Lisabonas līgums ES stāsies spēkā tikai tad, kad to būs ratificējušas visas dalībvalstis.
Lisabonas līgums groza divus pašreiz spēkā esošus ES pamatlīgumus - Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Grozījumi tiek veikti saskaņā ar 2004. gada starpvaldību konferences rezultātu (Līguma par Konstitūciju Eiropai projektu) un 2007. gada jūnija Eiropadomē apstiprināto mandātu.
Lisabonas līgums paredz, ka Līguma par Eiropas Savienību nosaukums paliek nemainīgs, bet Eiropas Kopienas dibināšanas līguma nosaukums nomainīts uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību.
Lisabonas līgums nosaka, ka ES atsakās no trīs pīlāru struktūras un piešķir ES vienotas juridiskas personas statusu, līgums skaidri definē ES pamatvērtības un mērķus. Līgums arī skaidri definē ES kompetences; nosaka, ka ES īsteno tikai tās kompetences, kuras tai piešķirtas ar Lisabonas līgumu; nosaka, ka Lisabonas līgumu var pārskatīt, lai paplašinātu vai sašaurinātu ES kompetences.
Tāpat līgums dod iespēju nacionālajiem parlamentiem noraidīt likumdošanas priekšlikumu un, kontrolēt subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu. Līgums arī nodrošina pilsoņiem iniciatīvas iespējas, kas ļauj vismaz 1 miljonam ES pilsoņu, kas pārstāv nozīmīgu daļu no ES dalībvalstīm, pieprasīt Eiropas Komisijai uzsākt ierosināto iniciatīvu konkrētajā jomā.
Līgums arī nodrošina juridiski saistoša Savienības Pamattiesību hartu un iespēju ES pievienoties Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Tāpat tas nosaka, ka standarta likumdošanas procedūra ir koplēmuma procedūra, tādējādi Eiropas Parlaments tiek iesaistīts lielākajā daļā likumdošanas aktu sagatavošanas procesā.
Lisabonas līgums arī nodrošina nozīmīgāku paritāti starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi ES budžeta apstiprināšanā, kā arī nosaka, ka ES Padome lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. No 2017. gada pilnā apjomā stāsies spēkā jaunā kvalitatīvā balsu vairākuma sistēma, kurā katrai dalībvalstij būs 1 balss. Lēmums tiks pieņemts, ja par to balsos vismaz 55% dalībvalstu, kas pārstāv vismaz 65% ES pilsoņu kopskaita.
Līgums paredz izveidot pastāvīga ES priekšsēdētāja amatu. To ar kvalificēto balsu vairākumu ievēl Eiropadome uz 2,5 gadiem; vienu personu var ievēlēt ne vairāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas. Tāpat iecerēts izveidot "grupas prezidentūru". To veidotu trīs dalībvalstis, ievērojot vienlīdzīgas rotācijas principu. Tās kopīgi izstrādā ES dienas kārtību un savstarpēji sadarbojoties vada ES Padomes darbu.
Līgums arī nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu (750 deputāti + priekšsēdētājs). Dalībvalstu pārstāvība nedrīkst būt mazāka par 6 un lielāka par 96 deputātu vietām. Tas arī nosaka, ka Eiropas Komisijas sastāvs no 2014. gada ir 2/3 no dalībvalstu skaita, balstoties uz vienlīdzīgas rotācijas principu.