Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš Valsts prezidentes neizsludinātus grozījumus valsts drošības iestāžu likumos, kas paplašinās parlamentārās kontroles iespējas un premjera funkcijas darbā ar drošības dienestiem. Likumu grozījumi pieņemti bez izmaiņām, līdz ar to prezidente vairs nevarēs tos nodot otrreizējai caurlūkošanai.
Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) iepriekš noraidīja visus priekšlikumus grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā un Nacionālās drošības likumā, kurus Valsts prezidente Saeimai nosūtīja otreizējai caurlūkošanai, un likumprojekti negrozīti tika nosūtīti skatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā.

Saeima noraidīja partijas "Jaunais laiks" deputātes Lindas Mūrnieces ierosinājumu atstāt spēkā tādu likumu redakciju, kas bija pirms valdība Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma grozījumus. Iepriekšējā kārtība, pēc Mūrnieces teiktā, pilnībā nodrošināja parlamentāro uzraudzību un neradīja slepenās informācijas izpaušanas risku. Viņa uzsvēra, ka grozījumi ļauj palīgiem un citiem ar drošības iestādēm nesaistītām personām tikt pie slepenas operatīvās informācijas. Mūrniece arī brīdināja, ka likuma grozījumi var radīt riskus saistībā ar NATO slepenības prasību neievērošanu.

Saeima pieņēmusi NDK virzītos likumprojektus, tajos neko nemainot, līdz ar to Valsts prezidentei vairs nav tiesību viņus nodot atkārtotai caurlūkošanai un tie it jāizsludina. Pēc Jaundžeikara domām, Valsts prezidentes iebildumi pret likumprojektiem nav pamatoti.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidente nodeva Saeimai otreizējai caurlūkošanai grozījumus Nacionālās drošības un Valsts drošības iestāžu likumos, norādot, ka tie pieņemti pārāk lielā steigā.

Prezidente arī norādīja, ka likumprojektu pieņemšanas procesā nav iesaistīti ieinteresēto pušu pārstāvji, speciālisti un eksperti, kā arī nav dots pietiekams laiks, lai izvērtētu šādu iniciatīvu un izstrādātu priekšlikumus.

Vīķe – Freiberga arī atzīmēja, ka likumprojektos ir neskaidri Nacionālās drošības likumā izvēlētie parlamentārās kontroles instrumenti un līdzekļu lietojums.

Vīķe-Freiberga pauda uzskatu, ka demokrātiskā valstī, nosakot izpildvaras tiesības pārraudzīt drošības iestādes, jāgādā arī par to, lai pār drošības iestādēm kā izpildvarā ietilpstošām tiktu veikta stingra parlamentārā kontrole, lai parlamentam kā civilās kontroles garantam tiktu saglabātas un nostiprinātas tiesības vērtēt gan šo iestāžu, gan pārraudzītāju - ministriju - darbības efektivitāti un kompetenci.

Prezidente minētajos grozījumos saskata apdraudējumu valsts drošības iestāžu sekmīgam un profesionālam darbam, jo likums paaugstina valsts noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanas risku, būtiski paplašina to personu loku, kurām būs tiesības iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem aktīvajā fāzē.

Valdība grozījumus likumprojektos šā gada sākumā pieņēma Satversmes 81.panta kārtībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!