Jau labu laiku kalpojusī kosmiskā zonde "Galileo", ar kuras palīdzību astronomi pēta Jupiteru un tā pavadoņus, devusies savā pēdējā zinātniskajā lidojumā garām nelielam Jupitera pavadonim un pēc tam planētas iekšējā magnetosfērā, kura izceļas ar īpaši spēcīgu radiāciju.
Tuvojoties Jupitera virsmai, radiācija kļuva tik stipra, ka "Galileo" atslēdzās visas sakaru sistēmas, pārejot uz "drošības režīmu". Uz Jupitera virsmas savāktie unikālie dati Zemi sasniegs tikai tādā gadījumā, ja inženieriem izdosies atrast nepieciešamās komandas, lai atkal iedarbinātu pazudušo zondi.

Projekta menedžere Eilīna Teiliga žurnālam "New Scentist" teica: "Mēs zinājām, ka "Galileo" šīs būs grūts pārbaudījums, tāpēc mēs neesam pārsteigti, ka kaut kas vairs nav kārtībā."

Riņķojot Jupitera orbītā, "Galileo" arī agrāk vairākkārt pārgājis uz darbību "drošības režīmā", taču līdz šim zonde nakad vēl nav bijusi pakļauta tik spēcīgai radiācijai. "Galileo" jau darbojas piecus gadus ilgāk nekā tika plānots un saņēmis četras reizes lielāku radiācijas devu nekā paredzēts.

Radiācija ietekmējusi vairāku kosmiskās zondes instrumentu darbību. Piemēram, iekārta, kuras sākotnējais uzdevums bija meklēt zvaigznes, tagad pārvērtusies par radiācijas detektoru.

Otrdien NASA kosmiskā zonde palidoja garām krāteru pilnajam Jupitera pavadonim Amaltejai, pietuvojoties tam līdz 160 kilometru attālumam. Pavadoņa gravitācijas iedarbība noteikti izmainīs "Galileo" raidītos radio signālus, kas zinātniekiem, iespējams, ļaus aprēķināt Amaltejas masu un uzbūvi.

Līdz šim "Galileo" 30 reižu lidojis garām dažādiem Jupitera pavadoņiem, bet nekad vēl nebija "apciemojis" Amalteju.

Tūlīt pēc tam, kad "Galileo" bija palidojis garām Amaltejai, zonde iekļuva tā dēvētajā Gosamera gredzenā - putekļu joslā, kas sniedzas no Amaltejas līdz pat Jupitera galvenajam putekļu gredzenam. Šī ir pirmā reize, kad kosmiskai zondei radusies izdevība analizēt šī kosmisko putekļu gredzena izmērus un sastāvu.

Pēc tam "Galileo" ielidoja Jupitera magnetosfērā, vidē ar spēcīgu radiāciju, kas pilna ar uzlādētām daļiņām un kas atrodas tuvu planētas virsmai.

Piektdien no rīta zonde atradās 71 200 kilometru attālumā no Jupitera virsmas. Tas ir divreiz tuvāk nekā "Galileo" līdz šim nonācis, taču pusstundu pirms nonākšanas tik tuvu planētas virsmai daudzas zondes sistēmas izslēdzās.

Ja datus no "Galileo" tomēr vēl izdosies saņemt, tad šī informācija varētu palīdzēt izskaidrot, piemēram, tādu jautājumu, kāpēc Jupiters nav kļuvis par zvaigzni, kā arī uzbūvēt izturīgākas zondes kosmosa pētījumiem nākotnē.

Tagad "Galileo" turpinās ceļu pa orbitālo trajektoriju un īsi pirms 2003. gada septembra ietrieksies planētas virsmā. Šāds kosmiskās zondes likvidēšanas plāns izstrādāts tāpēc, lai zonde nepiesārņotu ar ledus slāni klāto Jupitera pavadoni Eiropu, uz kura, pēc zinātnieku domām, varētu eksistēt primitīvas dzīvības formas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!