Savukārt opozīcijā esošā "Saskaņas Centra" deputāti balsojumā nepiedalījās, tādējādi samazinot atbalstam nepieciešamo balsu skaitu.
Par mandātu valdībai balsoja 54 koalīcijas partiju (JL, ZZS, TB/LNNK un Pilsoniskās savienības), kā arī LPP/LC un neatkarīgie deputāti. Pret balsoja 22 parlamentārieši, bet trīs atturējās.
Valdības sagatavotais un koalīcijas partiju trešdien pēcpusdienā pilnveidotais pilnvarojuma variants paredz, ka Saeima, lai turpinātu saņemt starptautiskā aizņēmuma programmas līdzekļus ar mērķi mazināt finansiālās un ekonomiskās krīzes radītās sekas, uzdod Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus no starptautiskajiem aizdevējiem. Aizņemoties valdībai jāievēro nosacījumi, ka kopējā starptautiskā aizņēmuma programmas summa nedrīkst pārsniegt 7,5 miljardus eiro (aptuveni 5,2 miljardus latu) un aizņēmums izmantojams valsts budžeta deficīta finansēšanai , finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai, valsts parāda refinansēšanai un valsts budžeta aizdevumiem.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) ceturtdien, ārkārtas sēdē uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra, ka darba kārtības jautājumi var ļoti būtiski ietekmēt valsts finansiālo stabilitāti.
Pēc premjera teiktā, šobrīd svarīgākā ir parlamenta "griba, nevis forma, kādā Saeima to izsaka". Tāpat premjers uzsvēra, ka nodokļu jautājumi jaunajā vienošanās dokumentā ar starptautiskajiem aizdevējiem, par ko uztraucoties Tautas partija (TP), esot atrunāti ļoti vispārīgi, ļaujot valdībai plašas iespējas rīkoties. "Mēs neuzņemamies kādu konkrētu nodokļu paaugstināšanu. Vienošanās dokumentā ir pieļauts, ka var būt nepieciešams palielināt pievienotās vērtības nodokli. Var būt nepieciešams un var nebūt nepieciešams. Mēs šos nosacījumus esam padarījuši pietiekoši elastīgus. No valsts finansiālās stabilitātes viedokļa aicinu atbalstīt pilnvarojumu," sacīja Dombrovskis.
Tāpat premjers savā uzrunā solīja radīt mehānismus, kādā valdība sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem turpmāk varētu iesaistīt arī Saeimu, jo arī šāds aicinājums bijis Satversmes tiesas (ST) spriedumā pensiju lietā.
Savukārt TP Saeimas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece, uzrunājot Saeimas deputātus, norādīja, ka sagatavotais lēmumprojekts nav pietiekošs ST sprieduma izpildei. Muižniece uzsvēra, ka šajā dokumentā no iepriekšējā valdības sagatavotā atšķiras tikai viens vārds, turklāt arī tas varētu nebūt precīzs juridisks risinājums, jo daļa starptautiskā aizņēmuma jau ir saņemta, bet lēmumprojekts paredz valdībai uzdot aizņemties. Muižniece uzsvēra, ka Saeimas pilnvarojumam Ministru kabinetam būtu jābūt vienprātīgam Saeimas atbalstam, bet tā kā tā neesot, visiem būtu jāatsauc savi sagatavotie dokumenti un jāsāk darbs pie kopīga jauna pilnvarojuma. Arī TP esot gatava atsaukt savu piedāvāto pilnvarojuma likumprojektu.
Opozīcijā esošās LPP/LC deputāts Oskars Kastēns ceturtdien Saeimas sēdē uzsvēra, ka patlaban "visa Saeima padarīta par valdības nestabilitātes ķīlnieku". Kastēns solīja, ka LPP/LC balsos "atbildīgi", ja premjers apsolīs, ka valdība vismaz tuvāko mēnešu laikā nepieņems tādus lēmumus, kas atkal ar ST spriedumu tiks atcelti.
Jau vēstīts, ka pilnvarojums valdībai parakstīt atjaunotu vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, pēc valdības teiktā, nepieciešams, lai izpildītu ST spriedumu "pensiju lietā" - ieturēto pensiju atmaksai un pilnu pensiju izmaksai vēl šogad nepieciešamos 185 miljonus latu iecerēts rast uz budžeta deficīta rēķina, kura apjoms savukārt noteikts vienošanās dokumentā ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Šis pilnvarojums izsauca asas nesaskaņas valdības koalīcijā, jo TP, norādot uz trūkumiem valdības piedāvātajā pilnvarojuma variantā, iesniedza alternatīvu likumprojektu, kurā vēlas pilnvarojumu saistīt arī ar strukturālajām reformām valsts pārvaldē un valsts rīcību ar tai piederošajām daļām bankās. Tāpat TP vēlas, lai pilnvarojumā būtu iekļauts liegums paaugstināt nodokļus, kā arī lai valdībai būtu jāinformē Saeima par jebkurām izmaiņām sarunās ar aizdevējiem.
Savukārt premjers Dombrovskis iepriekš norādīja, ka, Saeimai neatbalstot valdības sagatavoto pilnvarojuma variantu, sarunas ar aizdevējiem būtu jāsāk no jauna. Tas, pēc viņa vārdiem, nopietni apdraudētu valsts finanses un negatīvi ietekmētu ne tikai Latvijas starptautisko reputāciju finanšu tirgos, bet arī kredītreitingu.