Foto: DELFI Aculiecinieks
Runa ir par Haminas pilsētas dzelzs tilta nocelšanu no piloniem un aizvešanu uz Haminas pilsētas ostas teritoriju sagriešanai. Tilta kopējais svars – deviņdesmit tonnas.

Pilsēta jau sen bija dilemmas priekšā – izdot līdzekļus divu paralēlu tiltu remontam un uzturēšanai, vai veco tiltu likvidēt.

Tilts celts 1947. gadā. Somijai tas bija grūts pēckara periods. Valsts bija kara izpostīta. Maksāja Krievijai milzīgu kontribūciju. Tomēr ekonomikas attīstībai tilts bija nepieciešams.

Tilta dzelzs daļa tika veidots ar kniedēšanas metodi.

Kā piemēru kniedēšanas tehnoloģijai var minēt turpat stāvošo Haminas "Titāniku". Tas uzcelts 1912. gadā un Liepājas ostā nokalpoja līdz 1918. gadam.

Latvijā sliežu metināšanas darbnīca, piemēram, tika atklāta jau 1938. gadā. Tomēr tiltu būvniecībā kniedēšanas metode bija pārbaudīta kā lētāks un ātrākais paņēmiens.

Ilgi tika spriests par tilta nojaukšanas metodi. Ātrākais un tīrākais veids bija tilta nocelšana un aizvešana. Jo Haminā augusta mēnesī notiks starptautiskais militārais mūzikas festivāls. Sabrauks viesi no visas pasaules. Līdz tam laikam šī atpūtas un izklaides zona bija jāattīra un jāsaved kārtībā.

Divdesmitajā maijā agrā rīta stundā bija gaidāma peldošā ceļamkrāna atbraukšana. Tomēr, tas varēja ierasties tika ar vairāku stundu nokavēšanos.

Ceļamkrāna celtspēja ir divi simti tonnu. Sarežģījumus radīja šaurā vieta, ūdens bojas un stāvošie privātie kuģīši. Tajā skaitā leģendārais kuģis, "Titānika" laikabiedrs "Helsinki".

Prasmīgie Somijas jūrniek nesteidzīgi, soli pa solim ar šo uzdevumu tika galā. Sākās sagatavošanās darbi. Troses tik smagas, ka to novietošanu veica ar palīg-ceļamkrānu palīdzību.

Pirms tam neoficiālais Tervasāri (Darvas salas) saimnieks Jorma Patanens bija salu un sev piederošo "Helsinki" kuģi izrotājis ar valsts pilsētas Haminas Tattoo svētku un armijas karogiem un karodziņiem. Uz viņas āra kafejnīcas estrādes spēlēja vietējais orķestris. Maza muzikantu grupa izklaidēja daudzos skatītājus.

Virs laukuma lido drons un arī Baltvaigu zosu eskadriļa.

Sākās lielā celtņa pacelšanas darbs. Troses, noslogotas lēnām, lēnām sāka celt veco tiltu.
Paceļoties kreisai tilta malai, ja skatās no jūras puses, atskan spalgs sprādziens.

Tas nav tilts. Jautrais Patu, kā viņu sauc vietējie bērni, ir izšāvis no sava lielgabala atvadu salūtu.

Tad paceļas arī labās puses tilta daļa. Tilts tiek atvirzīts no masīvajiem piloniem un nolaist līdz gaidīšanas augstumam. Jo somiem nav trieciendarbs un triecienceltnes jēdziens. Ir darba likumi, nozaru arodbiedrības, kuras rūpējas par darba režīma ievērošanu. Strādnieki dodas uz daudzajām salas kafejnīcām pusdienot. Pēc pusdienām sākās sarežģītā tilta izvešanas operācijas no Tervasāri kanāla.

Izbraucot no kanāla, no atvestajiem mobilajiem pastiprinātājiem, skan atvadu dziesma. Raimonda Paula skaudrā "Dāvāja Māriņa meitiņai mūžiņu". Protams, dziesmas vārdi skanēja somu valodā.

Vairākas lietas, kuras atgādināja, ka Somija ir tepat blakus, mūsu kaimiņš, ar kuru mums ir jādraudzējas, jātirgojas un jābrauc ciemos. Vecais kuģis, dziesmas un daudzo līdzīgo vārdu krājums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!