Arvien vairāk šogad tika atgādināts par 2014. gadu, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, tāpēc vēl jo svarīgāk atcerēties, ka kultūra notiek ne tikai greznās koncertzālēs un uz dārgiem samta krēsliem, bet arī pagalmos, uz ielām un pašu mājās.
Gan ar svinīgiem mirkļiem un sirsnīgu sveikšanu tuvāko lokā, gan plašiem pasākumiem šogad apaļas jubilejas atzīmēja vairākas Latvijas kultūrā, mūzikā, teātra mākslā nozīmīgas personības.
Īpaši vērienīgi savu 60. dzimšanas dienu visa gada garumā svinēja Zigmars Liepiņš, kuram par godu izskanēja gan vairāki pirmatskaņojumi, tika rīkoti komponista plašo talantu apliecinoši estrādes un akadēmiskās mūzikas koncerti.
Savā dzimšanas dienā, 14. oktobrī, Zigmars Liepiņš bija Nacionālajā teātrī, kur par godu komponistam izskanēja Valda Lūriņa veidotais teātra un kino mūzikas koncerts "Un mīlestība..."
Ievērojamu jubileju šogad atzīmēja arī kinorežisors Rolands Kalniņš, kuram šī gada 9. maijā apritēja 90 gadi. Šim notikumam par godu pirmizrādi piedzīvoja dokumentālā filma "Ceplis. Filmas arheoloģija" par Rolanda Kalniņa 1972. gadā uzņemto latviešu kino meistardarbu "Ceplis".
Ar īpašu operas "Spēlēju, dancoju" koncertuzvedumu uz LNO skatuves šogad tika sveikts maestro Aleksandrs Viļumanis, kurš nosvinēja 50 radošā darba un 70 dzīves gadu jubileju. Ar labāko dziesmu izlases izdošanu 70. dzimšanas dienā tika sveikts estrādes dziedātājs Ojārs Grīnbergs, bet Dailes teātrī ar koncertprogrammu "Miers un Bērziņš" un lustīgu ballīti tika nosvinēta aktiera Andra Bērziņa 60. jubileja.
Dailes teātrī šoruden tika nosvinēta vēl viena jubileja – ar īpaši aktrisei veidotu pirmizrādi "Mēdeja.Teātris" tika godināta aktrise Lilita Ozoliņa.
Vēl viena jubilejas pirmizrāde šogad tika piedzīvota Valmieras teātrī, kur par godu aktrisei Svetlanai Bless tika iestudēts darbs "Mātes un meitas". Iestudējumu vēl sadarbībā ar Oļģertu Kroderu veidoja režisore Inese Mičule un tajā jubilāre spēlē kopā ar savu meitu, aktrisi Ievu Puķi.
Nacionālajā teātrī 2012. gada februārī ar sirsnīgiem tuvinieku un bijušo kolēģu sveicieniem apaļu jubileju nosvinēja aktrise Baiba Indriksone, bet sezonas izskaņā – 17. jūnijā jubileju nosvinēja aktrise Lāsma Kugrēna. Vēl teātra jubilāru vidū arī aktieris Voldemārs Šoriņš, kurš šoruden nosvinēja 60. dzimšanas dienu.
Šī gada īpašu jubilāru vidū arī baletdejotāja Ausma Dragone, Valmieras teātra aktieris Juris Laviņš, rakstnieks un publicists Zigmunds Skujiņš, dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, dramaturgs Pauls Putniņš, kā arī komponists Valts Pūce, diriģents Sigvards Kļava un dziedātāja Olga Rajecka.
Par sava veida atklāšanu jaunajai Rīgas Doma koncepcijai kļuva burvīgs dziesminieka Goran Gora koncerts 21. februārī, paverot jaunus plašumus mūzikas baudīšanai vēsturiskajā telpā.
Paralēli Rīgas Doma dārzā tika atklāta brīvdabas mākslas galerija, kas līdz pat rudenim piedāvāja dažādu jauno mākslinieku īpaši brīvai dabai veidotas izstādes. Vasaras sezonā tika piedāvāti kinoseansi, pasākumi bērniem un citas aktivitātes.
Tomēr, kā galvenais no "Mans Doms" mērķiem tika pieteikta ideja Rīgas Doma baznīcas Marijas kapelā izveidot jaunu Latvijas neatkarībai veltītu vitrāžu "Ar degsmi par brīvu Latviju", kuras izveidei nepieciešami 70 000 latu. Šobrīd, pēc dažādiem koncertiem un akcijām, saziedoti 5000 lati.
