Lasītājs Rudē atrod savdabīgus akmeņus; speciālisti noraida kosmisku izcelsmi  (72)

Andris klāsta, ka savu īpašo akmeņu kolekciju ieguva, kad raka bedres augļu kociņiem. Nošķūrētā vietā viņš pamanīja nelielu rūsas gabalu, kas vēlāk izrādījās neparastas formas aprūsējis akmens. Tas svēris no 20 līdz 25 kilogramiem.

"Lai saprastu, kas tas par akmeni, internetā sāku ievākt informāciju. Uzzināju, ka tas varētu būt akmens meteorīts. Apbruņojos ar metāla stieni un nojautu, kopumā atraku 1,5 tonnas dīvainas formas akmeņu," klāsta Andris. Dažos no akmeņiem saskatāmas sīkas metāla skaidiņas. Tādējādi Andris pieļāvis domu, ka tie varētu būt iespējami Mēness meteorīti no viena asteorīda.

Iepazīstoties ar Andra filmētajiem video rakšanas laikā, kā arī iemūžināto akmeņu kolekciju, speciālisti noraida atradumu iespējamu kosmisku izcelsmi. Gan Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) prezidents Māris Krastiņš, gan LAB priekšsēdētāja vietnieks, astrofiziķis Kārlis Bērziņš, "Meteoriti.LV" dibinātājs, pieļauj – lielākā daļa Andra atradumu ir laukakmeņi. Tomēr, lai to apstiprinātu pavisam droši, būtu jāveic laboratoriska pārbaude.

"Aplūkojot video redzamos iežus, droši varam teikt, ka vismaz lielākajai daļai no šiem dažādu tipu laukakmeņiem nav meteorītiska izcelsme. Nevienam no tiem nepiemīt tipisko meteorītu īpašību kopums," skaidro Bērziņš.

Saskaņā ar speciālista vēstīto, meteorītus var atrast visdažādākajos veidos. Tie var būt nokrituši jebkurā ģeogrāfiskā vietā – gan zemes virskārtā, gan dziļākos slāņos. Tomēr tie ir ārkārtīgi reti sastopami. Kopumā Latvijas teritorijā atklāti un apstiprināti četri nokrituši meteorīti. Vairāk nekā 100 gadus nav identificēts neviens jauns meteorīts.

Vaicāts par "meteorītu īpašību kopumu", kas acīmredzami nepiemītot Andra atrastajiem akmeņiem, Bērziņš norāda – viennozīmīgas atbildes nav. Vienlaikus gan lielākā daļa kosmiskas izcelsmes matērijas jau vizuāli atšķiras no Zemes iežiem.

"Lielākā daļa meteorītu (vairāk nekā 90%) satur dzelzi. To visvieglāk konstatēt ar magnēta palīdzību. Tuvinot to paraugam, var sajust pievilkšanās spēku. Meteorīta blīvums ir lielāks par zemes iežu blīvumu, tādējādi tie ir smagāki. Meteorītiem raksturīga tumšākas krāsas īpaša, dinamiski veidojusies ārējā forma. Tā veidojusies sakusuma veidā, bieži iegūst aerodinamiski gludas virsmas, kā arī lamināras plūsmas līnijas, turbulences pēdas vai regmagliptus jeb iespiedumveida formas. Tāpat akmens meteorītiem raksturīga plāna (bieži līdz 1 milimetram) ārējā garoza, kas veidojusies, tiem triecoties cauri Zemes atmosfērai. Dažkārt trieciena rezultātā meteorīta struktūrā ir izveidojusies plaisa.

Meteorīta forma nemēdz būt poraina, nekad nav pilnībā simetriska kā ūdenī nogludinātiem oļiem. Lielākajai daļai akmens meteorītu raksturīgi dažādi apmēram milimetru līdz centimetram lieli zirzņveidīgi/graudveidīgi iekļāvumi jeb hondras, var būt redzamas arī sīkas metāla daļiņas. Kā norāda speciālsists, paraugu var pārbaudīt, veicot "flīzes testu". Ja ar meteorītu iešvīkā baltu keramisku flīzi, tā parasti atstāj nelielu gaišu švīku, bet brūna vai sarkana pēda liecina par kādu no Zemes izcelsmes iežiem. Tāpat var veikt vēl virkni citu testu.

Bērziņš novērojis, ka nespeciālisti bieži par meteorītiem kļūdaini notur iepriekš neredzētus, neparastus akmeņus, kā arī vulkāniskas izcelsmes iežus, kā arī cilvēku radītus metāliskus sakausējumus un izdedžus. Iespējamos meteorītu paraugus var pārbaudīt Mazajā meteorītu muzejā Rīgā, bet par to vairāk informācijas pieejams "Meteoriti.LV".