Otru lielu kategoriju veido sportam, medniecībai un makšķerēšanai paredzētais inventārs un speciālie apģērbi. Sports patlaban nācis modē: vieni ārzemēs cenšas iegādāties golfa piederumus, gados jaunākie – visu, kas saistīts ar netradicionālākiem ūdenssporta veidiem.
Cilvēki ar pietiekami augstiem gaumes standartiem, nebaidīdamies no mīta par nepareiza izmēra izvēli, ārzemju e-veikalos pasūta apavus, uzvalka kreklus, T-kreklus, bikses, viņi parūpēsies arī par Benson & Hedges cigarešu iegādi. Liela daļa šo klientu ierindojami tā saucamajā eksotisko pircēju grupā, kam internets sniedz iespējas iegādāties pilnīgi netradicionālas lietas.
Minami arī specifiski e-iepirkšanās iemesli: datorus labi pārzinošie internetā atrod datorkomponentes; ja ārzemēs iegādātam fotoaparātam neizdodas sameklēt baterijas pie mums, tad risinājums ir ārzemju e-veikala apmeklējums.
Zināšanas ļauj izvairīties no vilšanās
Ja paka uz Latviju atceļo no Eiropas Savienības, tad viss vienkārši – šeit muitas likme un PVN nav jāmaksā tāpēc, ka preces cenā jau iekļauts attiecīgās valsts nodoklis. Piemēram, Zviedrijā PVN sastāda 25%, un Latvijā to neviens nelīdzsvaros.
Savukārt pēc preces atceļošanas no tā saucamajām trešajām valstīm var sekot daži pārsteigumi. Pirms to aplūkošanas vērts uzzināt, no kāda pasta sūtījumu iedalījuma vadās muita. Ja prece neatceļo no Eiropas Savienības, bet gan no citām valstīm, tad būtiski nošķirt 3 kategorijas: privāta persona paku adresē privātai personai; juridiska persona – privātam saņēmējam; juridiska persona – juridiskai personai.
Eiropas kopienas regula 918/83 nosaka atbrīvojumus no muitas likmes un PVN maksāšanas. Gadījumā privāta persona – privātai personai muita un PVN 18% apmērā jāmaksā par katru sūtījuma vērtības eiro, kas pārsniedz bāzes summu – 45 eiro griesti; sūtīšanas izdevumi šajā summā netiek ierēķināti. Starp citu, regula 918/93 ES valstīm rekomendē 35 eiro augstus griestus, taču Latvija šo latiņu pacēla par 10 eiro.
Ja pastāv sūtījuma variants juridiska persona – privātai personai, attiecīgā robeža ir tikai 10 eiro – prakse rāda, ka visos gadījumos tiek maksāta muitas likme un PVN.
Šīs fineses atsijā cilvēkus, kuri pētot trešo valstu – visbiežāk tās ir ASV, Izraēla, Šveice, Norvēģija, Lihtenšteina, Islande, Austrālija – e-veikalu vai katalogu piedāvājumu, ar prieku uzzina par tā saucamo nodokļu atmaksu. Proti, precei atstājot valsti, no tās cenas tiek atrēķināts vietējais PVN.
Kad preces atmuitošanas brīdī šie cilvēki noskaidro, ka jāmaksā muitas likme un 18% lielais PVN, viņi jautā: ,,Kāpēc mūs neviens iepriekš nebrīdināja?” Tālākais scenārijs lielākā daļā gadījumu skaidrs – nepatīkami pārsteigtie ārzemēs iepirksies vienīgi personiska apmeklējuma gadījumā.
Taupības faktors
Par e-veikalu pastāvīgiem klientiem kļūst iemaņām apveltītie. Pirmkārt, viņi ir informēti par regulu 918/83. Galu galā iepirkšanās e-veikalā ir tikai iepirkšanās, bet viens no tās postulātiem ir taupības faktors – piemēram, neesam taču ieraduši pasniegt dzeramnaudu veikala pārdevējam.
