Foto: LETA
Pēdējā laikā novērojams, ka Latvijas patērētāji aizvien vairāk sāk domāt par to, cik veselīgi ir pārtikas produkti, ko tie ikdienā lieto. Viņi sāk pievērst uzmanību ne tikai pārtikas produkta vizuālajam izskatam, bet arī marķējumam, kas ir kā savdabīgs produkta šifrs, kurā var uzzināt, no kā iekārotais produkts sastāv. Un tā arī ir, ka gandrīz jebkuram pārtikas produktam mūsdienās sastāvā ir lielāka vai mazāka E buķete.
Maģiskais E un skaitļu savienojums ir kods dažādām vielām, kas produktu saglabā ilgāk, padara mīkstāku, garšīgāku, piedod krāsainību un kārdinājumu. Jautājot pārdevējai, diez vai varēsi saņemt atbildi par to, ko īsti nozīmē burts "E" un kā tas var ietekmēt patērētāja veselību.

Kas tad īsti ir šīs vielas un ko tās mums var nodarīt?

Parasti pārtikas piedevas nosaukumu veido šādi: burtam E (kas cēlies no angļu valodas vārda "edible" un nozīmē "ēdams") seko trīs cipari, no kuriem pirmais norāda pamatkategoriju (100 - krāsvielām, 200 - konservantiem, 300 - antioksidantiem).

Kas ir pārtikas piedevas?

Pārtikas piedevas pievieno produktam, lai ietekmētu tā īpašības. Tās var uzlabot pārtikas produkta krāsu, konsistenci, garšu un novērst tā bojāšanos.
Pārtikas piedevas ir vielas, ko atsevišķi uzturā parasti nelietojam, bet tehnoloģisku apsvērumu dēļ tās pievienotas pārtikai, lai ietekmētu tās īpašības.

Kādi ir pārtikas piedevu veidi?

Pārtikas piedevas, ņemot vērā to lietošanas mērķi, var iedalīt 5 grupās un 26 ar likumdošanu noteiktās funkcionālās grupās. Šeit minēšu dažas no tām, kam patērētājs parasti pievērš īpašu uzmanību:

  • konservanti - pagarina pārtikas produkta uzglabāšanas laiku, aizkavējot tajā dažādu mikroorganismu attīstību;
  • krāsvielas - padara pārtikas produktu vizuāli pievilcīgu, piemēram, atjaunojot produkta krāsu, kas bieži izzūd ražošanas procesā, dažādojot pārtikas produktu sortimentu;
  • emulgatori - nodrošina viendabīgas konsistences veidošanos, piemēram, saldējumā, margarīnā, krēmos, produktos ar pazeminātu tauku saturu;
  • antioksidanti - aizkavē pārtikas produktā esošo tauku un vitamīnu oksidēšanos, pagarina tā uzglabāšanas laiku un saglabā tā sākotnējās garšas un smaržas īpašības.

Pārtikas piedevu, konservantu un citu vielu pievienošanu produktiem nosaka valsts likumdošana. Mūsu gadījumā tā ir ES likumdošana. Ir noteikts, ka jābūt brīdinājumiem par piedevas iespējamām negatīvajām izpausmēm. Pārtikas piedevai piešķirtais burts "E" un numurs norāda, ka tā ir apstiprināta kā droša un to lieto pārtikas produktu ražošanā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pārtikas piedevas, kas iekļautas ar ES direktīvām apstiprinātajā pārtikas piedevu sarakstā, - gan dabiskas izcelsmes, gan sintezētās - ir vienlīdz drošas. Dabiskās pārtikas piedevas parasti satur vairāku aktīvo vielu kompleksus, tāpēc bieži ir ļoti nenoturīgas. Sintezētās (mākslīgās) pārtikas piedevas ir efektīvākas, jo satur tikai vienu aktīvo vielu un bieži vien ir stabilākas gan produkta ražošanas procesā, gan uzglabāšanas laikā.

Taču vielas, kuras dabiskos produktos nav sastopamas un ar kurām organisma bioķīmiskā sistēma agrāk nav saskārusies, var atzīt par izmantojamām nelielos daudzumos, bet nevar uzskatīt par drošām, jo tikai ilgā laika posmā (vairākās paaudzēs) var izvērtēt to iespējamo postošo ietekmi uz cilvēka veselību.

Pārtikas piedevu saraksts ir visai garš, taču skaidrs, ka ne visas vielas ir mums labvēlīgas. Tāpēc reizēm der kārtīgi papētīt, kas tad īsti ir uz etiķetes.

Šodien nopirku kādas bērniem domātas ļoti krāsainas konfektītes, un ko es ieraudzīju uz iepakojuma? 10 E vielu apzīmējumus: E330 - citronskābe (lietošanai droša), E296 - ābolskābe (lietošanai droša), E334 - vīnskābe (lietošanai droša), E331 - nātrija citrāti (lietošanai droša), E100 - kurkumīns (lietošanai droša), E120 - karmīnskābe (lietot uzmanīgi), E132 - indigotīns (lietot uzmanīgi), E133 - briljantzilais FCF (lietot uzmanīgi), E160e - beta-8'-karotīnskābes etilesteris (C30) (lietošanai droša), E171 - titāna dioksīds (lietot uzmanīgi).

