Izrādās, ka Ģēģeris un Janovskis jau devuši rīkojumu par lauksaimniecības un citas smagās tehnikas virzīšanu uz Rīgu. MP šo lēmumu apstiprina tikai vēlāk, dienas otrajā pusē, kad tehnika jau tuvojās.
Informācija par kādas smagās tehnikas sakustēšanos Ādažu poligonā. Vēlāk šī informācija neapstiprinās. Toties top zināms F. Kuzmina ultimāts A. Gorbunovam ar prasību atcelt LR AP pieņemtos likumus.
Omonieši uzbrūk Vecmīlgrāvja tilta sargiem. Atklāj uguni uz barikāžu dalībnieku mašīnām, sit cilvēkus, draud ar ieročiem, laupa mantas. Pienāk informācija par viņu pārvietošanos caur Mežaparkam. Uzbrūkums pie Brasas tilta, apmētā mašīnas ar degmaisījuma pudelēm, izraisa ugunsgrēku. Atkal pie Vecmīlgrāvja. Nodedzinātas 17 mašīnas. Divas dienas paiet kā dažas stundas.
Pēc Interfrontes mītiņa ASK stadionā, kur piedalās ap 10 000 cilvēku. Un VSGF paziņojuma par varas pārņemšanu republikā, viss kļūst mierīgāk. Daudz skaidrāk kas, kādā kārtībā darāms. Un skaidrība - uz ko var paļauties. Daudz atbalsta no sveštautiešiem.
16. janvāris Sēru diena Viļņā, 13. janvāra upuru bēres. Un pirmais kritušais pie mums -
Vecmīlgrāvī pie tilta nošauts R. Mūrnieks, ievainoti Atkal omonieši uzbrukuk pie Brasas tilta. Omoniešu trakošana pie muitas punktiem ietekmē arī mūs, jo A.Saliņš vienlaicīgi vada arī muitas departamentu. Omonieši brauc "ciemos" pie mums, kļūdās adresē. Piebrauc pie skolotāju nama , pēc laiciņa aizbrauc.
17. janvāris. Sākas operācija "Tuksneša vētra" - ASV uzsāk Kuveitas atbrīvošanu. Uz barikādēm izsludināts trauksmes stāvoklis. Satraukums vai mūs nepametīs vienus šaj kautiņā, jo lielie spēlētāji aizņemti citā vietā.
20. janvāris. Apšaude pie IeM. Ziņojums no CK novērotājiem.
Tikai dažas dienas. 1991 gada janvāris.
2009. gada janvāris. Satiekos ar draugu vecajā vietā , pie radiomājas. Mītiņš. Visai organizēts, svešie klāt pie mikrofona, uz tribīnes – lai pat necer tikt. Cilvēku daudz. Vairākās vietā sportiska tipa jaunieši. Un izskatās, ka ieradušies organizēti. Mītiņš. Klasiskajs pūļa iešūpošanas variants. Aizgājām uz kafejnīcu, parunājamies. Atpakaļceļā redzama sašūmēšanās pie Saeimas. Īpatnēji, ka viens jaunietis no Doma laukuma it kā izkustas Saeimas virzienā, nāk atpakaļ. Vēlreiz, vēlreiz... Vēlāk skatoties TV – mieles. Izrādas tauta vainīga ka pie varas esošos nemīl... Atsauca atmiņā 1991. gadu. Vai tas bija tas, par ko domājām tajā pat vieta? Atcerējos Daini. Viņš faktiski bija pirmajs, kurš iekustināja smago tehniku barikādēm. Saņēma īpatnēju "pateicību" no valsts, par kuru cīnījās. Veseli 13 gadi tiesu darbi, lai pierādītu to, kas bija skaidrs jau sākumā. Sapostīta veselība, sieva kapā... Vai viņām tika piešķirts ja ne trīsvaigžņu ordenis, tad vismaz barikāžu piemiņas medālis? Cik man zināms – nē. Cik Latvijas neatkarības pretinieku un čekistu šos apbalvojumus nēsā? Bet viens no pirmajiem barikāžu organizētājiem tā ar palika Dainis Ģēģeris. Paldies viņam, protams. Jo laikam jau kādam tanī brīdī bija jāuzņemas, un citi to nepaspēja pirmie. Toties pēc tam – bija jādabū nost no skatuves lauksaimniecības ministrs , kurš varēja patraucēt ES diktātam Latvijas lauksaimniecībā. Jo lauksaimniecība bija jālikvidē kā sistēma. Jālikvidē cukura ražošana, pārtikas rūpniecība... Arī G-24 izmeklēšana pa viltus sliedēm bija jāpalaiž...
Barikādes, barikādes, barikādes...
Šodien 2010.gads. Klausos ziņas. Uztraukums ap 13.janvāri. Iekšlietu ministrija darot visu, lai viss būtu OK. Nāk prātā senais tautas teiciens – suns zin, ko ēdis. Tāpēc baidās.
Viena diena, dažādi gadi. Dažreiz tautu sauc, dažreiz baidās no tās...