E-veikalu apmeklētāji pārzina ne tikai dažādu valstu vai pat atsevišķu ASV štatu nodokļu politiku attiecībā uz eksportu, bet arī attiecīgās zemes specifiku. E-klientu zināšanas kļūst arvien detalizētākas, jo pagātnē sen aizgājuši laiki, kad, piemēram, datoru izdevīgāk bija pirkt nevis Latvijā, bet gan ASV.
Tagad iespaidīgi pirkumi nav modē – eksotisko pircēju grupas pārstāvji var lepoties ar to, ka Austrālijā par 8-15 šīs valsts dolāriem iegādājušies lielisku un mūsu veikalos nepieejamu mūzikas CD. Tā kā pircējs nav Austrālijas iedzīvotājs, tad šajā summā PVN nav ticis ietverts.
Iemaņām apveltītie apgalvos – nebūt nav tā, ka internetā iegādātās preces obligāti ierindosies sūtījumu kategorijā juridiskā persona – privātam saņēmējam. Paši e-veikalu ūtrupju vadītāji taču ir ne tikai fiziskas personas, bet arī cilvēki ar miesu un dvēseli.
Starp citu, iespējams atrast e-veikalus, kas labi izprot ar nodokļiem saistītās situācijas. Piemēram, iegādājoties preci, iespējams arī norādīt, kādu summu pircējs vēlas redzēt uz pakas kā sūtījuma vērtību. Šeit ir nelegāluma piegarša, un daudzi lielie veikali atsakās izrādīt pretimnākšanu.
Tādējādi mūsu muitai nav iespējams gūt skaidru priekšstatu par e-iepirkšanās apjomiem. Te jāakcentē vēl viens aspekts – gan izmantojot tipogrāfijā nodrukātu Vācijai paredzētu Otto katalogu, gan arī iepērkoties mājaslapā www.otto.de, rezultāts būs tas pats – preces saņemšana no ārzemēm uz pēcmaksu. Lai arī īstenie e-iepirkšanās fani par slikto toni uzskata pat vandīšanos pa ,,ibeju” – viņu stihija ir atklāt neizzinātus e-veikalus.
Aci pret aci ar muitnieku
No tradicionāla e-veikalu klienta muitā tiek prasīta gan pacietība, gan apķērība. Atsūtītās preces un to apraksti nereti liek lauzīt galvu par to, kādu muitas nodokļa likmi – bet tā var svārstīties no 0 līdz 20% - tām piemērot. Pasaules muitas organizācijas izstrādātajā starptautiskajā klasifikatorā, kas tiek izmantots vairāk nekā 190 pasaules valstīs, preces veido 97 grupas jeb 3861 pozīciju. Turpat atrodami plaši komentāri, kā klasificēt to vai citu produkcijas veidu.
Latvijas nesenā iestāšanās ES – klasifikators sāka darboties no šī gada 1. maija – pagaidām paver iespējas visai brīvai interpretācijai attiecībā uz to, vai attiecīgā prece atbilst tai vai citai pozīcijai. E-veikalu klienti nereti atzīst, ka muitnieki, pētot preču aprakstus, var sadurties ar valodas problēmu. Bieži vien preces atmuitošanas procesā muitnieki paši vaicā: ,,Kas tur iekšā?” Tad veiklākie e-klienti mēģina ielūkoties klasifikatorā, lai nosauktu to preci, kurai zemāka muitas nodokļa likme.
,,Līdz 1. maijam muitnieka darbs bija vienkāršāks,” secina Kristīne Šulte, Finanšu ministrijas Muitas likumdošanas departamenta nodaļas vadītājas vietniece, ,,jo mūsu muitas nodokļa likmes vienā un tai pašā segmentā bija diezgan vienādas. Kļūda attiecībā uz konkrētas pozīcijas noteikšanu klasifikatorā nebija būtiska no pareizas nodokļu iekasēšanas viedokļa – attiecīgo segmentu bieži vien pārstāvēja viens un tas pats cipars.
