Foto: DELFI Aculiecinieks
"Staigājot pa seno pils parku, redzēju, kā Veimuta priedes sveķu lāsei gandrīz izdevās sagūstīt zirnekli, lai to pēc miljoniem gadu ilgas apstrādes parādītu kā Durbes pils artefaktu, proti, dzintaru. Turpat pie priedes "kājām" vāveres paslēpušas savus ziemas krājumus," reportāžu no rudenīgās Durbes pils sāk "Delfi" lasītājs Leons Stiprais.

"Gandrīz droši varu teikt,ka Durbes pils ir vienīgā Latvijā, kur var ieraudzīt "debesu lustras". Turpat, pils parkā, atradu arī akmens mammu, kas klēpī turēja savu mazuli. Novēroju, kā dzērves veic maģisko ģimenes saišu saraušanas rituālu, kā pamodina ceļošanas instinktu, kas nežēlīgi katru noliek savā vietā. Redzēju arī ozolus, kas atšķīrās, jo viens steidzās iemigt, kamēr otrs kavējās, lai pārliecinātos – viss būs kārtībā arī pamošanās brīdī.

Durbes pils vīnogas steidz panākt nokavēto. Pilij vajag vīnu! Lūk, jau kāzinieki sāk braukt. Rozes izmet pēdējos pumpurus, lai priecētu jaunos. Tas ir grūti, bet palīgā nāk pat sasilušās pils sienas. Visi koki, vai jauni vai veci, lieli vai mazi, izšauj mums savu krāsaino atvadu salūtu. Mums, tukumniekiem un Latvijas iedzīvotājiem. Gaidiet, mēs noteikti atgriezīsimies, nedariet muļķības, saudzējiet sevi un mīļos, lai mēs varētu jūs atkal priecēt un sveikt."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!