Foto: DELFI
'Delfi' lasītāja Ingrīda nebalsoja 12.Saeimas vēlēšanās, jo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) darbinieki neatnāca uz viņas pieteikto atrašanas vietu. Kā tas ir iespējams? Lasiet viņas stāstu.

""Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēja ierasties balsošanas telpās, šo vēlētāju aprūpētāji un slimojošu personu aprūpētāji, varēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošana atrašanās vietā bija jāpiesaka no 29.septembra līdz 4.oktobrim," tā ir rakstīts CVK oficiālajā mājaslapā.

Būtu jau labi, ja šiem vēlētājiem, kuri savlaicīgi uzrakstījuši iesniegumus, būtu nodrošināta iespēja arī nobalsot. Vēlēšanu dienā līdz plkst.19:15 gaidīju iecirkņa pārstāvjus ar vēlēšanu urnu. Kad piezvanīju uz CVK norādīto telefonu 67049999, man atbildēja, lai neuztraucoties un gaidot. Laika vēl esot diezgan. Varot arī drusku aizkavēties.

Faktiski, nav jau tālu. No manis līdz iecirknim Rīgā, Natālijas Draudziņas vidusskolā kādi 200 metri, ne vairāk. Gaidīju, nesagaidīju.
Vēloties noskaidrot, kāds liktenis ir piemeklējis manu pieteikumu par balsošanu dzīves vietā, nosūtīju elektroniski parakstītu iesniegumu A.Cimdara kungam. Ziņot Valsts policijai vai KNAB šķita par šerpu. Neviens mani nav mēģinājis ne prettiesiski ietekmēt, ne arī uzpirkt.

Atbildes nav joprojām. Ignorēt vēlētāju tiesības balsot, laikam ir tāds sīkums. Kas zina, cik balsu šādā veidā ir aizgājis pa vējam, vai Dievs zin', kādos neceļos. Vismaz vēl viens šāds gadījums man ir zināms. Interesanti, cik lielā mērā viena vēlētāja balss un +/ - zīmes var ietekmēt vēlēšanu rezultātu? Agrāk par to nebiju aizdomājusies.

Jau vēlēšanu naktī un turpmākajās dienās no TV ekrāna izskanēja pārmetumi. Sabiedrībā plaši pazīstami cilvēki - personības, autoritātes aizgūtnēm kaunināja pasīvos vēlētājus. Uztvēru to gandrīz vai personīgi. Kā viņi varēja zināt, ka gatavojoties vēlēšanām, es speciāli iegādājos pasi, eID karte man jau bija izgatavota divus gadus iepriekš. Un, to, ka jau 29. septembrī sazinājos ar CVK, lai noskaidrotu, vai pieņems no manis elektroniski parakstītu iesniegumu pa e-pastu. Un, ka 2. oktobrī šo iesniegumu veiksmīgi nosūtīju un saņēmu apstiprinošu atbildi. Varbūt tagad zinās, ja izlasīs. Zinās arī, kāpēc manā pasē nebūs iespiests apzinīgā vēlētāja zīmodziņš.

Un vēl, varbūt kāds uzdrošinātos pajautāt A.Cimdara kungam, kādēļ CVK oficiālā mājaslapa ir tik nelaikmetīgā izpildījumā, gan vizuāli, gan tehniski. Vai tiešām starpvēlēšanu periodā nav bijis iespējams nokārtot tā, lai vēlētāji varētu iesniegumus – pieteikumus balsošanai dzīvesvietā nosūtīt pa e-pastu? Elektroniski parakstītus dokumentus jau sen pieņem valsts un pašvaldības iestādēs. Papīram, kuru pa ceļam uz iecirkni aiznes kāda kaimiņiene, CVK joprojām dod priekšroku. Ir taču 21. gadsimts".

Sūtiet savas reportāžas un saņemiet balvu - dāvanu karti "Galactico" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet nereģistrētajiem autoriem reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!

CVK pārstāvja komentārs

Foto: LETA

Komentē Kristīne Bērziņa, Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve: "Diemžēl jāteic, tā kā Jūsu pārsūtītā sūdzība ir anonīma, tad man nav iespēju noskaidrot, kas varētu būt noticis ar vēlētājas rakstīto iesniegumu, vai iesniegums ir ticis saņemts un, ja ticis saņemts, kādēļ iecirkņa vēlēšanu komisija nav aizbraukusi pie vēlētājas.

Līdz ar to šobrīd varu tikai paskaidrot, ka Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka iesniegums par nepieciešamību balsot vēlētāja atrašanās vietā ir iesniedzams rakstveidā vēlētāja atrašanās vietai tuvākajā vēlēšanu iecirknī piecas dienas pirms vēlēšanām vai arī vēlēšanu dienā līdz pulksten 12.00, jo līdz šim laikam saņemtie iesniegumi ir izpildāmi obligāti.
Iesniegumu iecirknī var nogādāt jebkurš, kam vēlētājs uzticas. Tāpat vēlētāja uzticības persona vēlētāja vārdā var aizpildīt iesniegumu iecirknī.

Kāpēc Saeimas vēlēšanu kārtība neparedz iesniegt iesniegumu e-pastā? Galvenais apsvērums tam ir drošība, jo, ja iesniegums nav parakstīts, tad nav iespējams pārliecināties, ka balsošana atrašanās vietā vēlētājam tiešām nepieciešama un nav personas, kura uzņemtos atbildību par to, ka iesniegumā norādītā informācija ir patiesa.

Protams, mūsdienās arī iesniegums, kas parakstīts ar drošu elektronisku parakstu, ir pielīdzināms iesniegumam, kas parakstīts rokrakstā. Tomēr jāņem vērā, ka vēlēšanu iecirkņa komisijas nav pastāvīgas iestādes, tās izveido neilgu laiku pirms vēlēšanām un iecirkņu komisijām nav savu e-pastu. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā tieši izpildīt Saeimas vēlēšanu likuma normu un iesniegt elektroniski parakstītu iesniegumu vēlēšanu iecirknī nav iespējams.

Tāpēc šajā situācijā ir cits risinājums – tā kā iecirkņa vēlēšanu komisijas izveido un to darbu pārauga pašvaldību vēlēšanu komisijas, tad vēlētājs elektroniski parakstītu iesniegumu var nosūtīt attiecīgajai pašvaldība, kuras pienākums ir to nogādāt savas pašvaldības vēlēšanu komisijai, kura to tālāk nodod vēlēšanu iecirkņa komisijai.

Savukārt, ja notika tā, ka vēlētāja iesniedza elektroniski parakstīto iesniegumu Centrālajā vēlēšanu komisijā, tad, ievērojot labas pārvaldības principu, Centrālās vēlēšanu komisijas pienākums bija to pārsūtīt izpildei attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai, šajā gadījumā – Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijai.

Līdz ar to, lai noskaidrotu lietas apstākļus, lūdzam vēlētāju sazināties ar Centrālo vēlēšanu komisiju, sūtot e-pastu uz adresi cvk@cvk.lv.

Vienlaikus, izmantojot iespēju, vēlamies atvainoties vēlētājai par šo starpgadījumu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!