Piemēram, elektronikas segmentā visas mūsu muitas nodokļu likmes bija 0 – paši neko neražojām, bet līdz ar iestāšanos ES šie saraksti kļuvuši ļoti diferencēti. Katrai blakus esošai pozīcijai muitas nodokļa likme var izrādīties pilnīgi savādāka, kas ir ļoti būtiski tieši no budžeta viedokļa.”
Piemēram, ja rodas interese par sieviešu apaviem, atliek tikai ielūkoties klasifikatora 64. nodaļā – šeit uzskaitīti apavi gan ar gumijas, gan plastmasas zoli, atsevišķi izdalīti gan sporta apavi, kas nosedz potītes, gan sniega dēļu zābaki, īpaša uzmanība pievērsta gan zābakiem, kuru augstums nepārsniedz 24 cm, gan izstrādājumiem, kuru papēdis augstāks par 3 cm. Protams, muitas nodokļu likmes katrā gadījumā ir visai atšķirīgas.
Īpaša diskusija ar muitas pārstāvjiem nereti izraisās gadījumā, kad sūtītājs ir fiziska persona, bet saņēmējs pacenties vienoties ar juridisku personu par to, ka tā mantu piegādās kā ekspedīcijas pakalpojumu.
Izdaiļotas vitrīnas vai tirgus kiosks
Iepirkšanās internetā būtībā ir iegriešanās veikalā, kas fiziski neatrodas uz ielas, bet gan ir virtuāls. Tu esi pabijis veikalā, kuram iegādātās preces uztici atsūtīt pa pastu. E-veikala izvēles principos jauns ritenis nav izgudrots.
Esam ieraduši, ka pastāv lieli veikali ar efektīgām reklāmām, izdaiļotām vitrīnām, aprīkojumā investētu naudu un attiecīgu preču klāstu. Šāda tipa veikals liecina, ka tajā savu naudu notērēsi par attiecīgas kvalitātes izstrādājumu.
Alternatīva – pirkumu iespējams izdarīt arī sīkveikalā vai kioskā. Prece varbūt izrādīsies lētāka, taču – pilnīgi iespējams – arī nekvalitatīvāka. Visbeidzot vari aiziet uz tirgu, kur noteikti būs lētāk, taču mantas izcelsme būs apšaubāma, bet garantijas apspriešana – visai bezjēdzīga nodarbe.
Tāda pati situācija ir arī internetā. Šeit atrodami lieli veikali – skaisti noformētas mājaslapas, kurās pieejama visa nepieciešamā informācija, kā arī attiecīgs preču klāsts. Arī apstāklis, ka ar attiecīgo mājaslapu vari komunikēties dažādos veidos, norāda, ka uz šo veikalu vari paļauties.
Taču bieži iespējams uzdurties e-veikaliem, kuri nav ieguldījuši pietiekoši daudz līdzekļu dizainā un preču klāstā, tāpat šīm mājaslapām raksturīga slikta navigācija un tajās nav atrodama ne adrese, ne telefona numurs, uz kuru piezvanīt. Šajos gadījumos pastāv visai liela iespēja iegādāties sliktas kvalitātes preci, bez tam jābūt gatavam uz tirgus kiosku raksturojošiem pārsteigumiem.
E-veikals nav tikai preču katalogs
Izslavētākā problēma – būtībā tā ir psiholoģiska barjera –, kas cilvēkus attur no iepirkšanās e-veikalos, ir tā, ka preci nav iespējams aptaustīt. Otrkārt, preču atrašana internetā joprojām ir netradicionāls iepirkšanās veids – cilvēkam jāmaina paradumi, jāpierod pie kaut kā jauna.
Lai spertu soli pretī, e-veikali virtualitātes sajūtu maksimāli cenšas apaudzēt ar ierastām lietām. Tiklīdz e-veikalā, norādot savu pasta adresi vai e-adresi, esi kaut ko iegādājies, tas tev sūta bukletus, īpašus piedāvājumus, jaunumus. Šajā gadījumā pircējs to neuztver kā makulatūru vai SPAM – drīzāk tiek panākta lielāka tolerance pret attiecīgo veikalu.
