''Mēs nezinam kad un par ko karosim. Tieši tādas domas man ienāca prātā, kad Somijā Haminas pilsētas jūras malā novēroju kaujas imitāciju ar Francijas un Anglijas desanta laivām. Tas bija 160 gadus atpakaļ. Karoja nesenie sabiedrotie angļi ar Krieviju. Angļi pavisam nesen gāja kaujās pret Napoleonu. Tas bija 1812. gadā,'' stāsta Leons Stiprais.

''Atmiņās vēl bija šīs cīņas, tomēr ienaidnieki bija jau citi. Pret somiem, kuri ietilpa Krievijas impērijas sastāvā, karoja arī franči. Viņi šoreiz karoja kopā ar angļiem pret Krieviju.

Kas tad īsti notika 160 gadus atpakaļ. Bija sācies Krievijas impērijas karš ar Turciju.

Par to stāsta piemineklis, kas uzstādīts Haminas jūrmalā, ko sauc par Tervasari. Krimas karš ilga no 1853. līdz 1856. gadam. Oulu un Haminas kaujās sabiedroto mērķis bija bloķēt Krievijas ostas, iznīcināt kara kuģus un militāro infrastruktūru.

Anglija un Francija bija ieinteresētas ierobežot Krievijas impērijas izplešanos un nostiprināšanos Melnajā un Vidusjūrā. Lūk, īstais iemesls.

Haminas un Oulu kaujā somu krasta apsardze, šaujot ar lielgabaliem un musketēm, nogremdēja desantlaivas. Gāja bojā trīs angļu virsnieki un 15 jūrnieki. Gūstā tika saņemti trīs virsnieki un 31 jūrnieks. Apšaudes bija tik intensīvas, ka vēl šodien zvejnieki tīklos atrod čuguna bumbas. Tagad tās izmanto skursteņu tīrīšanai, enkuru vietā, muzejiem un senatnes pieminekļiem.

Tomēr, Krievijas impērija karu zaudēja.

Kaujas imitāciju par godu 160 gadadienai noorganizēja Haminas seno ieroču biedrība ''ASEKERHO - 93'', Haminas tautas teātris un Seno apģērbu cienītāju biedrība,'' stāstu noslēdz Leons Stiprais.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!