Rapsis miežiem netraucē

Rapsis ir viens no daudzajiem pasaulē pazīstamajiem eļļas augiem, kurš, kaut arī būdams diezgan kaprīzs, tomēr pielāgots audzēšanai mūsu sarežģītajos klimatiskajos apstākļos. Turklāt rapsi ir jāpaspēj izaudzēt un novākt ražu, bet sēklas pēc novākšanas jāžāvē ne ilgāk par četrām stundām. Interesanti, ka rapša ražu var ievākt divreiz gadā, - vasarā un rudenī.

Sākumā varētu likties dīvaini, kāpēc SIA "Latgales alus" prezidents Aleksandrs Daderko izlēma uzsākt rapša pārstrādi. Nekāda noslēpuma šeit nav. Tā kā alus ražošanas pamats ir mieži, kuri aug Latgales laukos, to ražības paaugstināšanai līdz 10% nav nekā noderīgāka kā pārmaiņus sēt miežus un rapsi.

Čehi aprēķinājuši

Rapša pārstrādes rūpnīca Daugavpilī sāka darboties pirms pāris nedēļām, pašlaik tur strādā vienpadsmit cilvēki. Ja ražošanas jaudas tiks noslogotas pilnībā, darbinieku skaits divkāršosies. Rapšu eļļas cenas pašreizējā stabilizācija rūpnīcai nodrošina nepārtrauktu ražošanas procesu. Šis eļļas ražošanas un rafinēšanas uzņēmums pagaidām ir vienīgais Latvijā. Acīmredzot, ir jābūt drosmīgam uzņēmējam, lai uzsāktu pilnīgi jaunu biznesu.

Projekta pētījumu veikšanai tika uzaicināti speciālisti no Čehijas, kura rapša biznesā Eiropā ir līdere. Čehi aprēķināja Latgalei jaunā biznesa perspektīvas un ienesīgumu. Daugavpils rūpnīca jau saražojusi pirmo produkciju - pagaidām tā ir rapšu pārtikas eļļa majonēzes, margarīna, konservu un citu produktu ražošanai. Uzņēmums ražošanas pirmajā posmā var pārstrādāt 6 tūkstošus tonnu rapša gadā, no tām var saražot 2 tūkstošus tonnu eļļas un 4 tūkstošus tonnu proteīniem bagātu lopbarības raušu, kas satur daudz kaloriju.

Biodīzelis - nākotnes degviela

Sakarā ar sarežģījumiem gāzes un naftas ieguvē Eiropā aizvien lielāku popularitāti iegūst t.s. biodīzelis - no rapša ražota degviela, kuru lieto tradicionālo degvielas veidu vietā. Biodīzeļa ražošana ir uzņēmuma darbības otrais posms. Tādējādi varēs pārstrādāt 12 tūkstošus tonnu rapša, turklāt tiks ražota arī eļļa un rauši. Informācijai: no 1 ha rapša var novākt 2-3 tonnas sēklu, rietumos šis rādītājs sasniedz 4 un vairāk tonnas. Pēc Aleksandra Daderko domām, rapsis ir nākotnes kultūra, tāpēc pēc pāris gadiem rapša eļļu sāks ražot daudzi uzņēmēji.

Ir pieprasījums un būs noiets

Pašlaik Latgalē rapša audzēšanā specializējušās divas lielas zemnieku apvienības. Sēklas piegādā Skandināvijas firmas. Miljonārs Arnolds Laksa dzīvo Rīgā, bet rapsi audzē Latgalē. Hipotēku banka sākusi finansēt programmas, kuru ietvaros tiek atjaunotas vecās kolhozu graudu kaltes un glabātuves.

Daugavpils rapša pārstrādes rūpnīca rapša sēklu piegādātājiem kļuvusi par pastāvīgu noieta tirgu, tādējādi stabilizējot produkcijas cenas. Perspektīvā valdība rapša ražošanu gatavojas veicināt ar speciālām dotācijām, kā tas tiek darīts kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. "Latgales alum" ir pasūtītāji, kuri gatavi nopirkt visu gada laikā saražoto augstās kvalitātes rapša eļļu. Pirmo eļļas partiju -- 22 tonnas par 645 eiro tonnā nopirkuši Lietuvas uzņēmēji. Pašlaik tiek pētīti Skandināvijas un Igaunijas noieta tirgi, dibināti lietišķi kontakti ar vietējiem un galvaspilsētas patērētājiem.

Pirmā bezdelīga

Eļļas ražošanas rūpnīcā tehniskais aprīkojums un sterilitāte ir iespaidīga. Saražot augstas kvalitātes rapšu eļļu nav iespējams bez jaunām un modernām iekārtām un datoru izmantošanas. Uzņēmuma menedžeris Aigars Smagars, vadot ekskursiju, pastāstīja, ka Latgales firmām, kuras audzē rapsi, rūpnīca ir objekts, uz kurieni, lieki netērējot naudu transporta izdevumiem, lai sēklas vestu, piemēram, uz Rīgu, vienmēr var piegādāt produkciju un pārdot to par galvaspilsētas cenu. Biodīzeļa ražošanai var izmantot zemākas kvalitātes rapsi, nekā pārtikas vajadzībām. Arī tas ir ļoti izdevīgi zemniekiem, ja pēkšņi rodas problēmas ar ražas novākšanu vai sēklu žāvēšanu.