Kā pastāstīja Līgatnes dabas taku vadītājs Jānis Andrušaitis, pašlaik tiek strādāts vairākos virzienos. Tiek veikti drošības pasākumi, lai lāči neizmuktu, un joprojām tiek meklēta iespēja lāčus izmitināt citur.
Dabas taku speciālisti sazinājušies ar Rīgas un Tallinas zooloģiskajiem dārziem, bet diemžēl šajos zoodārzos nav vietas diviem pieaugušiem lāčiem. Tādēļ iespēja, ka lāčus varēs kaut kur pārvest, ir niecīga, jo, pēc speciālistu rīcībā esošās informācijas, Latvijā nav piemērota iežogojuma diviem pieaugušiem lāču tēviņiem, kurus nevar ievietot vienā voljerā kopā ar citiem lāčiem.
Kā stāsta Andrušaitis, lāči ir vienpaši. Miks un Puika jau sen dzīvo kopā, tādēļ ir saraduši, bet dabā lāči dzīvo pa vienam un pieradināt viņus vienu pie otra ir sarežģīts process.
Abi lāči pēdējās dienās ir satraukti, jo sācies riesta laiks, kas turpināsies visu maiju, bet viņi palikuši bez savas lācenes. Tiek apsvērta iespēja izmantot hormonus nomierinošus līdzekļus, kas uz lāčiem iedarbotos piecus mēnešus.
Diemžēl šāda līdzekļa izmantošana lāčiem neizslēdz to, ka viņi savu enerģiju nevar izmantot rokoties. Speciālisti novērojuši, ka abi lāču tēviņi pastiprinātu interesi pievērš vietai, pa kuru ārpusē izkļuva lācene Made. Viņi jūt, ka tur atradusies mātīte, tādēļ pašlaik tiek darīts viss, lai abi lāči šai Mades bēgšanas vietai nevarētu piekļūt. Notiek voljera stiprināšanas darbi un paralēli tiek domāts, kā vēl situāciju varētu uzlabot.
Lāči varētu būt satraukti arī tādēļ, ka viņu teritorijā sen nav bijusi tik liela rosība - notiek metināšana, papildus iežogojumu izvietošana, novilkts elektriskais žogs, kas palīdz atturēt lāčus no tuvošanās vietai, pa kuru ārpusē izkļuva Made. Pa dienu Miks un Puika ieslodzīti mazākā sprostā.
Kā stāsta Andrušaitis, ja būtu iespējams lāčus pārvest uz citu piemērotu voljeru, tas būtu visdrošākais risinājums. Taču speciālisti šaubās, ka šāda vieta tuvākajā laikā varētu atrasties.
Līgatnes dabas takas apmeklētājiem joprojām ir slēgtas.
Lai arī Līgatnes dabas taku darbinieki bija atraduši lāceni Madi, viņa turpināja staigāt pa mežu un nekāda pielabināšana un ieēdināšana nelīdzēja lāceni nogādāt atpakaļ voljerā.
Pēc pieaicināto speciālistu atzinuma, ka iemidzināšana nelīdzēs, jo viņas rīcība var radīt lielāku apdraudējumu apkārtējiem Līgatnes iedzīvotājiem, tika pieņemts lēmums Madi likvidēt. 24.aprīļa vakarā lācene tika nošauta.
Lācene pērn jau reizi devās brīvsolī, naktī uz 18.augustu izrokot sev ceļu zem iežogojuma. Toreiz lācis nākamajā dienā tika atrasts pie kādām mājām našķojamies ar āboliem. Uz voljeru viņu aizvilināja zvērkope Velga Vītola.
Otro reizi lācene savu voljeru pameta 22.aprīlī laika posmā no plkst.18 līdz plkst.18.30. Arī šoreiz viņa izraka dziļu bedri zem lāču mītnes iežogojuma.
Pašlaik situācija mežā nav tāda kā pērn rudenī, kad Made izbēga pirmo reizi. Mežā nav ne sēņu, ne ogu, apkārtnes dārzos nav ābolu. Zvērkopji cerēja, ka lācis meklēs pārtiku, tādēļ pats izlems atgriezties voljerā. Tomēr 24.aprīlī Made apēda zvērkopju izlikto pārtiku, bet voljerā atgriezties nevēlējās.
Made izbēga gandrīz mēnesi pēc tam, kad tika iegūti nepieciešamie līdzekļi lācenes Ilzītes mājas celtniecībai.
Jau ziņots, ka pašreizējā Ilzītes mītne ir laba, taču lācenei ir trīs radinieki, kuru sen celtā mītne vairs nav droša un piemērota dzīvošanai. Dabas taku darbinieki paredzēja lielos lāčus - Madi, Puiku un Miku - pārvietot uz Ilzītes mājvietu.
Lācenes Ilzītes mājas celtniecībai fiziskas un juridiskas personas saziedojušas 10 239 latus. 15 000 latu finansējumu piešķīris Meža attīstības fonds, bet 10 000 latu finansējumu piešķīris Borisa un Ināras Teterevu fonds.