Valsts kontroliere Inguna Sudraba nebija pārāk kritiska pret VM reformas plāniem, tomēr norādīja, ka informatīvais ziņojums iegūtu, ja vairāk pievērstos nevis vienkārši samazinājumam, bet vairāk atspoguļotu pārmaiņu veselības aprūpē saturisko pusi.
"Absurdi apgalvot, ka veselības aprūpes kvalitāte varētu palikt līdzšinējā līmenī," teica Sudraba. Viņasprāt, būtiski zināt, kādus pakalpojumus apmaksās no valsts budžeta līdzekļiem un ko šāda veselības aprūpes reforma nozīmēs iedzīvotājiem.
Eglītis gan norādīja, ka, veicot strukturālās reformas, netiek runāts par sekām, ko izjutīs iedzīvotāji, jo apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu apjoms ir valsts budžeta, nevis nozares reformas jautājums.
"Reformas mērķis nav ietaupīt līdzekļus, bet novērst neefektīvu līdzekļu izmantošanu," teica ministrs, "nepieciešams panākt lielāku pieejamību pakalpojumiem. Pēc maniem aprēķiniem, šobrīd slimnīcas aptuveni 80 miljonus latu pārtērē, par ko varētu piedāvāt perfektu ambulatoro aprūpi."
Ministrs arī stāstīja, ka rindā pie ģimenes ārsta jāgaida garas rindas, turklāt ir ilgs slimnīcu gultas dienu laiks. Pacienti netiekot pie ģimenes ārsta diagnozes, veidojas rindas. Savukārt ģimenes ārsti bieži sūtot uz slimnīcām, kas turklāt arī veic sociālās aprūpes funkcijas, kas būtu jāpilda mājas aprūpes dienestiem.
Eglītis arī noraidīja deputāta Jāņa Reira (JL) bažas par dārgu zāļu iepirkumu, norādot, ka ir atsevišķas zāļu kategorijas, kurās iepirkums ir dārgāks, jo tās ir speciālas zāles, tomēr kopumā zāļu piedāvājums Latvijā esot lētāks nekā citur.
VM valsts sekretārs Armands Ploriņš informēja, ka tehniski būtu iespējams realizēt vienotu zāļu iepirkumu Baltijas valstīs, bet medikamenti visās Baltijas valstīs ir dažādi, turklāt tiekot pielietota dažādu zāļu lietošana specifiskos slimību gadījumos, piemēram, HIV/AIDS gadījumā.
"Jāvienojas ne tikai institūcijām, bet arī valdībām. Ir lētāki un dārgāki medikamenti. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Latvijā jābūt lētākam iepirkumam nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, turklāt iepirkumu cenām jābūt salīdzināmām ar triju Eiropas valstu lētākajām zālēm," Ploriņš paskaidroja deputātiem.
"Nedrīkst salīdzināt mersedesa cenu Latvijā un opeļa cenu Vācijā. Ja paņemam viena ražotāja vienu medikamentu konkrētā apjomā, tad nedrīkst būt neviena dārgāka medikamenta Latvijā kā citur," teica Ploriņš. Viņš norādīja, ka VM aicinājusi Eiropas Komisiju nodrošināt, ka jaunu zāļu piedāvāšana tirdzniecībā Latvijā notiek vienlaicīgi ar citām Eiropas valstīm, kas gan pagaidām neesot panākts.
Reirs sēdē pauda kritiku, ka VM ir pārāk liels administratīvais aparāts, uzsverot, ka tas izveidots tā, ka "ir departamenti ar vienu referentu un četriem priekšniekiem". Ministrs kritiku noraidīja, argumentējot, ka tikai 2,88% no nozarē strādājošajiem ir nodarbināti veselības pārvaldē un tam tiek tērēts tikai 3,86% no veselības budžeta līdzekļiem.
Eglītis noraidīja deputāta Artura Krišjāņa Kariņa (JL) bažas par plāniem ģimenes ārstus organizēt kā valsts atalgotus darbiniekus.