Virtuālā preču izvēle ļoti pietuvinājusies iepirkšanās procesam fiziskā veikalā. Daudzi pircēji vairs nepiekrīt mītam par risku, kas pastāv, piemēram, attiecībā uz apģērba iegādāšanos e-veikalā.
Viņi iebildīs, ka tepat – parastā Latvijas veikalā – pat aptaustot mantu, nevari būt pārliecināts, vai tā atbildīs cerētajai kvalitātei. Pilnīgi iespējams iegādāties uzvalku, kas savus trūkumus atklās tikai vēlāk – pēc mēneša noskaidrosies auduma sliktā kvalitāte, ātri vien sevi liks manīt piegriezuma nepilnības.
Interneta veikali gatavi piedāvāt pat dažādus pārdevēja pakalpojumus, piemēram, virtuālo konsultāciju. Piemēram, apģērba meklējuma procesā e-veikals apmeklētājam var nodemonstrēt, kādas citas preces stilistiski var papildināt konkrēto pirkumu.
Tāpat interneta veikalā iespējams iepazīties ar dažādiem ieteikumiem, citu pircēju atsauksmēm, iespējams izveidot arī virtuālo manekenu – pircējam tikai atliek ievadīt savus parametrus, lai ieraudzītu, kā uz viņa auguma varētu izskatīties potenciālais pirkums. Protams, par konkurenci ar spoguli šeit runāt nevar.
Vēl viens pakalpojums ir on-line čats ar pārdevēju. Pircēju gan ne vienmēr apmierinās operatora atbildes, tomēr čats var dot iespēju noskaidrot būtisko jautājumu ,,Vai preces tiek izsūtītas arī uz Latviju?” Atbilde var izrādīties šāda: ,,Nē, kredītkartes izmantošanas gadījumā nesūta, bet ja jūs izdrukāsiet faksa lapu, to aizpildīsiet un parakstīsieties – nekādu problēmu.”
Stereotips par hakeriem un kredītkartēm
Viens no psiholoģiskajiem šķēršļiem, kas daudzus attur no iepirkšanās internetā, ir senais stereotips, ka kredītkartes izmantošanas gadījumā pircējs riskē. Viņš savus personiskos datus ievada e-veikala serverī – tur tie tiek apstrādāti, taču līdz ar to hakeriem rodas iespēja tos nozagt.
Šeit jāņem vērā, ka kredītkaršu kompānijas ir apdrošinātas un pārapdrošinātas; bez tam tās ar visām kredītkartes izplatošajām bankām noslēgušas vienošanos par to, kādā veidā izskatīt šādas situācijas.
E-pircējam ieteicams regulāri pārbaudīt, vai viņa kredītkarte pēkšņi nav izmantota pirkumiem, ko viņš nav veicis. Ja viņa personiskos datus izmantojuši hakeri, tad atliek rakstīt iesniegumu attiecīgajai bankai, kas naudu atskaita atpakaļ un tālāk risina problēmu sadarbībā ar kredītkaršu kompāniju.
Pasta pārvedumu faktors
Tomēr e-veikalu klientam ļoti bieži nākas norēķināties ar pasta pārveduma starpniecību – pēc preces saņemšanas. Zināmi gadījumi, kad maksājums caur pasta naudas pārvedumu sistēmu jāsūta atkārtoti – ja vārdā iemaldījies nepareizs burts vai arī sajaukts kāds cipars. Līdz ar to preces piegādātājam var iznākt pēc naudas doties vairākkārt, un rezultātā starp viņu un pircēju izraisās nepatīkama sarakste.
