"Delfi Sports" neveidoja "Latvijas gada labākā sportista" vai "Latvijas gada sliktākā sportista" titulu, jo visi viņi ir sportisti un dzīvo sportistu karjeru – ir gan kritumi, gan kāpumi. Kā var iedalīt brāļu Šicu gadu – bronza pasaules čempionātā un Jura Šica autoavārija, kas būtiski ietekmē viņu šīs sezonas sākumu. Vai, piemēram, Latvijas vīriešu basketbola izlases sniegums – pieci zaudējumi piecās spēlēs, bet roka neceļas viņus nopelt.
Tāpat mēs neesam sarindojuši kaut kādā rangā Latvijas sportistus un notikumus. Raksti ir salikti pēc nejaušības principa. Un šeit nav iekļauti droši vien daudzi notikumi, jo tad mums jāatceras gandrīz katra diena, jo katru dienu Latvijas sportā notika kaut kas īpašs.
Lai gan no malas šķitīs, ka Latvijas vieglatlēti ir maz priecējuši, tomēr kopumā jāatzīst, ka šis bijis viens no veiksmīgākajiem gadiem Latvijas vieglatlētikā.
Beidzot Latvija tika pie ilgi gaidītās godalgas pasaules čempionātā – tālajā Dienvidkorejā to paveica tāllēcēja Ineta Radeviča, kura ar pēdējo mēģinājumu izcīnīja bronzas godalgu. Radevičai vēl šajā sezonā bija pāris veiksmīgas sacensības, bet pēc vēsturiskā pasaules čempionāta Latvijas tāllēcēja paziņoja, ka olimpiskā – 2012.gada – sezona viņai būs pēdējā sportistes karjerā.
Tikmēr vieglatlētikā Latvijā iemirdzējās jauna zvaigzne – šķēpmetējs Zigismunds Sirmais, kurš divreiz laboja pasaules rekordu junioriem. Viņš saņēma arī marta labākā vieglatlēta titulu Eiropā, kļuva par Eiropas junioru čempionu, taču sezonas galvenās sacensības – pasaules čempionāts – Sirmajam bija neveiksmīgs.
Tāpat neveiksmīgs šis PČ bija citiem šķēpmetējiem, jo neviens neiekļuva finālsacensībās, toties šķēpmetēju trenere Valentīna Eiduka saņēma atzinību Eiropā. Nedaudz "mundieri" šķēpmetējiem uzspodrināja vēl Vadims Vasiļevskis, kurš ilgu laiku bija sezonas labākā rezultāta īpašnieks un sezonu pabeidza ar otro vietu "Dimanta līgas" posmā.
Vēl vieglatlētikas sezonā noteikti jāizceļ vairāki Latvijas rekordi. Laura Igaune vairākas reizes laboja valsts rekordu vesera mešanā, šķēpmetēja Līna Mūze sasniedza Latvijas junioru rekordu un pēc tam izcīnīja arī sudrabu Eiropas junioru čempionātā, sprinteris Ronalds Arājs laboja 100 metru rekordu, septiņcīņā jaunos augstumos "latiņu" pacēla Aiga Grabuste
Vērtējot ziemas sportistu (izņemot bobslejistu – par to atsevišķs stāsts) sasniegumus, bez variantiem visspilgtākais bija skeletonists Martins Dukurs.
Jaunākais no brāļiem Dukuriem izcīnīja visu, ko varēja, - kļuva par Eiropas čempionu, par pasaules čempionu un ieguva Pasaules kausu. Pagājušās sezonas pēdējā posmā beidzot piepildījās skeletona tēva Daiņa Dukura sapnis un abi viņa dēli kāpa uz goda pjedestāla pirmajiem diviem pakāpieniem. Lai gan pēc sezonas skeletonisti nolēma veikt uzlabojumus kamanās un konkurenti sāka cītīgāk sekot līdzi Dukuriem, jaunā sezona iesākās tāpat kā beidzās pērnā – pirmajā posmā pirmā un trešā vieta, bet otrajā posmā brāļi Martins un Tomass atkal stāvēja blakus uz augstākajiem pakāpieniem apbalvošanas ceremonijā.
