Konfesiju vadītājiem un tautai.Šis būs skarbs raksts, jo arī cena ir augsta – mana tauta.
Pēc ilgiem laikiem iegāju virtuālajā tīmeklī un redzu, ka notiek šūmēšanās ap Pujata kungu. Izrādās, ka viņš Aglonā cita starpā pateicis savu viedokli (pamatotu Svētajos Rakstos) par projektu, kas tiek saukts par likteņdārzu. Un izrādās, ka šis 80gadu vecais vīrs ir vienīgais (cik man zināms), kurš atvēris muti, lai runātu un brīdinātu, uzņemoties uz sevi visu, kas tam sekos.
Zivs ir kristietības simbols un - interesanti, kāpēc zivs? Jo zivis taču nerunā. Bet Kristus uzdevums bija cits - ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas.. un Viņš teica - kā lai tic, ja nav dzirdējuši, kā lai dzird, ja nav, kas sludina.
Kur esat (mani) luterāņi!? Kur babtisti, adventisti, vasarsvētki un citi!? Kur jūsu - balsis!? Un tas nav pārmetums, bet kliedziens par tautu, kurā esam ielikti ar atbildību par to. Kura kā avis aiz nezināšanas tiek vesta uz bezdibeni. JO nav kas pasaka, nav kas gana un gatavs dzīvību atdot par savām avīm. Tur jau pat akmeņiem jākliedz! Un Dievs saka:
„bēdas Israēla ganiem, kas ganījuši tikai paši sevi! Vai ganiem nebija avis ganīt? Jūs viņu pienu gan dzerat, ar viņu vilnu ģērbjaties un kaujat taukās, bet jūs avis neganāt. Vājās jūs nekopjat un nespēcināt, slimās nedziedināt, ievainotās nepārsienat, izklīdušās nesadzenat kopā, pazudušās nemeklējat, bet ar tām rīkojaties varmācīgi un nežēlīgi. Tā tās izklīda, tāpēc ka tām nebija gana, un izklīdušas tās kļuva plēsīgiem zvēriem par barību un pazuda. Manas avis maldās pa visiem kalniem un augstiem pakalniem, tās izklīdušas pa visu zemi, un neviens nerūpējas par tām un neuzmeklē tās." /Ecehiēla 34:2-6/ Un jūs jau zināt, kas tur tālāk rakstīts.
Likteņdārzs ir garīgs jautājums, tāpēc, pirmkārt, skatāms garīgi.
Jo, ja to veido dzenbudistu priesteris, tas IR garīgi. Jo, ja tur ir pielūgsmes vieta, tas IR garīgi. Jo, ja tas tiek veidots kā Latvijas tautas nākotnes simbols, kas nomaina Brīvības pieminekli, tas IR garīgi. Un kurš bija tas brīdis, kad latviešu tautai bija iespēja izvēlēties, kādu veidot savu simbolu (ja vispār veidot), kādu veidot šo ieceri, kuru no 207 projektiem realizēt? Kurš bija tas brīdis, kad idejas autori gāja pie konfesiju vadītājiem (Latvijas priesteriem), lai ar viņiem par to apspriestos, ņemot vērā, ka Latvija ir veidojusi savus pamatus kristīgās vērtībās un 1.3miljoni (tas ir 70% tautas!) ir reģistrēto kristiešu, kas apzinātā vecumā iesvētījušies kādā no draudzēm, tātad izvēlējušies veidot savu dzīvi uz kristīgiem pamatiem, izvēlējušies Kristu. Vai var veidot veselas nācijas simbolu, nelielai cilvēku grupiņai (13) pieņemot lēmumu, iesaiņojot to skaistā kastītē, noliekot priekšā visiem pazīstamus dāvaniņas turētājus - Prezidentu, inteliģenci, mūziķus, kuri paši īsti nezin, kas tajā kastītē ir, un caur TV sludinot- ņemiet, jo dāvinātam zirgam jau mutē neskatās? Un vēl par šo „dāvanu" prasot samaksāt, dārgi samaksāt, jo par garīgām lietām ir jāmaksā dārgi.
Un garīgi šis jautājums ir par tautas vešanu apgrēcībā, par upurēšanu svešiem dieviem, turklāt aicinot atdot no sava mazumiņa, aicinot uz to pensionārus un cilvēkus krīzes laikā. Caur cilvēkiem, kas to organizē, caur TV, kas to pārraida, caur vadītājiem un mūziķiem, kas tautu aicina ziedot (upurēt!), visticamāk, nesaprotot, ko dara. Bet - "Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai tam, caur ko tā nāk! Tādam būtu labāk, ja tam ap kaklu apliktu dzirnakmeni un to nogremdētu jūrā, nekā tas apgrēcinātu vienu no šiem mazajiem! /Lūkas 17:1-2/
Un vienkāršs cilvēks, uzticoties kādām konkrētām personām, labu gribēdams un labu domādams, atdod (upurē!) pēdējo it kā par savu tautu un zemi, bet izrādās, ka svešiem dieviem. Un dzenbudisma priesteris (un garīgā persona, kas aiz tā visa stāv, un, ticiet man, tas nav Dievs Radītājs!) var justies apmierināts, jo lūk te vesela tauta (kā muļka avis) seko viņa dievu mācībai un (reāli) pielūdz tos, jo upuris ir viena no pielūgsmes formām, ja ne būtiskākā.
