Drīz vien bērni-slīcinātāji ir jau notverti, un tagad uzzinām arī viņu saimniecisko rūpju cenu: 5000 eiro!
Lasu un brīnos. Esmu dzimis slīcinātāju tautā. No bērnības mani apņēmuši visu paaudžu un dzimumu slīcinātāji, kas savu sadistisko darbu mīļi dēvējuši par "jūrskolu". Vai tiešām nabaga šokētā pasaule mūs vēl nepazīst?! Tad iepazīstināšu – ar dienišķu kumosiņu iz latviskajām gara mantām. Kucēnus vai kaķēnus ievieto maisā un maisu – ūdenī. Tas var būt spainis, dīķis vai jūra – Kronvaldu Ata skolas telpām nav nozīmes, visu izšķir mācību saturs. Var arī bez maisa iemest upē un vairs nelikties ne zinis. Izsmalcinātākā no plaši lietotajām variācijām ir – dziļā spainī brīvā peldējumā atstāt visu atlikušo (stundām ilgo!) mūžu (biežāk gan piemēro lamatās noķertiem grauzējiem: šie sīkuļi saņem pelnītu sodu par kaitēšanu nabaga mums!). Ūdensklozeta laikmetā mūsu tauta iemācījusies zvēriņus arī vienkārši nolaist podā. Starp slīcinātājiem ir arī patiesi humānisti: gadījies dzirdēt, ka… ūdenim esot jābūt patīkami siltam! Varbūt atrastos arī slīkstošo kucēnu mīļotāji, kas tiem ar glāstiem bāž slapjo galviņu zem ūdens un šūpļa dziesmiņu dzied.
No senlaikiem lauku cilvēki pratuši ātri un iespēju robežās nesāpīgi nokaut vistas, trušus un citus sīklopus. Nāves moku deficītu aizpildīt vienmēr uzticēts kucēniem un kaķēniem: neatkarīgi no nonāvēšanas niansēm, tās mērķis vienmēr ir viens – lai nāve iestātos pēc iespējas lēnāk un drausmīgāk. Šokējošajā video redzamā meitene spīdzināšanu veic nolaidīgi: kucēni, visticamāk, aiziet bojā vai zaudē samaņu jau no trieciena pret ūdeni, kas ievērojami saīsina viņiem gan latviskajā dzīvesziņā, gan krieviskajā "Mumu", gan itāliskajā Cosa nostra (ar kājām betona spainī) atvēlēto agoniju. Cik patīkama tā ir? Māmuļa daba parūpējusies par to, lai, atšķirībā no daudziem citiem dzīves laikā neizbaudāmiem nāves veidiem, šo te interesenti paši varētu pārbaudīt. Piedāvāju ikvienam zinātājam par ātri nesāpīgo noslīkšanu brīvprātīgi pieteikties eksperimentam stingrā mediķu uzraudzībā: tikt iebāztam ūdenī līdz pilnīgai noslīkšanai (samaņas zudumam) ar tūlītēju reanimāciju pēc tam. Finansējumu un publicitāti garantēju. Vienīgais – vai ir pieļaujams šāds eksperiments ar varbūtēju kaitējumu cilvēka veselībai? Tad ieviešam vēl vienu mazu niansi: zem ūdens esošajam gudriniekam būs kucēniem nepiedāvāta iespēja – eksperimentu pārtraukt. Un vienīgais tā zinātniskais rezultāts – statistika, pēc cik sekundēm jūrskolotāji, sveiki un veseli bez ūdens piles plaušās, atteikušies no saviem audzēkņiem sniegtās minūtēm ilgās slīkšanas baudas ar ūdeni plaušās, pirms tā vispār sākusies.
Latvijā bezmaz katra lauku sēta būtu jārotā zināmajam uzrakstam: "Aiz šiem vārtiem vaid zeme". Pilsētas dzīvokļi nav labāki. Neraugoties uz to, aizvien biežāk kampaņveidīgi notiesā kādu pagrimušu elementu, kas varbūt reizi mūžā aiz dažā tautas parunā iekalta truluma publiski nodarījis dzīvniekam ko ārprātīgu, kas izsauc slīcinātāju sabiedrībā liekulīgu sašutumu. Bet būtisks nozieguma sociālās bīstamības kritērijs ir tā atkārtošanās iespējamība, soda mērķis – novērst to gan paša sodāmā, gan iespējamu pakaļdarītāju izpildījumā. Šajos aspektos sabiedrībā skaļi izskanējušie un sodītie cietsirdības gadījumi ir absolūti nenozīmīgi pret paaudzēs ar mātes pienu iezīsto "pirmie kucēni jāslīcina". Uzminiet, cik arāju, tautskolotāju un priekšzīmīgu ģimenes tēvu ir slīcinātāji, cik bibliotekārīšu, feldšerīšu un mīļu vecmāmiņu ir slīcinātājas?
Komentāru kvintesence pie publikācijām par minēto video: "Slīcināt ir pareizi, bet ne jau šādā veidā!" Vārdsakot, tūkstoš pretīgu slīcinātāju-humānistu, kas "sūta jūrskolā" jezuītiskās skumjās un slepus, solās humāni izdurt acis un izraut kājas pretīgiem bērniem, kas šo pašu "darbu" minētajam tūkstotim identiski pretīgo vecāku uzdevumā dara bez jezuītiskām skumjām un ar savu video parāda nevis to, ko paši dara (tas nu būtu štrunts), bet gan – ko patiesībā dara tas tūkstotis komentētāju vai viņu tuvinieki (ārprāts, cik šaušalīgs attēls spogulī, sasitam tak spoguli!!!).
Bet pietiks par smirdīgām dvēselēm: sabiedrību vairāk interesē nesmirdoša nauda. Šajā sakarā man ir risinājums krīzes budžeta caurumu aizlāpīšanai: 5000 eiro no kaķēnu-kucēnu slīcinātāju ģimenes. Cik mums ir tādu ģimeņu, kas to darījušas? Pieticīgi pieņemsim, ka 200 tūkstoši (neskaitot viņu draugus – nozieguma līdzzinātājus). Kopā sanāk miljards eiro – varbūt Parex banku izglābsim!
Valdis Felsbergs,
daudzu zvēriņu slepkava,
darbos – nemūžam neslīcinātājs,
domās – mūžam visu slīcinātāju slīcinātājs