Ne tik labi, bet panākumi šogad bijuši kamaniņu braucējiem, lai gan atmiņā tas paliks ar Jura Šica iekļūšanu autoavārijā. Pasaules čempionātā brāļi Šici izcīnīja bronzas godalgu, bet Mārtiņš Rubenis bija trešais Pasaules kausa pēdējā posmā Siguldā. Savukārt neveiksmes posmu Latvijas kamaniņniekiem ieskandināja likstas pirms pasaules čempionāta, bet tad autoavārijā smagi cieta Juris Šics. Tomēr atveseļošanās ritēja tik strauji, sportists jau pāris nedēļas pēc nelaimes domāja par nākotnes plāniem un jauno sezonu uzsāka trasē, lai gan atgriešanās nebija prognozēta ātrāk par gadu miju. Kamaniņu sportā svaigas vēsmas gada nogalē ienesa jaunā Ulla Zirne, kura veiksmīgi startēja Pasaules kausa posmos junioriem, bet Latvija ieguva tiesības rīkot 2015.gada pasaules čempionātu.
Tikmēr pasaules sporta kartē savu vietu mēģināja saglabāt Latvijas biatlonisti. Jaunais Andrejs Rastorgujevs sāka krāt ieskaites punktus Pasaules kausā, tad bija arī ceturtais Eiropas čempionātā, bet pasaules čempionātā pārsteigumus sagādāja Edgars Piksons – sākumā viņš bija astotais sprintā, tad ieņēma 20.vietu 20 kilometru distancē un ieguva tiesības startēt masu startā. Vēl skaistākus mirkļus līdzjutējiem biatlonisti sagādāja stafetē pasaules čempionātā, ilgi būdami līderu sešiniekā un sīvi cīnoties ar pasaules varenajiem.
Tomēr biatlonā bija arī vairāki ne tika patīkami mirkļi, kā tas ierasts pēdējās sezonās. Pasaules čempionātā neatbilstoša ekipējuma dēļ pie starta vienās sacensībās netika pielaista Madara Līduma, kura neilgi pirms jaunās sezonas paziņoja arī par "iepauzēšanu". Savukārt ilggadējais Latvijas biatlona līderis Ilmārs Bricis izlēma vairs necīnīties ar lielajām problēmām un pielika punktu savai spožajai karjerai, kļūstot par treneri.
2011.gadas Latvijas sportā iesākās vētraini, lai gan šis skandāls brieda jau vairākas sezonas.
Protams, runa ir par Jāņa Miņina un Latvijas Bobsleja federācijas nesaskaņām, kas noveda pie abu pušu šķiršanās. Abu pušu viedokļi notikušajā atšķīrās un skaidrība šajā jautājumā nav ieviesta vēl joprojām. LBF un bobslejistu treneris Sandis Prūsis norādīja uz Miņina problēmām un attieksmi, tikmēr pats sportists neslēpa, ka viens no iemesliem ir LBF un arī Prūša attieksme daudzos jautājumos.
Miņins pēc konflikta vēlējās pārstāvēt citu valsti, ko gan nevēlējās pieļaut LBF, nedodot brīvlaišanas vēstuli. Bobslejista plānus šajā sezonā gan stipri ietekmēja smgā trauma, kuras dēļ Miņinam uz laiku jāaizmirst par sportošanu. Miņina gadījums gan neliedza LBF izsniegt brīvlaišanas vēstuli Latvijas skeletonistei Undīnei Vītolai, kura tagad startē kā Azerbaidžānas pārstāve.
Tikmēr Latvijas bobslejs ērā pēc Miņina turpināja pastāvēt un pagājušās sezonas noslēgumā negaidīti iepriecināja Edgars Maskalāns, kurš uzvarēja Pasaules kausa posmā Sanktmoricā. Pasaules čempionātā gan Latvijas sportistiem tā neveicās un viņi palika ārpus labāko sešinieka.
Savukārt jaunā sezona iesākās diezgan cerīgi, lai gan Pasaules kausa posmos goda pjedestāli vēl netika iekaroti. Komandas vadība pirms sezonas paziņoja, ka pēc ilgiem laikiem izdevies izveidot trīs ekipāžas gan divniekos, gan četriniekos, tomēr neveiksme Eiropas kausa posmā vienam četriniekam neļāva kvalificēties Pasaules kausa posmiem..
