Pēc pētījuma autoru domām līdzšinējos darbos Amazones spējas uzsūkt CO2 noteikti ir pārvērtētas. Hārvarda universitātes Kembridžā (Masačūsetas štatā) speciālista Skota Saleskas vadītais pētījums ir īpaši zīmīgs, jo ideja par mežu izmantošanu cīņā pret globālo sasilšanu ir viens no Kioto protokola pamatpunktiem.
Protokols paredz iespēju valstīm stādīt kokus un saudzēt vecos mežus tā vietā, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzumu. Taču jaunākais trīs gadus Amazonē ilgušais pētījums sniedz uzskatāmu piemēru, ka saistība starp koku daudzumu un ogļskābo gāzi nav vienkārša.
Seno Amazones mežu pētījums skaidri parāda, ka sausums vai citas likstas, kas samazina koku dzīvotspēju, var izraisīt palielinātu oglekļa dioksīda līmeni. Lielāks oglekļa zudums ir vērojams mitrajā sezonā, kad sadalās bojā gājušie koki, nevis sausajā sezonā, kā parasti tiek uzskatīts.
Daudzi vides aizstāvji uzskata, ka politiķi ir apsteiguši zinātniekus, Kioto protokolā paredzot īpašu vietu mežsaimniekiem. Viņi norāda, ka koku stādīšana ir guvusi ievērību tādēļ, ka tā ir politiski pārliecinoša, nevis zinātniski pamatota.