1999. gada vasarā Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTVP) izsludināja konkursu apraides atļaujas saņemšanai. Uz konkursu pieteicās četri pretendenti. Konkursā par apraides atļaujas saņemšanu uzvarēja Latvijas Universitātes Studentu padome (LUSP), kas it kā ir augstākā studentu interešu pārstāvniecība Latvijas Universitātē (LU). Paredzamais radioprogrammas nosaukums bija “KNZ”. Konkursa pieteikums paredzēja, ka no uzņēmuma SIA “Studentu Radio”, kam piederēja tiesības raidīt konkursā iegūtajā frekvencē, pamatkapitāla vismaz 52 procenti piederēs LUSP, bet pa 12 procentiem četrām privātpersonām: Edgaram Melnim, Sigitai Sniķerei, Ilonai Baudai un Madaram Štramdierim. SIA “Studentu radio” izstrādātajā koncepcijā kā prioritātes tika izvirzītas ziņas par augstskolu aktualitātēm, studentu organizācijām, studentu problēmām u. tml. Citiem vārdiem, cēlā ideja pilnībā tika pozicionēta tā, lai radio darbotos uz grūti definējamo studentu auditoriju.
Vai KNZ bija biznesa darījums?
Tā kā raidīšanas uzsākšanai bija nepieciešams finansējums, radio KNZ darbība kavējās. LU bija apsolījusi piešķirt 6000 latu KNZ darbības nodrošināšanai, un eksistē LU Senāta lēmums, kas to apstiprina. Taču šajā pašā laikā – 2000. gada sākumā – radio īpašnieki, pareizāk, LUSP bija jau uzsākusi meklēt jaunu potenciālo investoru, kurš būtu ar mieru dot naudu tehnikai un darbības nodrošināšanai.
“Tas bija bizness,” vērtējot kopējo ainu, kāda izveidojās ar radio KNZ un LU solīto finansējumu, spriež augsta LU amatpersona, “zēni un meitenes uztaisīja biznesu, kurā mums vairs nebija interese investēt. Mēs no tā izkāpām ārā. Jau toreiz bija redzams, ka tā ir tipiska pirkšanas - pārdošanas ķēde. Runāsim atklāti – viņiem patiesībā nemaz neinteresēja tā mūsu nauda, bet gan kā veiksmīgāk pārdot iegūto frekvenci.”
Faktiski bija skaidrs, ka LUSP iegūto frekvenci par lētu naudu vēlējās kādam iztirgot. Turklāt šādu vēlmi pastiprināja LUSP parādsaistības pret Tramvaja un trolejbusa pārvaldi, kuras bija radušās pēc 2000. gada 28. aprīlī notikušās zādzība LUSP telpās (zaudējumi – 25 tūkstoši latu). Piesaistot investoru G. Līdakai piederošā “Mūsu Radio” personā, LUSP esot rēķinājusies ar apmēram 20 tūkstošu latu ieguvumu. Manuprāt, pašam LUSP svarīgākais šajā gadījumā bija nevis KNZ ideja, bet gan – cik daudz varētu ar šo frekvenci nopelnīt. Priecāties varēja Līdaka.
Vai Jaunups savu darbu NRTVP dabūja godīgā ceļā?
2000. gada pirmajā pusē sarunu vedējs ar potenciālajiem investoriem bija toreizējais LUSP priekšsēdētājs, tagadējais NRTVP jurists Edgars Jaunups. Interesanti, ka E. Jaunups darbu NRTVP ieguva tieši pēc “Mūsu Radio” piesaistīšanas “Studentu Radio” īpašnieku pulkam. “Mūsu Radio” īpašniece G. Līdaka nesen pati vēl bija darbojusies NRTVP. Vai tā bija tikai sakritība, vai arī labi izplānots, abpusēji izdevīgs darījums starp E. Jaunupu un G. Līdaku (sak, tu man frekvenci, es – darbu NRTVP) – ir viens no neskaidrajiem jautājumiem, kas paliek “gaisā karājoties”. Katrā ziņā tas, ka LUSP priekšsēdētājs neargumentēti sarunas uzsāka tieši ar G. Līdaku, šķiet aizdomīgi.