Latvijas futbola izlase gadu iesāka ar spēli Antaljā pret Bolīviju. Latvijas futbolistu uzvarēja mačā ar 2:1, taču šoreiz rezultāts bija otršķirīgs.
Uzriez pēc spēles Latvijas Futbola federācija (LFF) neko neziņoja par spēles aizdomīgumu, taču to paziņoja kaimiņi igauņi. Izrādījās, ka turpat Antaljā vēlāk notikusi spēle Igaunija – Bulgārija, kura noslēdzās 2:2. Interesanti, ka visi vārti abās spēlēs tika gūti ar 11 metru soda sitieniem.
Pēc skandāla Bolīvijas Futbola federācija paziņoja par divu pārbaudes spēļu atcelšanu. , kuras martā bija paredzētas rīkot Turcijā. Arī šīs spēles plānoja rīkot kompānija "Footy Media International", kura sarīkoja arī abas skandalozās spēles. Kompānija "Footy Media International" gan atvainojās LFF un paziņoja ilgu laiku slepenībā turētos spēles tiesnešu īstos vārdus – tie izrādījušies no Bosnijas un Hercegovinas, taču viņiem nav bijušas FIFA kategorijas, kā bija redzams uz viņu ekipējuma.
Pēc notikušā izmeklēšanu uzsāka arī FIFA, kas anulēja Igaunijas – Bulgārijas spēles rezultātu, bet par Latvijas – Bolīvijas spēles rezultāta anulēšanu joprojām nekas nav dzirdēts. Vēlāk Ungārijā, izmeklējot vairāku spēļu (arī Latvijas-Bolīvijas) dīvainības, tika arestēti septiņi cilvēki. Iespējams, ka tās nav pēdējās vēsmas šajā lietā un, izmeklēšanai turpinoties, būs vēl vairāki jaunumi.
Lai gan skaļākais notikums Latvijas futbola dzīvē bija skandāls ar spēli Turcijā, Latvijas futbols šogad piedzīvoja arī patīkamus brīžus - Eiropā sākuši skanēt Latvijas futbolistu uzvārdi. Runa, protams, ir par Artjomu Rudņevu un Aleksandru Cauņu.
Starptautiskā arēnā lielāka uzmanība pievērsta Rudņevam, kurš vētru sacēla jau 2010.gada nogalē. Praktiski katru mēnesi masu medijos parādījās runas par Rudņeva iespējamo aiziešanu no Poznaņas "Lech" un pārcelšanos uz kādu spēcīgu futbola čempionātu. Saistībā ar Rudņevu tika minēta Itālija, Krievija, Anglija, arī Vācijā un Portugālē esot interese, tomēr Rudņevs turpināja spēlēt "Lech" rindās. Un darīja to ļoti atzīstami – šajā sezonā viņš jau četras reizes pamanījies gūt "hat trick" un uguņoja arī Polijas kausā, bet gada sākumā viņa gūtie vārti pārbaudes spēlē izpelnījās līdzjutēju lielu interesi un epizodes video interneta vietnē "YouTube" noskatījās vairāk nekā miljons interesentu.
Tikmēr ne tik skaļi, bet gan tikpat nozīmīgi savu karjeru spodrināja Aleksandrs Cauņa, kurš decembrī saņēma arī Gada labākā Latvijas futbolista balvu. Gada sākumā Cauņa no "Skonto" devās uz Maskavas CSKA, kur viņam bija pārbaudes laiks. To futbolists nostrādāja godam un tikai loģisks bija CSKA lēmums izpirkt Cauņu no "Skonto". Lai gan jaunajā klubā Cauņam ir daudz konkurentu, Latvijas futbolists regulāri tiek spēlēt, guva pat vārtus Čempionu līgā un vēlāk arī palīdzēja CSKA iekļūt Čempionu līgas "play off".
