju īpašnieki no tā pa uzbūvētajiem ūdens vadiem iegūst ūdeni savām mājām. Sausajās vasarās spiediens krītas. Tāpēc tagad ir ievilkts paralēlais pilsētas ūdens vads.
Tukuma pakalnus ir izveidojis ledus laikmeta šļūdonis. Tas ir sanesis granīta un dolomīta akmens kārtu. Tā veidojas ūdens tilpņu gultnes. Smilšu slānis kalpo kā milzīgs, dabisks filtrs.
Savukārt māla kārta gadiem ilgi pasargā avotus no piesārņojuma, ko veicis un turpina veikt cilvēks.
Piemēram, ir zināms, ka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Tukuma militārā lidlauka teritorijā bija degvielas padeves vada avārija. Ar pazemes ūdeņiem bagāto apkaimi glāba vairāki apstākļi. Avārija notika ziemas laikā. Saindēta sniega kārta tika izvesta. Sabojājās tikai vietējo aku ūdens. Māla kārta pasargāja dziļākos ūdeņus no šī bīstamā piesārņojuma.
Savulaik lidlauka tuvākajā mežā tika izsviesti padsmitiem dusta(DDT) maisu. Tos pamanīja karaspēka daļā dienējošie latvieši un sacēla trauksmi. Dusts tika savākts un sadedzināts.
Zemes slānis, kas sargā avotus, ir iespaidīgs. Nosacīti mans aparāts Jauntukuma augstienē uzrāda skaitli piecdesmit astoņi. Savukārt pie Durbes svētavota ir tikai divdesmit astoņi. Tātad tā ir trīsdesmit metru starpība. Tieši starp pakalnu un avotu aug iespaidīgs ozols.
Dabas draugi to neskaita par dižozolu, jo stumbru veido divi saauguši ozoli. Es to saucu par Durbes dvīņu ozolu.
Vēl viens avots ir Tukuma celtnieku ielas rajonā pie garāžām. Tās celtas vēl padomju laikā. Nauda tika iegūta no aizsardzībai paredzētiem mērķiem. Garāžas kvalificēja kā bumbu patversmes. Apmēram tāpat, kā nesenā pagātnē no aizsardzības mērķiem mūsu bāleliņi cēla sporta stadionus. Tikai naudu, ko iegūst organizējot sporta sacensību mačus, nonāk ne jau Aizsardzības ministrijas kasē. Tas tā, pārdomām.
Tomēr es šo avotu neizmantotu. Ūdens nāk no virsmas, kuru apskauj pilsēta un garāžas. Pie tam Celtnieku sociālās mājas iemītnieki starp savu māju un garāžām atklājuši savu mīluļu – kaķu un suņu kapsētu.
Cita lieta ir Šlokenbekas avota ūdens. Tas atrodas krietni tālāk no pilsētas, braucot pa Rīgas ielu uz Milzkalnes pusi. Man augstuma aparāts te uzrāda tikai skaitli seši. Ūdens pēc garšas liekas garšīgāks par Durbes avota ūdeni. Intereses pēc kāpu pakalnā, kas atrodas pāri ceļam. Ievēroju, ka pakalna aramzemi vietām klāj granīta lauskas. Tas apstiprina teoriju, ka Tukuma pakalnus veidojis varens ledus šļūdonis.
Tomēr, man par izbrīnu, augstuma mērītājs uzrāda tikai Durbes avota līmeni, proti, divdesmit astoņus metrus. Toties no turienes paveras varens skats uz Slocenes senleju.
Esmu sācis regulāri ņemt dzeramo ūdeni no visiem trijiem pieminētajiem, tas ir, Melnezera, Durbes un Šlokenbekas avotiem. Veselībai un ekonomikai.