Jāatzīmē arī tas, ka laikā, kad E. Jaunups darbojas LUSP vārdā ar “Studentu Radio” kapitāla daļām, vēl joprojām nav īstas skaidrības par pašas LUSP juridisko statusu, jo kā no LU Senāta, tā arī no neapmierināto studentu puses LUSP tiek uzskatīta par nelegālu un neleģitīmu veidojumu.
Cik likumīga bija Līdakas piesaiste?
Tiesiski pilnīgi absurda. Proti, pirmkārt, tika ignorēts SIA “Studentu Radio” statūtos rakstītais. Šajos statūtos ir teikts, ka izmaiņas sabiedrības pamatkapitālā “jāpiesaka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram un Nacionālajai radio un televīzijas padomei sešus mēnešus iepriekš”. Cik zināms, šāds pieteikums netika iesniegts normatīvi noteiktajā laikā, ja nu vienīgi, kaut kas tagad ir pēkšņi mainījies un “papīrs aizceļojis” atpakaļ pagātnē…
Tāpat “Studentu radio” statūtos ir sacīts, ka “sabiedrības Dalībniekiem ir balstiesības Dalībnieku sapulcē tikai tad, ja viņi pilnībā ieguldījuši savas daļas un ir ierakstīti Dalībnieku grāmatā”. Neoficiāla informācija liecina, ka kapitāla daļu apliecības (tās apliecina, ka dalībnieks ir pilnībā iemaksājis savu naudas summu pamatkapitālā) brīdī, kad statūti tikuši grozīti, lai piesaistītu jauno investoru G. Līdaku, bijušas tikai divām personām (LUSP un I. Baudai), kas nozīmē, ka tiesiski tikai divas personas varēja balsot par G. Līdakas un “Mūsu Radio” piesaisti.
Līdz ar to jāsecina, ka G. Līdakas un viņas uzņēmuma “Mūsu Radio” piesaiste “Studentu Radio” pēc būtības bija prettiesiska, taču, kā redzams, uz to ikviens “biznesā” iesaistītais pievēra acis, jo statūtos rakstītais šajā brīdī, jādomā, šeftmaņus uztrauca vismazāk.
Kā Studentu Radio pārcēlās uz Daugavpili
Pēc investora piesaistes “Studentu Radio” Gunta Līdaka pakāpeniski ieguva lielākā kapitāla daļu turētāja statusu “Studentu Radio” (kopā – 78%), bet 2001. gada rudenī viņa sev un savam uzņēmumam “Mūsu Radio” piederošās daļas ieķīlāja SIA “Centrolata”. “Centrolata” īpašnieks ir Oļegas Guščins, kuram, kā liecina masu mediju publikācijas, vairākkārt nācies pārkāpt likumu. O. Guščina uzņēmums “Centrolata” ir reģistrēts Daugavpilī un pēdējās pašvaldību vēlēšanās tas esot nodarbojies ar klaju “Latvijas Ceļa” (LC) un Aleksandra Vidavska vēlēšanu platformas propagandu. Pēdējā informācija liecina, ka LUSP savas pēdējās “Studentu Radio” daļas ir pārdevusi G. Līdakai.
Vai šantāža notika?
Neskaidra ir situācija saistībā ar I. Baudas un E. Meļņa (KNZ idejas autora) darbību. Fakts ir tas, ka viņi atsacījās no savām kapitāla daļām: I. Bauda tās atdāvina LUSP, savukārt E. Melnis – G. Līdakai.