"Jāmaina ģimenes ārstu finansēšanas metodika, lai ārsts būtu ieinteresēts pieņemt vairāk pacientu. Daži ārsti pieturas pie četru stundu pieņemšanas slodzes un saņem fiksētu atalgojumu," sacīja Eglītis.
Eglītis informēja, ka 39 neatliekamās medicīnas palīdzības (NMP) iestāžu vietā tiks izveidots vienots NMP dienests, turklāt tikšot veidoti pieci reģionālie dienesti. Eglītis noraidīja deputāta Ingmāra Līdakas (ZZS) bažas par to, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības nepieciešamības gadījumā būs grūtības dispečeriem paskaidrot konkrētu palīdzības sniegšanas vietu, un solīja, ka reformas rezultātā NMP darbība tiks padarīta efektīvāka.
Nākotnē lielāka atbildība gulsies uz pašu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pleciem, jo Veselības ministrijas (VM) mērķis ir reorganizācijas rezultātā samazināt to institūciju skaitu, kuras veic dažādas pārbaudes veselības aprūpes jomā.
Plānots, ka VM pakļautībā reorganizācijas rezultātā paliks tikai četras iestādes, bet nebūs nevienas aģentūras. Daļa no līdzšinējām aģentūrām, piemēram, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību aģentūra, pārtaps par valsts kapitālsabiedrībām.
Pēc reformas veikšanas nozares pārvaldē - ministrijā un četrās iestādēs - strādās aptuveni 1000 darbinieku.
Tāpat ministrs informēja, ka jau 2013.gadā Latvijā līdzšinējo 59 stacionāro iestāžu vietā būs 24 slimnīcas. Sākotnēji bija plānots šo reformu veikt līdz 2017.gadam, bet, ņemot vērā situāciju, slimnīcu reorganizāciju plānots veikt daudz ātrākā tempā.
Eglītis atkārtoti uzsvēra, ka reforma vēl nenozīmē, ka pārējās slimnīcas tiks slēgtas, taču plānots veidot slimnīcu apvienības, daļā slimnīcu atstājot dienas stacionārus un ambulatoros pakalpojumus. Līdz ar to plānots, ka 2013.gadā Latvijā būs trīs universitātes slimnīcas Rīgā, sešas reģionālās slimnīcas, astoņas lokālās slimnīcas un septiņas specializētās slimnīcas.
Ziņojumā par veselības aprūpes sistēmas strukturālo reformu norādīts, ka šogad izmaiņu slimnīcu skaita ziņā nebūšot, taču jau nākamgad tiks pārprofilētas astoņas stacionārās iestādes, 2011.gadā - trīs slimnīcas, bet līdz 2013.gadam - pārējās 24 slimnīcas.
Jau šā gada laikā VM rosina Piejūras slimnīcu pievienot Liepājas reģionālajai slimnīcai, Daugavas slimnīcu - Daugavpils reģionālajai slimnīcai, bet Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centru - Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai.
Tāpat šā gada laikā plānots izvērtēt iespējas nodrošināt to īpašumu pārdošanu, kas nav nepieciešami valsts ārstniecības pakalpojumu sniegšanai. Tie būtu: Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centrs, rehabilitācijas centrs "Tērvete" un Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs.
Slimnīcās, sākot ar šo gadu, pakāpeniski tiks samazināts gultu skaits. Ziņojumā valdībai paredzēts, ka šogad gultu skaits tiks samazināts Rīgas plānošanas reģionā, atsakoties no 894 stacionārajām gultām, 2010.gadā tiks samazinātas 1335 stacionārās gultas, uzlabojot mājas aprūpi un ambulatoros pakalpojumus, bet 195 stacionārās gultas tiks pārveidotas par sociālās un ilglaicīgās aprūpes gultām.
