+Rezultatīva fotosintēze ar pozitīvu CO2 bilanci
+augsta produktivitāte no platības vienības un laba ražības drošība
+pieredze un labas pārstrādes īpašības bioetanola ražošanā
+izmaksu samazināšanas potenciāls lauksaimniecībā
+pozitīva ietekme uz augu seku
Cukurbiešu vājās puses
-relatīvi augstas prasības pret augsni un reģionālā ierobežotība
-biešu glabāšanas iespējas ir ierobežotas, bet biezsula pieejama visu gadu
-augstas transporta un loģistikas izmaksas
-ierobežots tirgus blakus produkcijai
-augstas izmaksas notekūdeņu attīrīšanai cukurfabrikā
Kviešu stiprās puses
+augsts cietes saturs, laba graudu attīstība
+labi glabāšanas apstākļi
+labas iegādes iespējas, brīvi tirgo pasaulē
+produktivitāte no platības vienības salīdzinot ar citām graudaugu kultūrām ir augsta
+labas īpašības pārstrādei bioetanola ražošanas procesā un augstvērtīga blakus produkcija
+relatīvi mazāki notekūdeņi
Kviešu vājās puses
-relatīvi augstas prasības pret augsni
-relatīvi dārga izejviela
-salīdzinot ar cukuru saturošām kultūrām un kartupeļiem ir zemāka produktivitāte no platības vienības
Kviešu un cukurbiešu salīdzinošo saimniecisko izdevīgumu bioetanola ražošanā sakarā ar atsevišķu lielu bioetanola cukurbiešu rūpnīcu nodošanu ekspluatācijā mēģinājuši skaidrot vācu speciālisti. Nordzucker AG savos skaidrojumos bioetanola cukurbiešu audzētājiem dod saimnieciskā salīdzinājuma paraugaprēķinu ar kviešu audzēšanu un realizāciju. Katra saimniecībā, atkarībā no konkrētajiem apstākļiem var izskaitļot individuālo saimnieciskā izdevīguma situāciju. Aprēķinā cukurbiešu raža paredzēta 65 t/ha un kviešu raža 9 t/ha, bet transporta attālums – 24 km: 1. Raža – cukurbietes 65 t/ha; kvieši 9 t/ha 2. Realizācijas cena - cukurbietes 24,21 €/t; kvieši 110 €/t 3. Ieņēmumi (1x2) - cukurbietes 1573,65 €/ha; kvieši 990 €/ha 4. Priekšauga vērtība-ietekme - cukurbietes 25 €/ha; kvieši 0 €/ha 5. Enerģētisko kultūru prēmijas - 45 €/ha 6. Kopējie ieņēmumi (3+4) - cukurbietes 1598,65 €/ha; kvieši 990 €/ha 7. Tiešās izmaksas (sēkla, mēslojums, augu aizsardzība, apdrošināšana, procenti u.c.) - cukurbietes 625 €/ha; kvieši 350 €/ha 8. Mainīgās un fiksētās tehnikas izmaksas un darba samaksa - cukurbietes 625 €/ha; kvieši 450 €/ha 9. Izmaksas kopā (7+8) - cukurbietes 1250 €/ha; kvieši 800 €/ha 10. Tīrie ieņēmumi (6-9) - cukurbietes 348,65 €/ha; kvieši 190 €/ha 11. Transportēšanas attālums – 24 km 12. Daļējā transportu izdevumu apmaksa - 2,22 €/t 13. Realizācijas cena bez transporta izmaksām (2-12) - cukurbietes 21,99 €/t; kvieši 107,78 €/t 14. Transporta izmaksu daļa (1x12) - cukurbietes 144,30 €/ha; kvieši 19,98 €/ha 15. Tīrais ienākums (10-14) - cukurbietes 204,35 €/ha; kvieši 170,02 €/ha 16. Bioetanola cukurbiešu izdevīgums - 34,33 €/ha (204,35-170,02)
Bioetanola izejvielu iepirkšanas cenas un bioetanola realizācijas cenas dinamiskais modelis
Bioetanola realizācijas cenu nosaka tirgus apstākļi. Atkarībā no šī gala produkta realizācijas cenas veidojas arī bioetanola izejvielas cena, ņemot vērā noteikto atbalsta sistēmu bioetanola ražotājiem (tiešais valsts atbalsts) un akcīzes nodokļa atlaides. Pastāvot relatīvi stabilai atbalsta sistēmai var veidot izejvielu iepirkšanas cenas stabilitāti atkarībā no bioetanola realizācijas cenas izmaiņām. Šajā ziņā kā ilustratīvu piemēru var minēt bioetanolcukurbiešu cenas noteikto sakarību ar bioetanola realizācijas cenu, kādu sāks piemērot atsevišķos Vācijas lielajos bioetanola ražošanas uzņēmumos.