Ir nācies dzirdēt, ka abas minētās personas tikušas šantažētas, lai tās atteiktos no sev piederošajām daļām par labu LUSP un G. Līdakai. Melnim šī atteikšanās esot bijusi likumsakarīga, jo viņš ticis vainots par “Studentu Radio” līdzekļu izsaimniekošanu, pirms vēl KNZ reāli bija sācis raidīt. Kāda anonīma persona atklāj, ka, viņaprāt, šantāža ar mērķi iegūt E. Meļņa un I. Baudas SIA “Studentu Radio” kapitāla daļas LUSP un G. Līdakas paspārnē bijusi “labi plānots gājiens no nelikumīgā LUSP priekšsēdētāja E. Jaunupa puses”.
Formāli eksistē dāvinājuma līgumi, kuri apliecina, ka I. Bauda savas daļas ir atdāvinājusi LUSP, bet E. Melnis – G. Līdakai. Taču tā arī nav skaidrs, kāpēc divi kapitāla daļu īpašnieki, kuriem katram piederēja 15% (300 latu vērtībā), pēkšņi, kad vēl KNZ nemaz nebija pierādījis savu dzīvot nespēju, nolēma atdāvināt savas daļas citiem SIA “Studentu Radio” dalībniekiem (LUSP un “Mūsu Radio”). Dokumentāli, protams, neko no šantāžas nevar pierādīt, taču dzird runājam, ka laikā, kad I. Bauda atdāvinājusi savas kapitāla daļas, LUSP kasē bijis 3 tūkstoši latu iztrūkums, un I. Baudai draudējušas nepatikšanas. E. Jaunups esot I. Baudai (bijušajai LUSP priekšsēdētajai) piedāvājis darījumu – viņš nestāstot par iztrūkumu, bet Bauda – labprātīgi atdāvinot savas daļas.
Secinājumi
- Kombinācija “Studentu Radio” - “Mūsu Radio” - “Centrolata” patiešām, manuprāt, liek domāt par savtīgu interešu vārdā iegūtu radio frekvenci (“labs biznesa darījums”), NRTVP piemuļķojot ar cēlo studentu radio KNZ ideju;
- LUSP frekvences, kurā raidīja KNZ, sagrābšanā tika izmantots kā līdzeklis, kuram, atņemot lielākā daļu turētāja statusu, tika pārkāpts NRTVP izsludinātā konkursa pieteikumā solītais, ka tai piederēs SIA “Studentu Radio” kontrolpakete;
- Bijušā KNZ frekvence tuvākajā nākotnē (pirms 8. Saeimas vēlēšanām), iespējams, tiks izmantota kā labs rupors, lai atsevišķas politiskās partijas vāktu rīdzinieku balsis;
KNZ ir miris, lai dzīvo jauns radio
Jau vairākkārt no NRTVP ir izskanējuši pārmetumi tagadējam “Studentu Radio” īpašniekam “Centrolata” par to, ka frekvence, kuru ieguva ar KNZ ideju, neatbilst sākotnējai koncepcijai. “Cetrolata” kā kontrolpaketes turētājs sola, ka radio mainīs savu formātu un būs paredzēts vecākai auditorijai, kas jau faktiski notiek.
Iepriekš minētā LU augsta amatpersona, lūgta īsi novērtēt visu ar KNZ saistīto “izrādi”, ironiski nopūšoties vien noteic: “Tagad ir tā kā Blaumanim – “Īsā pamācībā mīlēšanā” ir tāds skats par govi un viņas apēsto zāli un kas beigās ar to zāli notiek.”
Dzird runājam, ka aktīvs radošu cilvēku pulciņš gatavo jaunu ideju par radio, kas darbotos uz studentu auditoriju. Esot jau panāktas zināmas vienošanās.
DELFI piebilde:Mārtiņa Kaprāna rakstā nav minēts NRTVP viedoklis. Pirms tā publicēšanas ar DELFI redakciju sazinājās NRTVP priekšsēdētājs Ojārs Rubenis un lūdza uzsvērt, ka Edgara Jaunupa darbība NRTVP nekādā gadījumā nav saistāma ar Guntas Līdakas aktivitātēm radio KNZ īpašuma jautājumos.