Latvijas futbola izlase šogad gan uzmanību izpelnījās ar skandalozo maču Antaljā, tomēr līdzjutējiem valstsvienība sagādāja patīkamus mirkļus, uzlabojot savu sniegumu. Uzvaras pret Gruziju un Maltu, neizšķirts pret Grieķiju un pat zaudējums cīņā pret Horvātiju deva līdzjutējiem cerību stariņu, ka Latvijas izlasei ir sācies pārmaiņu laiks un jauns, pozitīvs pavērsiens. Pagaidām gan nav zināms, kas turpinās "stūrēt" Latvijas izlases kuģi, jo galvenajam trenerim Aleksandram Starkovam beidzies līgums, bet par jaunu izlases vadītāju pagaidām nekas nav dzirdēts.
Īpaši jāpiemin viena Latvijas izlases spēle, kas 10.augustā notika "Skonto" stadionā. Latvija šajā mačā ar 0:2 zaudēja Somijai, taču spēles galvenais varonis bija Igors Stepanovs. LFF īpaši ilggadējam Latvijas futbola aizsargam sarīkoja šo pēdējos spēli karjerā, jo tā bija 100.spēle Latvijas izlasē.
Tikmēr vietējais čempionāts šogad atkal izcēlās ar notikumiem "ap laukumu", lai gan arī uz laukuma bija interesantas cīņas. Atvadījušies no virslīgas sponsora, komandām pašām nācās finansēt savas sacensības. Ilgu laiku netikuši skaidrībā ar grafiku, čempionāts sākās laikus, tomēr problēmas bija ar futbola laukumiem – LFF "pēkšņi" attapās, ka Olimpiskajā sporta centrā laukums neatbilst izmēriem, bet toties atļāva spēlē Ķekavā, kur pārtraukumos komandas uz ģērbtuvēm devās ar mašīnām. Lai kā arī bija, laukumā šogad viennozīmīgi dominēja "Ventspils", kas gan izcīnīja Latvijas kausu, gan kļuva par valsts čempioniem. Trīskāršo panākumu viņiem gan gūt neizdevās, jo pēdējo Baltijas līgas titulu viņiem spraigā cīņā "no deguna" nocēla "Skonto".
"Ventspils" izcēlās ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā. Ventspilnieku treneris Sergejs Podpalijs visas sezonas garumā regulāri lamāja tiesnešus, par ko saņēma disciplināros sodus, taču tas netraucēja LFF viņu atzīt par labāko treneri. Tikmēr "Ventspils" kārtoja arī rēķinus ar "Skonto" aizsargu Denisu Kačanovu, kuru LFF pēc ventspilnieku lūguma diskvalificēja. Savukārt "Ventspils" prezidents Jurijs Bespalovs spēra vēl dīvaināku soli un viņš tika pieteikts dalībai virslīgas spēlēs.
Sportā šādi paradoksi bieži nenotiek– komanda piedzīvo zaudējumus visās spēlēs, bet to līdzjutēji gandrīz nēsā uz rokām, masu mediji raksta slavas rakstus un galvenajam trenerim piedāvā jaunu līgumu.
Bet šim paradoksam ir loģisks izskaidrojums, jo runa ir par Latvijas vīriešu basketbola izlasi un Ainara Bagatska paveikto darbu. Dabūjuši ne tos ērtākos pretiniekus izlozē, Latvijas basketbola izlases vadība nesaskuma un nesāka vaimanāt, bet pievērsās darbam. Un to paveica godam!
Pirms Eiropas čempionāta dabūjusi "kurvīšus" no Andra Biedriņa, Kristapa Janičenoka un Kaspara Bērziņa, Latvijas izlase nekļuva vājāka. Tagad droši var teikt, ka tā bija KOMANDA, kāda Latvijas basketbolā nebija redzēta sen. Un tieši šie basketbolisti un treneri ir atdzīvinājuši Latvijas basketbolu, kas bija pamiris pēc "visu vai neko" izlases varoņdarbiem.
Uz Eiropas čempionātu Latvijas izlase devās kā "tumšais zirdziņš", jo no basketbolistiem citu valstu speciālistiem pazīstams bija tikai Jānis Blūms. Vēl dienu pirms čempionāta Bagatskis teica, ka izlase ir 100% gatava cīņām un negriezīs nevienam ceļu, ko gan daudzi uztvēra kā standarta frāzi. Tomēr Bagatskis neliekuļoja un jau pirmajā spēlē "Eurobasket 2011" Latvija parādīja zobus francūžiem, kuri vēlāk kļuva par Eiropas vicečempioniem. Turpinājumā Latvijas basketbolisti neizrādīja nekādu bijību ne pret Serbiju, ne Itāliju, ne Izraēlu un pat ne pret Dirku Novicki un Vāciju.