Šī gada februārī tika parakstīts līgums par Pasaules Koru olimpiādes (World Choir Games) rīkošanu Rīgā 2014. gadā, apliecinot Rīgu kā nozīmīgu kultūras punktu Eiropas kartē un Latvijas kordziedāšanas tradīcijas dziļās saknes. Šogad uz Pasaules Koru olimpiādi Sinsinati, ASV devās Latvijas Kultūras akadēmijas koris "Sōla", mājās atvedot trīs zelta medaļas, savukārt ansamblis "Latvian Voices" Sisinati izcīnīja zelta medaļu un čempionu titulu.
"Rīga 2014" šogad aicināja apzināt kultūras dzīvi galvaspilsētas apkaimēs, devās pētīt seno Dzintara ceļu, rīkoja lekcijas, seminārus un diskusijas. Kultūras galvaspilsētas gada gaidām bija pakārtoti lielie pasākumi "Staro Rīga" un "Baltā nakts", kā arī laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit".
Visas 2012. gada vasaras garumā Esplanādē darbojās nodibinājuma "Rīga 2014" atvērtais birojs, kurā varēja uzzināt par Eiropas kultūras galvaspilsētas gada jaunumiem, vērot un piedalīties daudzveidīgās kultūras norisēs. Statistika liecina, ka pirmajā sezonā šo radoši informatīvo telpu apmeklēja vairāk nekā 40 000 rīdzinieku un pilsētas viesu.
Aleksandrs Antoņenko, Pīters Eldzridžs, Stīvs Reihs, Antons Ļahovskis, Maskavas Čaikovska simfoniskais orķestris, Pēteris Vasks un Elīna Garanča - šie ir tikai daži no vārdiem, kas rotāja šī gada Rīgas Festivāla programmu.
"Festivāla panākumu atslēga ir daudzveidībā. Visā pasaulē cilvēkiem tas patīk un arī pie mums tas aizies," tā intervijā "Delfi Kultūrai" teica festivāla direktors, VSIA "Latvijas Koncerti" vadītājs Guntars Ķirsis, solot nākotnē paplašināt Rīgas Festivāla programmas spektru un neaprobežoties tikai ar mūziku vien, bet padarīt to līdzvērtīgu slavenākajiem Eiropas festivāliem.
Šī gada maijā Hermani atzina par vienu no desmitgades Eiropas ietekmīgākajiem režisoriem, bet augustā pasaulē slavenajā Zalcburgas festivālā pirmizrādi piedzīvoja Hermaņa iestudētā opera "Die Soldaten", saņemot cildinošas atsauksmes.
Savukārt Jaunajā Rīgas teātrī sezonas iesākumā Hermanis iestudēja Īzaka Baševisa Zingera "Kabalas noslēpumus", diskutēja par Jaunā Rīgas teātra gaidāmo rekonstrukciju, bet ikgadējā Latvijas Teātra balvas pasniegšanas ceremonijā "Spēlmaņu nakts" pēc balvām devās vairākas reizes, tai skaitā gan kā labākais režisors, gan par gada labāko izrādi – pagājušajā sezonā iestudēto "Oblomovu".
Jaunus karjeras apvāršņus šogad pavēra arī bijušais Valmieras teāra režisors Viesturs Meikšāns. Vispirms gada sākumā Maskavas A.Čehova Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja viņa iestudētā Vasilija Sigareva luga "Kareņins", bet jau jūlijā tika saņemts paziņojums, ka Meikšāns pārtraucis darba attiecības ar Valmieras teātri un karjeru turpinās Maskavā.
"Negribu moralizēt vai ieslīgt patriotiskā terminoloģijā. Es daru to, kas mani bagātina, kas atbilst maniem meklējumiem teātrī, un man ir svarīga daudzveidība, dažādi konteksti, kas ietekmē arī izrādi. Mani interesē alternatīvais teātris, opera, kino, un ir arī piedāvājumi. Alternatīvais teātris man asociējas ar Skandināviju, tāpēc iespējams, ka pēc gada es strādāšu Norvēģijā, un opera varbūt būs Francijā. To nevar zināt. Es esmu latvietis un nekad nekļūšu nekas cits. Un domāju, ka Maskavā jūt, ka mums ir cita teātra valoda, tāpēc jau mūs aicina. Kur nu vēl latviskāki cilvēki par Reini Suhanovu, Jēkabu Nīmani! Tas skan banāli, bet tā ir latviešu vārda nešana ārpusē. Jo tie, kas mūs aicina, jūt šo starpību," tā par savu karjeras pavērsienu teica pats Meikšāns.