,,Ja nauda tiek sūtīta caur bankas sistēmu,” komentē Dairis Krūmiņš, Latvijas pasta Maksājumu pakalpojumu dienesta vadītājs, ,,tad tā rēķinās ar zināmu pieļāvumu attiecībā uz to, cik daudz saņēmēja informācija var atšķirties no sūtītāja norādītās informācijas. Savukārt pasta sistēmā datu precizitātei – personas kods, vārds, uzvārds – jābūt simtsprocentīgai. Tas attiecas uz visām pasaules pasta organizācijām.
Precizitāte kalpo tikai paša sūtītāja drošībai – lai viņa nauda nenokļūtu pie sveša cilvēka vai organizācijas. Mūsdienu straujajā biznesā tas vairāk varētu izskatīties pēc bremzējoša faktora, taču no otras puses – pastam atdabūt atpakaļ nepareizi nosūtītu naudu praktiski nav iespējams.”
Starp citu, kāda naudas nosūtīšanas sistēma – ja jānorēķinās par e-pirkumiem, kuru summas bieži vien samērā nelielas – ir ekonomiskāka?
,,Nosūtīt naudu pa pastu būs lētāk nekā caur banku,” atbild Dairis Krūmiņš. ,,Komisijas nauda, ko ietur pasts – vidēji 2,5% no summas – šajos gadījumos būs zemāka, jo bankas veikts starptautiskais pārvedums izmaksā apmēram 8 latus.”
E-veikali Latvijā: tradicionālo veikalu papildinājums
,,Nelūkojoties uz mazo tirgu un nišu – e-veikalu apgrozījums ir 10-20 reizes mazāks nekā e-komercijas apgrozījums – veselīgā interneta veikalu attīstības tendence tomēr pastāv,” secina Ina Gudele, Informācijas sabiedrības biroja vadītāja. ,,Mainās patērētāja prasības, ierašas un iemaņas, kā arī arvien mazāk laika atliek staigāšanai pa tradicionālajiem veikaliem. Līdz ar to vairāk izmantojam e-veikalu iespējas.”
Tomēr jāatzīst, ka Latvijas gadījumā mums darīšana – lielie izņēmumi ir ūtrupe www.perc.lv un www.izsoles.lv – galvenokārt ar e-veikaliem, kuri jāuztver kā fiziski esošu veikalu papildinājums. Proti, tradicionālajam veikalam vai to ķēdei – piemēram, Jāņa Rozes grāmatnīcai, vairākiem mēbeļu un elektronisko preču veikaliem – elektroniskais bizness ir papildus iespēja darbā ar klientu.
Plaši izplatīta parādība – daudzi pircēji dodas uz veikalu, lai apskatītu un pataustītu preci, lai pārbaudītu savas izjūtas. Un pēc tam apsēžas pie datora – lai tās iegādātos e-veikalā. Neesam ieraduši, ka šajā gadījumā cena būs zemāka, taču šo apstākli kompensē pats piegādes faktors. Ir taču tik patīkami, ka rīdziniekam tajā pašā dienā – pat deviņos vakarā – piegādā mājās kaut vai mobilo telefonu.
,,Ja e-veikalā precei ir tāda pati cena kā veikalā ceļa malā,” apgalvo Ina Gudele, ,,tad tur kaut kas nav kārtībā. E-veikala preces ir lētākas tādēļ, ka parādās ekonomija telpu īres, komunālo izmaksu, darbinieku algu jomā.” Kas attiecas uz norēķiniem, mūsu e-veikali nav tik plaši un to pārdošanas apjomi tik lieli, lai tiem būtu izdevīgi izmantot kredītkartes un debetkartes elektroniskajiem norēķiniem – šis pakalpojums, protams, paredz līgumsaistības ar bankām.
Latvijas e-veikali ārzemju pircējam?
Latvijas diplomāti ārzemēs dala diskus vai bukletus, kuros uzreiz var iepazīties ar 70-80 mūsu uzņēmumu biznesu. Tas nav nekas jauns, tāpat arī novecojis sakāmvārds ,,Izveido mājaslapu, un tevi pamanīs pasaule” – www adrešu pārāk daudz. Sen pienācis laiks domāt, kā Latvijas ražojumus pasaulei piedāvāt arī internetā. Skaidrs, ka valsts teritorijā itin veiksmīga e-veikala nosaukums, piemēram, www.bode.lv latviski nerunājošajam neko neizteiks.