Vācijā pie Klein Wanzleben apdzīvotās vietas darbu uzsāks liela bioetanola ražošanas rūpnīca, izmantojot cukurbietes. Kopējās investīcijas rūpnīcas izveidē vērtē ap 70 milj. EUR. Nordzucker AG 2007.gada rudenī sāks ražot bioetanolu no cukurbietēm; rūpnīcas jauda ir 1 300 000 tonnas cukurbiešu pārstrāde gadā, saražojot 130 000 m³ bioetanola vai 130 miljonus litrus bioetanola. Līgumi ar izejvielu piegādātājiem tiek slēgti uz 4 gadiem (2007.-2010.gadiem). Līguma nosacījumos tiek fiksēts arī cenu mehānisms par bioetanola cukurbietēm. Bioetanola biešu cenu orientē uz bioetanola pārdošanas cenu, kura līdz ar fosilā benzīna cenas palielinājumu arī pakāpeniski paaugstinās
Šis modelis ir elastīgs, dinamisks un nodrošina finansiālo stabilitāti un pārskatāmību gan no izejvielu ražotāju puses, gan no šo izejvielu pārstrādātāja puses. Būtībā tas ir bioetanolcukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju kooperācijas princips par saimniekošanas rezultātu atkarību no gala produkta tirgus cenas situācijas. Šāds modelis ir interesants lauku saimniecībām arī no tā viedokļa, ka redzot iespējamās ekonomiskās izmaiņas cukurbiešu audzēšanā un iespējamā realizācijā, var šo saimniecisko lietderīgumu salīdzināt ar citu preču kultūraugu audzēšanu un realizāciju.
Pašu finansēšanu, būvniecību un ražošanas procesu pārņēmis Fuel21 GmbH & Co.KG, kurš ir Nordzucker AG 100-procentīgs meitas uzņēmums. Bioetanola ražošanai izmantos vienīgi cukurbietes. Cukurbiešu ražas novākšanas kampaņā bioetanola ražošanā (no augusta-septembra līdz novembrim-decembrim) kā izejvielu izmantos jēlsulu ar cukura saturu ap 17%, dienā pārstrādājot 16 000 tonnas biešu. Bet pārejā gada laikā izmantojot cukurbiešu sezonas pārstrādes laikā iegūto cukurbiešu biezsulu, kura ir glabājama visu gadu bioetanola produkcijas iegūšanas vajadzībām. Šo biezsulu pakāpeniski pievedīs arī no citām kompānijas rūpnīcām. Strādās 330 dienas gadā. Cukurbiešu biezsula rodas kā starpprodukts cukura iegūšanas procesā un normālā veidā tā sastāv no 67% sausās substances un 63% cukura. Cukurbiešu biezsulas patēriņš ir 1,59 t/m³ bioetanola (šis rādītājs ir pārrēķināts uz 100 % cukura satura).
Transporta izmaksas līdz tuvākajai cukurbiešu pārstrādes rūpnīcai par pirmajiem 10 kilometriem pilnībā sedz pati lauku saimniecība, bet par attālumu virs tā jāapmaksā 40 % no izmaksām. 60% sedz pati kompānija – bioetanola ražotāja. Nordzucker AG noteiktais tarifs (par katru attāluma kilometru līdz 300 km) par cukurbiešu atvešanu 10 km attālumā ir 1,86 Euro par tonnu, ko pilnībā sedz lauku saimniecība. Taču, ja tiek vests no 30 km attāluma, tad noteiktais transporta tarifs ir 3,14 Euro/t, no kura lauku saimniekam pašam jāsedz 2,37 Euro par tonnu (3,14 – 1,86 = 1,28; 40% no 1,28 = 0,51; 1,86 + 0,51 = 2,37 Ls/t). Šāda norēķinu kārtība veicina bioetanola cukurbiešu sējumu koncentrāciju ap rūpnīcu, saglabājot cukurbiešu īpatsvaru augu sekā ap 25% un nodrošinot augstu ražu, kas kopumā labvēlīgi ietekmē bioetanola ražošanas izmaksas. Lauku saimniecības cukurbietes reizē var vest gan pārstrādei cukurā (atbilstošai saņemtajai kvotai), gan bioetanola ieguvei paredzētās bietes, tikai pēdējās attiecīgi fiksējot pēc daudzuma saskaņā ar noslēgto līgumu.