Un lūdzu nestāstiet man pasakas par šī projekta nošķirtību no dzenbudistu priestera ticības un pārliecības! Priesteris nav profesija, kas izmērāma stundās, priesterība ir aicinājums, kas caurvij visu dzīvi, katru mirkli un darbību. Un tas attiecas uz visām reliģijām, citādi nav iespējams. Tāpat kā kristiešu mācītāju dzīve ir vēstījums, arī citu reliģiju priesteri visā, ko tie dara, sludina savu dievu. Arī šis dzenbudistu priesteris „ir ielicis likteņdārzā savu dvēseli, garu un prātu", kas skaidri tika pateikts arī vakar koncertā. „Dārzu veidošana ir viena no dzenbudisma izpausmēm, īpašu uzmanību pievēršot akmeņu izvietojumam. Dārzi, ko veido Masuno, ir viņa dvēseles, gara un prāta izpausmes, informēja fonds."
Un tauta, kas uzskata sevi par kristīgu, kas būvējusi valsts pamatus kristīgajās vērtībās, principā seko reliģijai, kas pretnostatīta kristietībai, un nav neviena, kas viņiem par to pateiktu. Bet stāsts jau nav par reliģijām, bet par Dzīvo Dievu, Kurš radījis debesi un zemi, Kura rokā ir dzīvība un nāve, Kurš soda un apžēlojas! Un Dievs saka - seko man, latviešu tauta! Un Es tevi svētīšu.
Un nav jēgas pirms koncerta likteņdārzā tikties dievnamā un lūgt Dieva svētību projektam, kas ir pirmā baušļa pārkāpums. Tas ir līdzīgi kā lūgt svētību nogalināt cilvēku vai darīt jebkādu citu grēku, tas ir absurds un zaimošana.
Mēs esam talantīga tauta un paši varam izdomāt, kā šo vai citu zemes pleķi izveidot par DZĪVĪBU mūsu tautai nevis nāvi, par tādu, kas nes godu Visvarenajam Dievam Radītājam, ko pielūdzam. Jo mirušo dvēseļu dārzs nevar būt Latvijas nākotne! (dvēsele vispār nemirst, tā ir mūžīga debesīs vai ellē) Un mums ir nepieciešamas dzīvās dvēseles, kas atgriežas dzimtenē, mums ir nepieciešami smejoši bērni un laimīgas ģimenes, lai mēs turpinātos. Nevis kapsēta kā simbols un nez kā pielūgsmes vieta ar skatu uz saules rietu 18.novembrī, kas simbolizē nebūtībā aizejošo latviešu tautu.
------------------------
P.S. Kāds mūziķis likteņdārza koncertā teica, ka viņam patīk doma, ka tauta vienojas un tāpēc viņš te piedalās.. Jā, ir labi, ka tauta vienojas, bet būtiskāk ir PAR KO vienojas - par labo vai ļauno. Vienoties par mirušo dvēseļu dārzu, kas „tiek veidots kā piemiņa latviešu tautai", NAV labi. Kad cilvēks nesaprot, ko dara, VĀRDS runā skaļāk par runātāju - reiz likteņdārza oficiālajā mājas lapā pirmajā citātā bija lasāmi vārdi: Likteņdārzs top kā.. „piemiņas vieta, lai iemūžinātu Latvijas tautas piemiņu". Tagad tie ir izņemti, tomēr to pēdas nav izdzēšamas - ierakstot šo teikumu googlē, jūs redzēsiet pilnu spektru ar mājas lapām, kur šie vārdi kā liecība ir palikusi, ieskaitot Prezidenta mājas lapu. Tas ir Patiesības izmisuma kliedziens - mīļie, ieraugiet taču to, uz kurieni jūs (mūs) ved šis projekts ar dzenbudistu priesteri priekšgalā!
Atmosties mana tauta! Kā ērkšķrozīte no dziļa miega. Neej svešus ceļus un nekalpo svešiem dieviem! Nenodod savas vērtības un Dievu Radītāju, kas tev brīvību deva! Nenomaini savu BRĪVĪBU pret mirušām dvēselēm kokos! Nenomaini Dzīvo Dievu, ko lūdz savā himnā, pret nīcīgiem elkiem un māņiem! Neliec visu vienā katlā, jo Dievs saka - tu nevari kalpot 2 kungiem. Izdari savu izvēli. Atstāj pagātni un dodies uz priekšu! Jo pagātne nevar būt nākotne, izņemot, ja vēlies PALIKT pagātnē.
Latvijā likteņdārza NEBŪS. Jo, ja Dievs uzlūko Latviju un uzklausa lūgšanas (un es ticu, ka tā ir), tad tur akmens uz akmens nepaliks. Un mana tauta sapratīs, kas ir kas. „Jo tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es pats tagad rūpēšos par Savām avīm un gādāšu par tām. Kā gans rūpējas par savu ganāmo pulku, tiklīdz kā dažas no viņa avīm atšķīrušās no pārējā bara, tā Es rūpēšos par Savām avīm un centīšos dabūt tās atpakaļ no visām tām vietām, kur tās bija izklīdinātas apmākušās un tumšās dienās." /Ecehiēla 34:11-12/
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