Pirmkārt, mūsu veikaliem plašajā pasaulē neļauj iziet valodas ierobežojumi – informācijas pārtulkošana prasa izdevumus. Latvijas e-veikali pārsvarā pieejami latviski un krieviski runājošajai auditorijai. Interesanti, ka interneta veikaliem, kas strādā tikai latviešu valodā, dotas iespējas sašaurināt pat vietējā tirgus nišu.
,,Krieviski runājošs cilvēks tomēr sevi nepārvarēs,” pārliecināta Ina Gudele, ,,ja šādu pašu preču piedāvājums tiks sniegts arī viņam saprotamākā valodā.”
Otrkārt, Latvijas panākumi e-veikalu jomā sagaidāmi, vienīgi tirgojot specifiskas preces, piemēram amatniecības izstrādājumus vai vannas un pirts piederumus. Rodas 2 būtiski jautājumi. Vienkāršākais – kādā veidā šīs preces reklamēt, kā tās pasniegt?
Kāpēc gan Dobeles Spodrības skuju ekstraktu nepozicionēt kā ar unikālām dziednieciskām īpašībām apveltītu jaunības saglabāšanas eliksīru? Varam pamācīties, cik daiļrunīgi pasaules e-veikali piedāvā Havaju salu ziepes un citus produktus, kuriem nav lielāka vērtība kā pieminētajam skuju ekstraktam.
Kāpēc mēs nevaram mūsu rokām adītās zeķes pārdot kopā ar visu to izdaiļojošo rakstu daudznozīmību kā ekskluzīvu produktu – orientējoties, piemēram, uz kalnu slēpotājiem? Vēl jo vairāk tāpēc, ka eksportpreču mums nav daudz.
Epiloga vietā
Otrs, daudz sarežģītāks jautājums – kā mēs ārzemniekus internetā varētu pievilināt mūsu precēm? Tā kā VEF nav pacēlies līdz Nokia līmenim, bet Dzintars – tāpat kā Dior – piedāvā ražojumus, ko specifikas dēļ e-veikalos nav pieņemts iegādāties, tad jādomā par problēmas risināšanu valsts politikas ietvaros. ,,Varbūt tā nav slikta ideja,” piebilst Ina Gudele. ,,Iespējams, Latvijas Attīstības aģentūrai šī ideja jāņem vērā un jāveido elektronisks katalogs, kas demonstrētu specifiskas Latvijas preces.” Šeit jāpiebilst, ka meklējot sev nepieciešamos pirkumus, e-veikalu apmeklētājam valsts faktors nozīmē maz. Varbūt atradīsies kādi britmodes fani, taču ārzemnieks, kas vēlas iegādāties tieši Latvijas preci, būs ārkārtējs izņēmums. Ko iesākt?
,,Mūsu uzņēmumi noteikti varētu meklēt iespējamos sadarbības partnerus,” piebilst Ina Gudele, ,,kas viņu preces pasaulē izplatītu ar interneta starpniecību.”
Kas traucē mūsu precēm gūt panākumus pasaules e-tirgū? Paši uzņēmumi vairāk nodarbināti ar ražošanu, taču struktūras, kas viņam palīdzētu sevi parādīt e-veikalos, klusē. Kad runa ir par valsts atbalstu e-programmām, nekas nav dzirdams par e-komercijas stimulēšanu.
Atliek cerēt, ka klusēšana jāuztver kā domāšanas pazīme, jo šeit ar gribu vien nepietiek – mājaslapa www.latvijasprece.lv nelīdzēs. Jebkuram interneta biznesam jārod iespēja pārvarēt valodas un – kas daudz grūtāk – ģeogrāfiskās robežas.