Turklāt līdz 2011.gada 31.decembrim pārprofilācijas rezultātā psihiatrijas, psihoneiroloģijas un tuberkulozes akūtās stacionārās gultas pārtaps par sociālās un ilglaicīgās aprūpes gultām un dienas centriem, kopumā līdz 2011.gada beigām samazinot valstī līdz 3221 stacionārai gultai.
Saskaņā ar premjera Valda Dombrovska (JL) ierosinājumu slimnīcu gultas vietu skaits pagaidām netiks strikti formulēts un tajā vēl būs iespējamas izmaiņas.
VM ziņo, ka jau šobrīd notiek pāreja uz vienoto neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu, kas paredz, ka valstī neatliekamo palīdzību līdzšinējo 39 NMP dienestu vietā sniegs vienots dienests, kurā līdz gada beigām jau darbosies 179 brigādes.
VM piedāvā reorganizēt pārvaldi, padarot to maksimāli mazu, bet efektīvu, kurā nebūtu nevienas valsts aģentūras.
VM padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu funkciju optimizācijas un atsevišķu iestāžu likvidācijas rezultātā 2009.gadā plāno ietaupīt 3,478 miljonus latus, liecina ziņojumā par veselības aprūpes sistēmas strukturālo reformu ietvertā informācija.
2010.gadā plānotais administratīvo izdevumu samazinājums ir 6,760 miljoni lati, teikts ziņojumā.
Reorganizācijas rezultātā tiks atbrīvoti 327 strādājošie, tādējādi efektivizējot padotības iestāžu darbu, norāda VM.
Likvidējot Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūru, Medicīnas profesionālās izglītības centru, Latvijas Medicīnas bibliotēku, kā arī Sabiedrības veselības aģentūru, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru un Zāļu valsts aģentūru, plānots to funkcijas pārdalīt starp četrām VM pakļautības iestādēm - Veselības inspekciju, Zāļu valsts iestādi, Veselības ekonomikas iestādi un Sabiedrības veselības iestādi.
Tā Veselības inspekcijai būs visas funkcijas, kas saistītas ar veselības nozares kontroli un inspicēšanu, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespēju un to sniegšanas atbilstības uzraudzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un līgumiem ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī visas funkcijas, kas saistītas ar tirgus uzraudzību veselības aprūpes jomā, tostarp medicīnisko ierīču lietotāju un ražotāju uzraudzības auditu nodrošināšana. VI veidos, papildinās un uzturēs Ārstniecības iestāžu reģistru.
Zāļu valsts iestādei pienākums būs visu medicīnas produktu atbilstības novērtēšana un lietošanas drošības, kā arī medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu uzraudzība.
Veselības ekonomikas iestāde veiks visu veselības aprūpes pakalpojumu ekonomisko novērtēšanu un cenu veidošanu.
Savukārt Sabiedrības veselības iestāde veiks visas funkcijas, kas saistītas ar sabiedrības veselības veicināšanas politikas īstenošanu, tostarp tuberkulozes un plaušu slimību profilakses pasākumu organizēšanu un ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveidi, papildināšanu un uzturēšanu, kā arī visas funkcijas, kas saistītas ar veselības aprūpes statistiku.
Nevalstiskajam sektoram tiks uzticēta veselības aprūpes iestāžu atbilstības pašnovērtēšana, farmaceitiskās darbības, izņemot zāļu ražošanas, uzņēmumu pašnovērtēšana, farmaceitu un farmaceitu asistentu, kas strādā aptiekās, reģistrācija un atbilstības novērtēšana, kā arī zāļu reklāmas novērtēšana.
Pēc Eglīša teiktā, veicot arī šos samazinājumus, maksimālais ietaupījums kopumā būs tikai aptuveni 10% jeb 40 miljoni latu.
Kā uzsver VM, samazinot finansējumu nozarei par 40%, stacionāro palīdzību valstī līdzšinējo 59 slimnīcu vietā sniegtu 11 slimnīcas un dažas specializētās psihiatrijas klīnikas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
