Pēc ITAR-TASS ziņām, pēdējo divu nedēļu laikā augsti stāvošiem Baltijas valstu un Bulgārijas pārstāvjiem bijušas konfidenciālas konsultācijas ar ES vadību jautājumā par ārpuskārtas uzņemšanu vienotās Eiropas valūtas zonā.
Viens no galvenajiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas argumentiem bijis tas, ka valstu nacionālās valūtas kurss ir piesaistīts eiro, tātad - atkarīgs no tā.
Esošās eirozonas valstis izteikušās pret zonas paplašināšanu, ņemot vērā šā brīža smago ekonomisko situāciju un to, ka neviena no četrām valstīm nav izpildījusi iestāšanās prasības.
Baltijas valstīm un Bulgārijai tagad ir jāizdara smaga izvēle, vai turpināt piesaisti eiro, tādā veidā padziļinot krīzi, vai atteikties no eiro, taču atteikšanās rezultātā būs neizbēgama strauja nacionālās valūtas devalvācija, aģentūrai ITAR-ТАSS skaidro vārdā nenosaukts ES eksperts.
Kā ziņots, pagājušā gada nogalē globālā finanšu krīze radījusi interesi par eiro ieviešanu pat Ziemeļvalstīs, tajā pat laikā sagraujot tādu trauslu ekonomiku kā Baltijas valstu īstermiņa cerības pievienoties eirozonai.
Pat eiroskeptiskajā Lielbritānijā ir bijuši priekšlikumi, ka straujais sterliņu mārciņas vērtības kritums var palīdzēt izmainīt sabiedrības nostāju par vienotās Eiropas valūtas ieviešanu.
"Eiro kā galvenā starptautisko rezervju valūta var pasargāt valstis no grūtībām. Tā kā valstīm rodas problēmas, eiro kļuvis pievilcīgs gandrīz visur," norādīja Eiropas Politikas pētījumu centra direktors Daniels Gross.
"Pēdējo mēnešu laikā eiro ir kļuvis par tādu kā pēdējo aizsardzību pret finanšu krīzi. Centrāleiropā un pat Čehijā ideja par pievienošanos eirozonai ir kļuvusi spēcīgāka," piebilda Eiropas Politikas pētījumu centra analītiķis Antonio Misiroli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