Ar panākumiem Francijas, Kolmanas Comedie de l'Est teātrī Čehova "Tēvoci Vaņu" iestudēja Nacionālā teātra režisors Edmunds Freibergs.
"Viņš mūs vada, bet vienlaikus atstāj vietu interpretācijai. Tā ir patiesa veiksme strādāt ar šo kultūras tik piepildīto cilvēku, kurš pārstāv Austrumu teātri un senās visintīmāko jūtu atklāsmes prasmju tradīcijas," tā par darbu ar Edmundu Freibergu teica izrādes titullomas atveidotājs aktieris Filips Mersjē.
Savukārt kino un teātra režisors Viesturs Kairišs, paralēli vairākiem kino projektiem, nākamajā sezonā Berlīnes Komiskajā operā iestudēs Bendžamina Britena operu "Sapnis vasaras naktī", ar kuras pirmizrādi 2013. gada 16. septembrī tiks atklāta Komiskās operas jaunā sezona. Jāpiebilst, ka šajā izrādē "runājošajā" Paka lomā būs redzams Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš.
"Man tas ir ļoti nozīmīgs piedāvājums un ārkārtīgi liels izaicinājums. Berlīnes Komiskā opera man bijusi interesantākais un tuvākais opernams Eiropā, jo tā vienmēr fokusējusies interasantiem meklējumiem režijas jomā," par šo uztaicinājumu gandarīts ir Viesturs Kairišs.
Par īstu sensāciju kinofestivāla "Lielais Kristaps" laikā kļuva Ivara Zviedra filma "Dokumentālists", kas atklāti, komiski un ļoti cilvēcīgi atainoja filmas režisora un galvenās varones – Ķemeru purva iemītnieces Intas savdabīgās draudzības veidošanos. Filma nacionālajā kinofestivālā ieguva balvu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma, kā arī portāla "Delfi" simpātiju balvu, vēlāk kļūstot par sajūsmas un diskusiju objektu, neatstājot vienaldzīgu nevienu.
Slepenā seansā "Lielā Kristapa" atklāšanā pirmo reizi Latvijas publikai tika izrādīta gandrīz 10 gadus tapusī Jevgēņija Paškēviča filma "Golfa straume zem ledus kalna", vēlāk savācot virkni balvu ceremonijā, tai skaitā arī kā gada labākā filma. Daudz estētiska seksa, gleznainu skatu, un vēlreiz sekss – šo filmu Latvija ir pieteikusi Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā Labākā ārvalstu filma. "Golfa straume zem ledus kalna" oficiālo pirmizrādi piedzīvoja Maskavas kinofestivālā, taču Rīgas kinoteātros tā nonāca 2012. gada rudenī.
Tāpat "Lielā Kristapa" laikā pie skatītājiem nonāca vēl viena vairākus gadus tapusi Ināras Kolmanes mākslas filma – pasaka pieaugušajiem "Mona", ar trauslo Kristīni Belicku galvenajā lomā.
"Filma ir par iekāri, instinktiem, kaisli. Man teikuši, ka seksa ainas uz ekrāna ir kā gleznas, taču, tiesa, ļoti naturālas. Estētika mēdz būt arī naturāla vai skarba. Zinām daudzus skandalozus māksliniekus, kuri savai mākslai izmantojuši pat mirušus dzīvniekus. Nesaku, ka man tas ir tuvi, bet estētika nenozīmē rozā puķītes un neaizmirstulītes," īsi pēc pirmizrādes intervijā "Latvijas Avīzei" teica režisore Ināra Kolmane.
Šī gada spilgtāko kino pirmizrāžu vidū bija arī režisora Aika Karaptjena veidotā filma "Cilvēki tur", kas izpelnījās visai pretrunīgas atsauksmes. Mikrorajona urlu skarbā ikdiena ne visiem likās pieņemams temats lielajiem ekrāniem, tomēr filma un tās režisors ar panākumiem piedalījušies ārvalstu kinofestivālos, mājās pārvedot vairākas balvas.
"Šī filma nav par kriminālo pasauli, Purvciemu vai Pļavniekiem - tā nav taisnība! Filma ir par cilvēkiem un par paaudzi. Es mēģināju to izstāstīt alegoriskā formā, jo kriminālkino ir tāds žanrs, kurā ir agresīvāka faktūra un bilde," tā intervijā portālam "Delfi" pirms filmas pirmizrādes teica Karapetjans.