Bioetanola biešu cenu tiek noteikta kopsakarā ar bioetanola pārdošanas iespējamo cenu. Pie ieņēmumiem ap 0,55 Euro/litrā (0,38-0,39 Ls/l) norēķinu cena par cukurbietēm varētu būt ap 24-25 Euro/t (16-17 Ls/t), ieskaitot blakus ieņēmumus (par kvalitāti u.c.), pie cukura satura bietēs 17,5%. Audzētājam ir arī 45 Euro/ha piemaksa kā enerģētiskajai kultūrai. Ja bioetanola cena palielinātos līdz 0,70 Euro/litrā, tad vidējā cukurbiešu cena varētu sasniegt ap 31 Euro/tonnā.
Tipveida priekšlīgumā par bioetanola cukurbietēm norēķins ar lauku saimniecībām pie cukura bāzes satura 16% bietēs tiek veikts par cenām atkarībā no ieņēmumiem par bioetanolu (16.tabula). Papildus piemaksas veidojas par paaugstinātu cukura saturu bietēs, par cukurbiešu piegādi agrākos vai vēlākos termiņos un citi.
Bioetanola ražošanas iespējas Latvijā
Latvijā bioetanola ražošanas bāze ir daļa no esošajiem graudaugu un pākšaugu sējumiem – 469 tūkst. ha (2005.gads) un jaunajām papildus platībām uz neizmantojamām lauksaimniecībai derīgām zemēm (graudaugu un pākšaugu kultūru sējumu platības 1990.gadā bija 686 tūkst. ha, bet 1940.gadā – 1 132 tūkst.ha).
Kā jau tika minēts, tad Latvijas apstākļos bioetanola ražošanai kā izejmateriāls tiek izmantotas trīs graudaugu kultūras – kvieši, rudzi un tritikāle, kuru kopplatība 2005.gadā sasniedza 239 tūkst. hektārus (28% - ziemas kvieši, 12% - vasaras kvieši, 8% - rudzi un 3% - tritikāle). Pieaugošu nozīmi bioetanola ražošanā Vidzemes un Latgales novados var ieņemt tritikāle (mākslīgi veidotais labību augs, kas iegūts 19.gadsimta beigās krustojot kviešus ar rudziem), kas audzēšanas apstākļu prasību ziņā atrodas apmēram vidū starp kviešiem un rudziem. Tiek atzīts, ka velēnu karbonātu smilšmāla augsnēs kvieši ir ražīgāki, bet vieglās, iekoptās rudzu augsnēs tritikāle ražībā var pārspēt rudzus. Tritikāle kā pilnstiebru kultūra var tikt izmantota arī cietais biokurināmais, biogāzes ražotnēs un, iespējams, arī turpmāk kā BTL-biosintētiskās degvielas iegūšanai.
No konkurences viedokļa bioetanola izejvielas ražošanas izmaksas pie pārējiem līdzīgiem apstākļiem Latvijā būs augstākas nekā valstīs, kur ir garāks veģetācijas periods un tiek nodrošināts lielāks fotosintētiskais potenciāls.
Ja pieņem, ka graudaugu sējums Vācijā un Latvijas laukos "strādā" ar vienādu intensitāti, garāka veģetācijas perioda apstākļos Vācijā sējumam ir iespējas izveidot arī ievērojami lielāku biomasu uz platības vienību. Pēc prof. A.Ružas atzinuma (Augkopība. Rokasgrāmata. Jelgava, 2001. 101.lpp.) ražīgu sējumu fotosintētiskais potenciāls Vācijas vidusdaļā, Francijā un citās Rietumeiropas valstīs ir apmēram par vienu ceturtdaļu līdz trešdaļu lielāks, salīdzinot ar līdzvērtīgu sējumu Latvijā, tādēļ šajās valstīs arī ražām ir jābūt attiecīgi augstākām. Protams, te jāierēķina arī šo izejvielu vai paša bioetanola transportēšanas izmaksas līdz graudu pārstrādes rūpnīcai citā valstī vai bioetanola patēriņa vietai.