Lai gan visās spēlēs Latvijas basketbolisti piedzīvoja zaudējumus, Bagatskis un basketbolisti saņēma neredzētus komplimentus no visaugstākā līmeņa speciālistiem. Pašiem basketbolistiem gan zaudējumi priekus nesagādāja, Bagatskis arī atzina, ka zaudējumi apnikuši, tomēr neviens neslēpa lepnumu par visu KOMANDU. Visprecīzāko raksturojumu notikušajam sniedza Bagatskis, izlases sniegumu 10 ballu sistēmā novērtējot ar 12 ballēm.
Lai gan sieviešu izlasei un U-19 izlasei gada svarīgākajos turnīros bija lielāki panākumi, nekā vīriešu basketbola izlasei, par veiksmīgiem ne viena, ne otra izlase to nevarēja dēvēt.
Polijā notikušais Eiropas čempionāts sievietēm bija arī ceļazīmju dalīšana uz Londonas olimpiskajām spēlēm, tādēļ Latvijas basketbolistes vēlējās atkārtot 2008.gada varoņdarbu. Latvijas labākā basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota atteicās no spēlēšanas WNBA, kas deva cerību, ka viņa varētu atgriezties valstsvienībā, tomēr basketboliste nolēma iepauzēt. Tāpat no spēlēšanas izlasē atteicās Dita Krūmberga un Aija Brumermane, bet Elīna Dillone pēc konkurences neizturēšanas pat draudēja pāriet uz Igauniju.
Lai vai kā, bet Latvijas basketbolistes uz Eiropas čempionātu devās ar vienu domu – Londona. Diemžēl, jau pirmajā spēlē Latvija zaudēja Grieķijai, taču uzvaras nākamajās divās spēlēs deva Latvijai vietu nākamajā posmā. Zvaigznes Latvijai sakrita diezgan labvēlīgi un basketbolistes iekļuva ceturtdaļfinālā, kur, diemžēl, atkal "uzrāvās" uz Krievijas. Zaudējums ceturtdaļfinālā un zaudējums par 5.-8.vietai Latvijai liedza tikšanu uz Londonas olimpisko spēļu kvalifikāciju.
Pēc neveiksmes no izlases galvenā trenera amata atkāpās Dikeulaks, bet par karjeru beigšanu valstsvienībā paziņoja Gunta Baško un Ieva Kubliņa.
Savukārt Latvijā notikušo pasaules U-19 čempionātu ar cerībām gaidīja vietējie līdzjutēji. Pēc Rīgā notikušās grupu izlozes galvenais treneris Ziedonis Jansons atzina, ka galvā ir konkrēts ķīselis, jo pretinieki bija tik daudzveidīgi. Latvijas basketbola jaunā maiņa iesāka cerīgi, uzvaras pirmajās divās spēlēs, taču tad sekojošie četri zaudējumi liedza Latvijai vietu ceturtdaļfinālā. Kopvērtējumā Latvijas U-19 izlase palika desmitā, lai gan daudzi cerēja uz labāko astotnieku.
Tikmēr svētki Rīgā bija Lietuvas līdzjutējiem, kuri Latvijā tik kuplā skaitā nebija manīti vēl ne reizi. Vieno no galvenajiem favorītiem lietuvieši finālā bez problēmām pieveica Serbiju un triumfēja pasaules čempionātā, bet kaimiņu jaunā zvaigzne Jons Valančūns tika atzīts par vērtīgākos spēlētāju.
Abiem Latvijas tenisa līderiem Ernestam Gulbim un Anastasijai Sevastovai šo gadu droši vien nevar pierakstīt pie veiksmīgākajiem, taču arī nevar nosaukt par pilnībā neizdevušos.
