Koncerts būs īpašs ar to, ka mūziķi, līdztekus pašu izvēlētiem skaņdarbiem un īpašām, speciāli koncertam radītām vizualizācijām, stāstīs savu īpašo Ziemassvētku notikumu, stāstu, pārdomas. Īsi pirms koncerta aicinām "Delfi" lasītājus iepazīties ar pāris no tiem. Šoreiz savas Ziemassvētku baltās atmiņas aicināta aktrise, grāmatas "Rīga – Pekina – Rīga" autore Ilona Balode.
Nu tajā stāstā ir tā: reiz, sensenos laikos, kad vēl biju jauna un sprauna, es dzīvoju Ventspilī kopā ar mammu un suni. Bija pienācis kārtējais Ziemassvētku vakars ( man varēja būt ap gadiem 16...).
Līdz tam mums ar mammu ( dzīvojām tolaik 2vatā + suns un 2 kaķi), nez kāpēc ar Ziemassvētkiem vienmēr kaut kas nogāja greizi. Vai nu kāposti piedega vai nu kaķi eglīti apgāza, vai nu pašas sastrīdējāmies, katrā ziņā, viss notika pēc principa – gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr.
Kā zināms, padsmitgados cilvēks ir liels maksimālists un pasauli redz vai nu melnā vai baltā krāsā. Es nebiju izņēmums. Tā nu atgriežamies pie stāsta – bija mani 16. Ziemassvētki. Un šoreiz biju stingri nolēmusi – šoreiz nekas nedrīkst noiet greizi, jo ciemos biju uzaicinājusi arī savus draugus.
Nolēmu savā prātiņā, ka šie ZIEMASSVĒTKI nu tiešām būs īpaši. Pat nospriedām ar Mammu, ka šoreiz pārmaiņas pēc piparkūkas jācep pašām un jau laikus nopirkām piparkūku mīklu.
Bet, kā nu gadījies, kā ne – pašā Ziemassvētku vakarā, kad Svētvakars jau teju klāt, ļaudis tipina uz vakara dievkalpojumu un katrā mājā būtu jāienāk kārotajam un ilgi gaidītajam mieram, kā gadījies, kā ne – mūsu suns bija nejauši ar ķepu pavēris vaļā ledusskapja durvis, nejauši sagaidījis mirkli, kad mammas nav virtuvē un nejauši atradis ledusskapī starp visiem smaržīgajiem svētku labumiem, nevis to, ko normālam meklējošam sunim svētku vakarā vajadzētu uzreiz atrast – kā desas, šķiņķīšus un tamlīdzīgas padarīšanas, bet gan mūsu piparkūku mīklu. Kad Mamma ienāca no āra – glābjams vairs nebija praktiski nekas. Suns sēdēja plāna vidū, laimīgi laizīdams mīklas maisiņu.
Tad nu vakars mums sajuka. Mamma rāja mani, es rāju suni, draugi jau zvanījās pie ārdurvīm, bet piparkūku mīkla rāja suņa vēderā.
Ziemassvētku vakars mums varētu beigties pavisam nelāgi, taču, par laimi, kāds mums pačukstēja, ka nav taču par ko raizēties! Vismaz sunim tika piparkūkas, ja nu ne gluži ceptas…
Un vai tad svētki ir piparkūkās? Vai dāvanās?
Un, kad vēl ciemos ieradās kādreizējais klasesbiedrs Jānītis ar savām piparkūkām, tad visas Svētvakara raizes mums ar Mammu piemirsās. Apķērām viena otru, sabučojām uz vaigiem un iededzām eglītē svecītes. Bet sunim piesolījām piparkūku mīklu ledusskapī vairs nekad neturēt.
Koncertu organizē sabiedriskā kustība "Mans Doms".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