Bioetanola ražošanai pieejami vismaz 80-100 tūkst. ha kvieši, tritikāle un rudzi ar kopražu 300-350 tūkst. tonnām graudu. Iegūstot ap 100 000 t bioetanola gadā (vai ap 120-130 milj. litru , vai 120 000 – 130 000 m³), tad tas veidotu vismaz ap 20% no kopējā benzīna patēriņa Latvijā ap 2020.gadu. Abu esošo spirta rūpnīcu – SIA Jaunpagasts Plus" un SIA "Lako" esošās jaudas ir nepietiekamas, lai pārstrādātu šādu izejvielu daudzumu. Abu rūpnīcu kopējā jauda var būt ap 20 000 tonnas etanola gadā (25 milj. litru), no kura lielākā daļa tiktu izlietota kā pārtikas etanols.
Ap 2009.-2011.gadu Latvijā vēlamas jaunas ražošanas jaudas graudu pārstrādei bioetanolā (ap 250-300 tūkst. tonnu graudu pārstrādei gadā). Tāpēc šajā laika periodā varētu būt sagaidāms bioetanola izejvielas ražošanas izteikts pieaugums skarā pieprasījuma pieaugumu.
Bez iekšējā tirgus vajadzību segšanas izejvielu resursi Latvijā ļauj ne tikai nodrošināt ES Direktīvas izpildi biodegvielas pielietojumā valstī, bet arī pārdot biodegvielu tām ES dalībvalstīm (Vācijai, Nīderlandei u.c.), kur ierobežoto zemes resursu dēļ un lielāka motoru degvielas patēriņa blīvuma dēļ nevar nodrošināt sevi ar nepieciešamo pašu ražotās biodegvielas daudzumu. Aprēķini rāda, ka lai sasniegtu biodegvielas patēriņu 5,75% (pēc ES ieteikuma 2010.gadā) no kopējā transportā izlietotā degvielas daudzuma ar pašu izejvielu atsevišķās ES valstīs nepieciešamas atvēlēt no 8% līdz 25% aramzemes platības, bet 10% īpatsvaru ir sasniegt grūti.
Otrs iespējamais bioetanola ražošanas izejvielu avots blakus graudiem Latvijā var būt cukurbietes. Tā, piemēram, no 10 tūkst. tonnām saražotā cukura (apmēram no 2000 ha lielas cukurbiešu sējumu platības) varam iegūt 4 760 tonnas vai 6 250 m³ bioetanola. Šis bioetanola daudzums var nosegt apmēram pusi no Direktīvas 2003/30/EC prasības par bioetanola pielietojumu degvielas veidā transporta sektorā Latvijā, kāds bija paredzēts 2005.gadā (11 392 000 litri bioetanola).
Lai izvērtētu cukurbiešu izmantošanas iespējas bioetanola ražošanā Latvijā, kā arī spriestu par konkurētspēju ar citu ES dalībvalstīs sasniegtajiem rādītājiem šīs produkcijas ražošanā, cukurbiešu pārstrādātājiem nepieciešams veikt pilnīgākus aprēķinus, kalkulācijas:
- Par cukurbiešu izaudzēšanas, uzglabāšanas un transportēšanas pilno pašizmaksu Latvijā;
- Nepieciešamas kalkulācijas vairākos variantos par cukurbiešu izmantošanas iespējām tuvākajā un tālākajā perspektīvā, neņemot vērā nekādus ES un nacionālās valsts atbalsta maksājumus un subsīdijas (1.variants). Un tikai pārejas periodā līdz pilnīgu tirgus attiecību iedibināšanai šajā nozarē aprēķinos (2.variantā) ieņēmumu daļā var ņemt vērā ES cukura reformas realizācijas gaitā piedāvātos atbalsta maksājumus. Izšķiroša nozīme te ierādama cukurbiešu izaudzēšanas, uzglabāšanas un transportēšanas pilnas pašizmaksas rādītājam, tā konkurētspējai ar citu ES dalībvalstīs sasniegtajiem rādītājiem šīs produkcijas ražošanā (vispirms ES valstīs uz dienvidiem no Latvijas);
- Izmaksu aprēķinos var ienest korekcijas uz amortizācijas izdevumu samazināšanas rēķina, jo specifiskās cukurbiešu audzēšanas tehnikas (sējmašīnas, novākšanas kombaini) iegādes izdevumi jau lielā mērā būs norakstīta uz iepriekšējos gados iegūtās produkcijas izmaksām. Līdzīgi arī ar abu cukurfabriku iekārtu un citu pamatlīdzekļu amortizācijas izmaksām, ja tās jau iekļautas iepriekšējos ražošanas ciklu izdevumos;
- Nepieciešams iegūtos aprēķinus (it sevišķi izejvielas pārstrādes posma tehnoloģijas un izmaksas) salīdzināt ar analoģiskiem praktiskajiem risinājumiem tuvējās klimatisko apstākļu ziņā līdzīgās ES valstīs (Lietuvā, Polijā, Vācijā), apmeklējot 2-3 parauga-demonstrācijas objektus, kur cukurbietes (biezsulu, melasi) izmanto bioetanola iegūšanai;
- Izvērtēt cukurbiešu pārstrādes izmaksu līmeni (bez izejvielas vērtības) bioetanolā un izanalizēt minimāli kritisko ražošanas apjomu, kas rada nosacījumus saimnieciski efektīvi strādāt potenciālajiem izejvielas pārstrādātājiem - rūpnīcām.
