''Jau no zviedru laikiem Somijas Haminas pilsētā bija izveidota kadetu kara skola. Tā pastāvēja Krievijas caru un vēlāk arī neatkarīgās Somijas valdīšanas laikos,'' stāstā no Somijas dalās Leons Stiprais.

''Skolas teritorijā vienmēr bijuši ne tikai kadeti, be arī citas radības. Tie bija zaķi, vāveres, fazāni, arī zosis un pīles. Karavīru draudzība ar šiem, it kā neredzamajiem dzīvniekiem, bija tik ilgstoša un droša, ka starp viņiem radās neredzamas, taču ciešas saites. Sevišķi šīs saites nostiprinājās pavasaros un vasarās, jo karavīri prata mācību laikā, tā maskēties, ka bieži redzēja visas radības, kas dzīvoja garnizonā un tā apkārtnē.

Dzīvnieku maņas, sevišķi oža ir attīstīta daudz vairāk par cilvēku maņas orgāniem. Bieži tieši dzīvnieki novēroja kadetu nodarbības. Smaržas no sasvīdušajiem kadetu ķermeņiem izplatījās kilometriem tālu. Smaržas nostiprinājās dzīvnieku paaudžu atmiņā, kā brīvības un drošības garants. Sevišķi spēcīgas tās bija brīžos, kad kadeti draiskojoties peldējās mežu ezeros vai nodaļa fotografējās atmiņai. Jo no apģērba šiem nerātņiem bija tikai ūdens blašķes, planšetes vai šauteņu laides. Ir viņiem tāda ļoti veca fotografēšanās tradīcija. Kadeti tagad gan saucas par rezerves virsniekiem bet tas nemaina stāsta būtību.

Somijas likumi aizliedz traucēt putnus pavasara un rudens migrācijas laikā. Bieži iznāk, ka sporta laukumā ir divas ierindas - karavīru un, piemēram, baltvaigu zosu.

Karavīru ķermeņu smarža putniem tika nodota paaudžu paaudzēs. Tā garantēja, ka kūla pavasaros netiks dedzināta un ka jebkura putnu populācija Somijā dos visu dzīvo radību galveno sasniegumu - pēcnācējus. Tāpēc tagad, atgriežoties no siltajām zemēm, putni bieži apmetas bijušo kadetu mājvietu tuvumā.

Tik garš ievads bija nepieciešams, lai lasītāji labāk saprastu zemāk izklāstīto notikumu gaitu.

Šajā pavasarī Haminas pilsētas jūras piekrastes niedrājos norisinājās vēl nebijis gadījums visas somu purvu un niedrāju zemes vēsturē.

Atgriežoties no eksotiskajām dienvidu zemēm, slavens meža pīles puisis atveda neredzēti skaistu aizjūras princesi. Viņas neparastai brūnais tērps, acu mirdzums un baltā krūtiņa lika visiem viņā iemīlēties. Slavens pīles puisis bija tāpēc, ka viņa kadetu krusttēvs bija virsnieka zobena kavalieris. Katru gadu tikai viens no kadetiem nopelna šo apbalvojumu. Par to uzzina visi Somijas kadetu pīļu, zaķu un zosu adepti, kā sauc kadetu dzīvnieku draugus paralēlajā dzīvnieku pasaulē. Šos kadetu adeptus var pazīt pēc drosmes, kas brīžiem robežojas ar pārāk lielu pašpārliecinātību. Tā, piemēram, kāds zaķu puika var nostāties tev ceļā un pieprasīt lai tu aizvācies no viņa takas, tomēr tas notiek reti. Dzīvnieki, tāpat kā kadeti, ir iemācīti, ka jāciena katrs un ka tikai visi kopā var uzvarēt jebkuru ienaidnieku.

Par aizjūras princesi uzzināja Austrumu purvu un akmeņu salu galvenais kormorānu laupītāju vadonis Putlleris.

Viņš aizsūtīja vēsti pīļu barvedim, ka Somijas meži un jūras piekraste kādreiz bija viņu senču īpašums. Pamatojoties uz to, viņam – šo tiesību mantiniekam – pienākas pirmās nakts tiesības. Ja ne, tad no austrumu salu muklājiem pacelsies simtiem jūras kraukļu – laupītāju. Tie izpostīs visu: ligzdas, barošanās vietas un zāli, ko nodedzinās ar saviem izkārnījumiem.

Pēc visu putnu sanāksmes, kurā piedalījās ziemeļu gulbji, zosis, lauči un pat dzērves, bija nolemts nepadoties austruma muklāju tumšajiem spēkiem. Par putnu armijas pavēlnieku iecēla gudro zivju gārni Mannervari. Viņu ne visai mīlēja mazie putni, bet laiki bija tādi, ka diplomātija un veselais saprāts ņēma virsroku.

No visām Somijas malām uz Haminas jūras līci steidzās papildspēki. Pārsvarā tie bija bijušo un esošo kadetu adepti jeb avatāri. Palīgi ieradās arī no Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas un pat Latvijas, jo somu kadetus mīl un ciena visā pasaulē un arī dzīvnieku paralēlajā pasaku valstī. Kā zināms, šī neredzamā pasaku valsts aptver visu pasauli.

Visu Haminas jūras līča akvatoriju nosedza liela putnu armija. Dzērves demonstrēja lielo iznīcinātāju manevrus, gulbji, skanot uzvaras taurēm, riņķoja pa visu debesu jumu. Lauči veidoja haizivju muguras spuru atveidus, kas ļoti biedēja jūras kraukļu bandas locekļus. Kormorānu bandas vadonis Putleris lidojot virs iekārojamās zemes saprata savu karapūļu niecību un metās bēgt. Banda savam bijušajam vadonim nepiedeva tādu apkaunojumu un viņu ar kaunu padzina.

Nu putnu vidū sākas kāzu svinības. Lauči priecēja skatītājus ar ūdens šļakatu bumbām. Viņi rādīja savu drosmi cīņu turnīros un skriešanā pa ūdens virsmu. Kadetu putni aiztraucas ar priecīgo uzvaras ziņu pa visu Somiju.

Kadetu pīļu puisis ik pa brīdim parādījās Haminas Rezerves virsnieku skolas tuvumā. Skaistā princese gan nebija redzama. Laikam jau drīz rādīs visai apkārtnei jaunos prinčus un princesītes.

Kā jau visās pasakās, viņi dzīvoja ilgi un laimīgi,'' pasaku noslēdz Leons Stiprais.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!