Mana pirmā reakcija bija - ak kungs, un tādu lai dodu bērnam? Bet, veidojot rakstu, sapratu - ne visas E vielas ir kaitīgas.
Iespējams, tieši informācijas trūkuma dēļ sabiedrībā radušies daži stereotipi par "E" vielu iespējamo kaitīgumu. Lai arī šķiet, ka pārtikas piedevas ir mūsdienu civilizācijas produkts, tās jau izsenis plaši izmantotas. Senajā Ēģiptē lietoja pārtikas krāsvielas un aromatizētājus, Romā - salpetri (kālija nitrātu) medījuma vai loma pasargāšanai no bojāšanās. Arī mūsu vecmāmiņas gardu maltīšu pagatavošanai ir lietojušas cepamo pulveri, krāsvielas, citronskābi un etiķi konservēšanai.

Kāpēc vispār vajag E vielas?

Pārtikas produktus varētu ražot arī bez pārtikas piedevām, bet, atsakoties no piedevu izmantošanas, rastos daudz citu problēmu, kas saistītas ar piedāvāto produktu klāstu, glabāšanas un lietošanas laiku, kā arī cenu.

Atsakoties no pārtikas piedevu izmantošanas:

  1. samazinātos iespējas iegādāties produktus ar zemu kaloriju daudzumu (piemēram, skābo krējumu ar zemu tauku saturu, produktus, kuros kā cukura aizstājēji izmantoti dažādi saldinātāji);
  2. samazinātos piedāvāto pārtikas produktu klāsts - nebūtu daudzo maizes un cepumu šķirņu, marmelāžu un dažādu citu produktu;
  3. iegādāto produktu lietošanas laiks būtu ļoti īss, un daudzi iecienīti produkti būtu jāizlieto uzreiz pēc to iegādes;
  4. būtu jāatsakās no iemīļotā saldējuma;
  5. pārtikas produktu cenas būtu augstākas.

Tāpēc katram pircējam vajadzētu pārdomāt izlasīto informāciju uz etiķetes un izlemt, vai pārtikas produkts ir atbilstošs un iekļaujams ēdienkartē un vai savas nezināšanas dēļ veikalu plauktos neignorējam arī pārtikas produktus, kas satur dabiskas izcelsmes pārtikas piedevas, piemēram, beta karotīnu, safrānu, etiķi, sāli, piparus utt., kas bieži vien arī tiek atzīmētas ar noslēpumaino burtu E.

Kā iegūst pārtikas piedevas?

Pārtikas piedevas var iegūt no dabā sastopamiem materiāliem (piemēram, sarkanā krāsa E162 iegūta no biešu sulas), līdz ar to tās būtu uzskatāmas par dabiskām. Daudzas piedevas ir radītas līdzīgas tām, kas atrodamas dabā (piemēram, benzoskābe E210, kas dabā atrodama dzērvenēs).
Ir arī pavisam jauni savienojumi, kuriem dabā nav analogu (piemēram, cukura aizvietotājs - saharīns E945) un kurus varam uzskatīt par sintētiskām pārtikas piedevām.

Tātad kā patērētājam izvēlēties pārtikas preci, kurai pievienotas pārtikas piedevas?

Izvēloties produktu ar pārtikas piedevu savam ikdienas uzturam, būtu ieteicams:

  1. aplūkot un izlasīt pārtikas produkta etiķeti ar informāciju par produkta sastāvu;
  2. pārdomāt izlasīto informāciju un izlemt, vai pārtikas produkts ir atbilstošs tavam veselības stāvoklim un iekļaujams ēdienkartē - īpaši, ja tas paredzēts maziem bērniem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar hroniskām gremošanas sistēmas, aknu un nieru slimībām.

Nopirkt vai nolikt atpakaļ veikala plauktā kādu pārtikas produktu - tas jau ir tevis paša ziņā.
Taču noteikti jāatceras, ka produktu, kas satur pārtikas piedevas, lietošana būtu jāierobežo, ja:

  1. produkti, kas satur pārtikas piedevas, praktiski veido visu jūsu ikdienas ēdienkarti;
  2. ikdienā lietojat tādus produktus kā sausās zupas, mērces, konservējumus un saldumus ar garu derīguma termiņu un krāsainus, saldinātus dzērienus;
  3. jūsu uzturā ir maz svaigu dārzeņu, garšaugu un augļu - dabīgo vitamīnu un antioksidantu avotu;
  4. pēc iespējas retāk, īpaši bērniem, vajadzētu lietot tādus pārtikas produktus, kuru krāsa ir izteikti spilgta (piemēram, krāsainas karameles, krāsainas kūkas vai krāsainus, saldinātus dzērienus).
Lai saprastu, kuras no E vielām ir droši lietojamas uzturā un no kurām labāk izvairīties, turpmākajos rakstos piedāvāsim iespēju iepazīties ar E vielām detalizētāk, pateicoties informācijai, kas pieejama
www.evielas.lv
.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!