Par pamatu ņemot 2004.-2005.gada vidējos statistikas rādītājus Latvijā vienas tonnas bioetanola ieguvei, izmantojot cukurbiešu izejvielu, bioetanola ražotājam nāksies samaksāt 406 latus par izejvielas iegādi (36,7 t biešu/ha x 29 Ls/t ar PVN = 1064 Ls; 36,7 t/ha :14 t biešu/1 t bioetanola = 2,6 t bioetanola/ha; 14 t biešu/1 t bioetanola x 29 Ls/t = 406 Ls/1 t bioetanola).
Savukārt vienas tonnas bioetanola ieguvei, izmantojot kviešu izejvielu, bioetanola ražotājam nāksies samaksāt 248 latus par izejvielas iegādi (3,1 t kviešu/ha x 67 Ls/t ar PVN = 208 Ls; 3,1 t/ha : 3,7 t kviešu/1 t bioetanola = 0,83 t bioetanola/ha; 3,7 t graudu/1 t bioetanola x 67 Ls/t = 248 Ls/1 t bioetanola).
Taču šīs atšķirības lielā mērā nosaka tas, ka cukura nozares tirgū ir būtiska valsts iejaukšanās, kamēr graudu tirgus ir atvērtāks globālai konkurencei un caurskatāmāks.
Taču, ja par pamatu ņem LLKC nepilnīgās pašizmaksas aprēķinus (neiekļauj fiksētās izmaksas), tad vienas tonnas ziemas kviešu mainīgās izmaksas ir 82 Ls (330 Ls/ha) jeb vienas tonnas bioetanola ieguvei – 303 Ls (3,7 t x 82 Ls). Savukārt vienas tonnas cukurbiešu mainīgās izmaksas ir 17 Ls (608 Ls/ha) jeb vienas tonnas bioetanola ieguvei – 238 Ls (14 t x 17 Ls).
Tātad, abas izejvielu izmantošanas iespējas bioetanola ražošanā ir visai līdzīgas, ja ņem vērā pašas izejvielas vērtību, cukurbiešu pat mazliet izdevīgākas. Taču te jāņem vērā vēl nepieciešamās papildus (pārkārtošanas) izmaksas cukurbiešu pārstrādes posmā bioetanola ieguvei, kā arī tas, ka graudi ir pateicīgāka izejviela visa gada garumā un bioetanola ražošana no graudiem Latvijā jau notiek vienlaikus ar pārtikas spirta ražošanu. Bez tam no Latvijas notiek arī pieaugošs kviešu eksports (tūkstošos tonnu): 2000/2001.gadā – 62,8 t, 2001/2002.gadā – 75,4, 2002/2003.gadā – 113,3 un 2003/2004.gadā – 168,6 tūkstoši tonnu.
Veidojot stratēģiju cukura nozarē būtu lietderīgi ņemt vērā arī ES pēdējās nostādnes šajā jomā. EK 2006.gada 8.februāra paziņojumā "ES stratēģija biodegvielu jomā" – COM (2006) 34 sadaļā "3.4. Izejvielu krājuma paplašināšana" norādīts, ka Komisija strādās šādos virzienos:
" dos tiesības atbalstīt cukura ražošanu bioetanola vajadzībām gan nepārtikas produktu ražošanas režīmā atmatā atstātajās platībās, gan ar piemaksām par enerģijas kultūrām".
Šajā pašā sadaļā arī teikts:
"Nesen ir panākta politiska vienošanās par plašu reformu cukura tirgus kopējā organizācijā. Bioetanola vajadzībām ražotās cukurbietes arī turpmāk būs atbrīvotas no kvotām. Komisija virzīs savu priekšlikumu par tiesībām atbalstīt cukurbiešu ražošanu bioetanola vajadzībām gan nepārtikas produktu ražošanas režīmā atmatā atstātajās platībās, gan ar piemaksām par enerģijas kultūrām. Tas radīs cukurbietēm jaunus noieta tirgus ES."