Cilvēki pie mūra sienas jau bija pulcējušies no plkst.18 un līdz pat vēlāk arvien vairāk cilvēku ierodušies, lai novietotu svecītes pie Rīgas pils. Tāpat tuvumā pie pils tika aizdedzināti ugunskuri, pie kuriem atnākušie cilvēki varēja sasildīties kā arī aprunāties.
Pie Rīgas pils atnākušo skaits bija skaitāms tūkstošos, kā arī starp tiem bija ļoti daudz jaunieši ne tikai no Rīgas, bet arī no citiem Latvijas rajoniem, kuri bija ieradušies ekskursijā uz Rīgu un pirms došanās uz mājām atnākuši pie pils.
Strēlnieku laukumā pie Okupācijas muzeja plkst.18.30 bija sācies koncerts, kurā piedalījās folkloras kopas "Skandinieki", "Vilki", "Vilcenes" un "Vilkači". Uz ekrāna tika projicēta vizuāla informācija par latviešu nacionālajiem karavīriem. Savukārt koncerta laikā apmeklētāji varēja vērot senāku laiku un mūsdienu militārās tuvcīņas paraugdemonstrējumus un sildīties ar karstu tēju pie uguns bluķiem.
Savukārt Rīgas Anglikāņu baznīcā plkst.20 noticis koncerts "Daugavmala, 1919", kurš tiks translēts 11.novembra krastmalā un kurā uzstāsies dzejnieki Uldis Bērziņš, Valdis, Rūta un Rasa Muktupāveli, Ieva Parša, Māris Jēkabsons un Jānis Pelše. Programmā paredzēti Bērziņa dzejas lasījumi, Valda Muktupāvela, Imanta Mežaraupa un Volfganga Dārziņa mūzika. Ieeja pasākumā ar ielūgumiem.
Koncertu izskaņā paredzēts lāpu gājiens no Strēlnieku laukuma līdz Daugavas krastmalai pie Rīgas pils, kur tiks palaists ugunsplosts Daugavā.
1919.gada 8.oktobrī cara armijas pulkveža Pāvela Bermonta vadītā 50 000 vīru armija sāka uzbrukumu Rīgai. Latvijas valdības rīcībā tobrīd bija tikai 544 virsnieki un 10 662 karavīri. Bermontieši ātri nonāca Daugavas kreisajā krastā, Latvijas armija atkāpās uz labo krastu un pacēla Daugavas tiltus.
Bermontiešu drauds Rīgai raisīja iedzīvotājos lielu patriotismu, un uz ierakumiem Daugavmalā devās gan studenti, gan skolēni. Notikumu gaitu ietekmēja arī angļu un franču karakuģu ierašanās Daugavā, tie 15.oktobrī atklāja uguni uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. Latviešu karavīriem radās iespēja pārcelties pāri Daugavai un ieņemt Daugavgrīvu un Bolderāju. 4.novembrī Rīgas 6.kājnieku pulks ieņēma Anniņmuižu un Bolderāju, 9.novembrī tika atbrīvots Zasulauks.
1919.gada 11.novembra rītā bermontieši bija izdzīti no Pārdaugavas un Rīga bija atbrīvota. Sāka zvanīt baznīcu zvani, sajūsminātie rīdzinieki pulcējās ielās.
1919.gada 11.novembrī tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi "Par Latviju". 11.novembris pasludināts par Lāčplēša dienu.
Cīņās ar bermontiešiem Latvijas armija zaudēja 57 virsniekus un 686 karavīrus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