Savukārt novembrī, gandrīz vienlaicīgi – Romā un Rīgā pirmizrades piedzīvoja divas visai atšķirīgas filmas. Godu Romas kinofestivālā nosvinēt savas jaunās filmas "Picas" pirmizrādi, izcīnīja Laila Pakalniņa, bet Rīgā īsi pēc valsts svētkiem pirmizrādi sportiski patriotiskajam kases gabalam "Sapņu komanda 1935" atzīmēja Aigars Grauba un Andrejs Ēķis.
Taču šogad par labākajiem literārajiem darbiem balvas pasniegšanas ceremonijā 26. aprīlī tika atzīti – Margaritas Pervaņeckas "Gaetāno Krematoss. Atmiņas par gaismu" - labākais prozas darbs, Rutas Štelmaheres "Klēpis" kā labākais dzejas krājums, Kristīnes Želves "Meitene, kas nogrieza man matus" kā labākā debija, bet Zane Balode kā labākā tulkotāja par Andrusa Kivirehka romāna "Vīrs, kurš zināja čūsku vārdus" latviskojumu no igauņu valodas.
Portāla "Delfi" publikas balsojumā uzvarēja Rūta Štelmahere, bet par mūža ieguldījumu tika godināts rakstnieks Andris Kolbergs.
Šis gads Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam būs zīmīgs ne tikai ar domstarpībām par muzeja galvenās ēkās rekostrukciju, bet arī ar faktu, ka LNMM ir pirmais Baltijā, kas pievienojies starptautiskajai tiešsaistes platformai "Google Art Project", tādējādi ļaujot detalizēti iepazīties ar muzeja vērtībām interesentiem no visas pasaules. Šobrīd projektā piedalās 40 valstis.
Kopš šī gada 30. oktobra "Google Art Project" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadaļā ir apskatāmi 28 autoru 70 mākslas darbi no LNMM krājuma, ietverot glezniecību, grafiku un tēlniecību. Starp tiem arī tādi latviešu mākslas klasiķu meistardarbi kā Vilhelma Purvīša "Pavasara ūdeņi (Maestoso)" (1910), Johana Valtera "Peldētāji zēni" (1900) un Jēkaba Kazaka "Bēgļi" (1917). Muzejs sola virtuālo kolekciju papildināt.
Kā uzsver LNMM pārstāvji, piedaloties šajā projektā, muzejs veicina krājuma pieejamību plašākām sabiedrības grupām un kolekcijas atpazīstamību starptautiskā līmenī.
Taču arī portālā "Delfi" šogad tika izveidots sava veida virtuālais muzejs - cikls "100 dārgumu mākslas muzejā", kurā ik nedēļu piedāvāts iepazīties ar kādu no LNMM izcilākajiem eksemplāriem. Līdz šim publicētos rakstus var izlasīt šeit.
Decembra sākumā tradicionāli tiek izziņotas prestižās "Grammy" balvas nominācijas, ko nepacietīgi, īkšķus dūrītē savilkuši, gaida gan popmūzikas spīdekļi, gan rokenrola pašpuikas, gan izsmalcināti džeza kundziņi.
Šī gada 6. decembra rīts nāca ar pārsteigumu – "Grammy" balvai nominācijā Labākā mūsdienu klasiskās mūzikas kompozīcija (Best Contemporary Classical Composition) par skaņdarbu "The Nightingale" izvirzīts latviešu komponists Uģis Prauliņš, lielā mērā jau uzvarot ar šo nomināciju vien.
Skaņdarbs "The Nightingale" saņēmis arī nomināciju kategorijā Labākā kora uzstāšanās (Best Choral Performance). Prauliņa skaņdarbu izpilda Dānijas Nacionālais vokālais ansamblis britu diriģenta Stīvena Leitona vadībā. Ieraksta izdevējs - "OUR Recordings".
"Politiķi, kuri skaitās mākslas cilvēki, kultūrai atvēl ļoti maz naudas. Mums būs lielākas iespējas tad, kad politiķi sapratīs, ka, piemēram, viņu baudītā filma un mūzika arī ir kultūra," tā īsi pēc nomināciju izziņošanas medijiem teica pats komponists.
Oļģerts Kroders (1921 - 2012), režisors
Ludmila Azarova (1935 - 2012), dzejniece, atdzejotāja
Ingrīda Sokolova (1923 - 2012) literatūrkritiķe, zinātniece
Valentīna Butāne (1929 – 2012), estrādes dziedātāja
Mendelis Bašs (1919 – 2012), diriģents, komponists
Uldis Stabulnieks (1945 – 2012) komponists, pianists
Olafs Gūtmanis (1927 – 2012) rakstnieks
Andris Černovs (1967 – 2012) dziesminieks
Leonīds Mauriņš (1943 – 2012) gleznotājs un grafiķis