Rietumu kompānijām var būt vairākas motivācijas, kāpēc ienākt Latvijas tirgū.
- Kompānijas stratēģija iet līdzi saviem klientiem - ja klients sāk biznesu kādā valstī, tur tiek atvērta apkalpojošās IT kompānijas filiāle.
- Līdz ar iestāšanos ES Latvijā ienāks vairāk Rietumu kompāniju, tai skaitā IT kompānijas, jo Latvijas iestāšanās ES arī konservatīvākajiem biznesmeņiem signalizē, ka valstī ir sakārtota vide un tur ir droši attīstīt savu biznesu.
- Nozīmīga motivācija Rietumu IT kompānijām ir lielie Latvijas IT projekti, t.sk. e-valdības projekti. 13 miljoni jebkurai Rietumu kompānijai ir pietiekami interesants projekts.
- Rietumeiropā ir stereotips, ka Baltija ir tilts biznesa sākšanai Krievijā, kas arī var sekmēt Rietumu IT kompāniju ienākšanu Latvijā.
Ir divas iespējas, kā rietumnieki var ienākt Latvijā - būvēt kompānijas filiāli no nulles vai nopirkt kādu esošu kompāniju. Šeit ir jāņem vērā divi svarīgi aspekti - klientu tirgus un darbinieku tirgus. Klientu tirgū konkurence pie mums ir pietiekami saspringta, par katru projektu ir jāpacīnās ar spēcīgiem konkurentiem un jaunus spēlētājus šajā tirgū atplestām rokām neviens negaida. Līdzīga situācija ir darbinieku tirgū, iegūt labus speciālistus nav tik vienkārši. Vienkārša darbinieku pārpirkšana vairumā gadījumu nedos gaidīto rezultātu - saliedētu un darboties spējīgu komandu, kā to apliecināja IBM nesekmīgie centieni izveidot programmizstrādes grupu Latvijā (Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras neveiksmīgais projekts).
Latvijas kompāniju vēlme iegūt lielu ārvalstu partneri rodas tad, ja kompānija izaug pietiekami liela. Izaugsmei nepieciešami jauni projekti un klienti, tādēļ aktuāls ir jautājums, cik ilgi, strādājot tikai vietējā tirgū, vari augt. Domāju, ka “Dati” un “Exigen” tik lieli nebūtu izauguši tikai Latvijas tirgū.
Motivācija meklēt sadarbības formas ar Rietumu kompānijām patiesībā ir jaunu tirgu meklēšana savām kompetencēm un saviem produktiem. Pārdošanās zināmā mērā ir vieglākais ceļš, jo tad, kad esi kļuvis par lielas kompānijas īpašumu, tās interesēs ir tavus produktus caur saviem kanāliem virzīt tālāk. Otrs ļoti svarīgs aspekts, ko var iegūt pārdošanās ceļā, ir lielāka uzticamība kompānijas sniegtajiem pakalpojumiem un vārda atpazīstamība.
Taču ārzemju īpašnieka iegūšana nav vienīgais veids, kā paplašināt savu darbību - var veidot partnerattiecības, kurās galvenais ir uzticēšanās. Šajā gadījumā, lai izveidotos sadarbība, partnerim ir jābūt pārliecinātam, ka kompānija tiks ar iecerēto uzdevumu galā pati, jo partneris, atšķirībā no īpašnieka, nevar iejaukties kompānijas iekšējās darbībās, nevar to kontrolēt.
Mazajām kompānijām, kurām darbu ir vairāk nekā cilvēku, nav īstas motivācijas meklēt ārzemju īpašnieku. Ja mazās kompānijas vēlas iziet eksporta tirgū, viens ceļš varētu būt iekļauties lielākās Latvijas kompānijās un caur tām virzīt savus produktus plašākā tirgū. Taču pagaidām par šādiem vietējo IT kompāniju pārpirkšanas gadījumiem nav dzirdēts.
Kompānija, pārdodoties ārzemju partnerim, ne vienmēr ir pasargāta no likstām. Ļoti daudzi kompāniju pārpirkšanas vai apvienošanās gadījumi beidzas neveiksmīgi atšķirīgo darba kultūru dēļ. Tas var novest līdz pat kompānijas izjukšanai jo, ja darbiniekiem nepatiks jaunās vēsmas, tie balsos ar kājām, meklējot darbu cituviet. Kompānija var zaudēt dinamismu, iekļaujoties kāda giganta sastāvā, jo katru nozīmīgāko aktivitāti var nākties saskaņot ar īpašniekiem vai to pārstāvjiem. Bieži vien zaudēta tiek rīcības brīvību - kurus biznesus attīstīt tālāk, jo nu jau attīstību nosaka lielās mātes kompānijas stratēģiskie attīstības virzieni.
Kas tad šajā frontē notiek ar Latvijas lielākajiem IT uzņēmumiem? Par “Dati” ilgstošo flirtu ar britu “Anite” jau ilgāku laiku varam lasīt presē un patreiz sadarbība notiek bez īpašnieku maiņas . “Exigen” sastāvā ir iekļāvusies kompānija “SWH-Tehnoloģijas”. “Konts” ir kļuvis par “TietoEnator Financial Solutions” un laikam ir tikai vinnējis no šīs iekļaušanās lielākajā Skandināvijas IT koncernā. “Fortech” ir iekļāvies “Microlink” sastāvā un nupat arī nomainījis nosaukumu uz “Microlink Systems”. No lielā IT kompāniju sešinieka īpašniekus nav mainījušas “Tilde” un “IT Alise”.
Gaidot Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā, rodas jautājums- cik lielā mērā pēc trim vai pieciem gadiem mēs varēsim runāt par Latvijas IT nozari (un latviešu uzņēmējiem tajā)? Neapšaubāmi, ka Eiropas brīvais pakalpojumu un darbaspēka tirgus dos lielākas izvēles iespējas klientiem. Vai Latvijas IT kompānijas spēs izmantot jaunās iespējas un attīstīt savu biznesu tā, lai pēc gadiem mēs varētu runāt par globālām, vismaz Eiropā labi zināmām IT kompānijām, kuru galvenā mītnes vieta būs Latvija un Rīga?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