Gulbis gadu iesāka ar spraigu cīņu pret Rafaelu Nadalu un ar jaunām rekordvietu pasaules rangā, lai gan "Australian Open" viņš nepārvarēja pirmo kārtu. Vēlāk sekoja nespēlēšana vairākos turnīros, ne pārāk laba atgriešanās, atkal neliela pauze, un zaudējumi "French Open" un Vimbldonas čempionāta pirmajās kārtās. Neveiksmju sēriju Gulbis pārtrauca Losandželosas turnīrā, kurā pamanījās aizspēlēties līdz finālam arī triumfēt.
Tomēr pēc "zoles nāk krišana", un šoreiz tā gadījās arī ar Gulbi. ASV atklātajā čempionātā Gulbis nepārvarēja otro kārtu, bet tad nākamajos piecos turnīros uzvarēja tikai vienā spēlē, un gadu Gulbis noslēdza pasaules ranga 61.vietā.
Savukārt ārpus korta Gulbis kā ierasts bija daudzrunīgs, reiz pat sakot, ka domājis par karjeras beigšanu. Latvijas tenisists pēc viena turnīra atzina, ka viņam "vienalga, ko domā cilvēki", citā intervijā klāstīja, ka "katram reizi mūžā jāpavada cietumā", kā arī sniedza interviju ietekmīgajam laikrakstam "The New York Times", kurā atzina savas iepriekšējos gados izdarītās kļūdas.
Arī Sevastovai gads izvērtās "kā pa viļņiem". Slimības dēļ izlaidusi gada sākumu, Sevastova uzspīdēja "Australian Open", kur tika līdz astotdaļfinālam. Tomēr tad viņas uzvaru gājienu apturēja pasaules ranga līdere Karolīna Vozņacki, kurai Sevastova gan izrādīja cienījamu pretestību. Vēlāk gudrības zoba problēmu dēļ Sevastova nespēlēja Federāciju kausā, zaudēja vairākos turnīros jau pirmajā kārtā, arī Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Arī "US Open" Latvijas tenisiste zaudēja jau pirmajā spēlē, vēlāk zaudēja vietu pasaules ranga TOP 100, kurā gan sezonas beigās izdevās atgriezties.
Pieteikšanās Dakāras rallijam, atteikšanās no Dakāras rallija, jauna, unikāla mašīna, uzvara Somijas rallijā, pasaules vicečempionu tituls – tāds šis gads izvērtās Latvijas tehnisko sporta veidu pārstāvjiem.
Latvijas līdzjutēji martā atkal bija priecīgi, jo brāļi Vinteri paziņoja par atgriešanos pasaules prestižākajā rallijreidā – Dakāras rallijā. Einārs Vinters šajā bezceļu rallijā nav startējis kopš 2009.gada, bet Jānis Vinters – kopš 2007.gada. Vēl lielāka cerība radās pēc tam, kad brāļi Vinteri kļuva par "Aprilia" oficiāli atbalstītiem sportistiem. Tomēr rudenī brāļi bija spiesti atkāpties no saviem ambiciozajiem plāniem un paziņoja par nestartēšanu Dakārā. Iemesls, kā jau tas bieži mēdz būt, nepietiekams finansiāls atbalsts.
Tomēr straujiem soļiem pretī Dakārai soļo latviešu "OSCar". Jau aprīlī Latvijas rallijreidu komanda oficiāli paziņoja par atgriešanos šajās pasaulē grūtākajās un prestižākajās bezceļu sacīkstēs, kurās startēs ar elektrību darbināmu mašīnu. Andris Dambis&co solījumu turēja un novembrī prezentēja pasaulē unikālo mašīnu "OSCar eO". "OSCar eO" mašīna tika uzbūvēta astoņos mēnešos, bet tagad tā ir gatava decembrī doties ceļā uz Dienvidameriku, kur notiks planētas grūtākajās izturības autosacīkstēs – "Dakar 2012".
Latvijas rallija imidžu turpināja spodrināt Andis Neikšāns ar stūrmani Pēteri Dzirkalu no "LMT rallija komandas" ("Mitsubishi EVO X"), kuri otro gadu pēc kārtas sev nodrošināja Latvijas čempionu titulu N4 grupā. Tomēr lielākais panākums šai ekipāžai bija uzvara Somijas rallijā N4 un "Production Car WRC" (PWRC) klases ieskaitē. Sezonas beigās Neikšāns/Dzirkals nolēma atteikties no starta pasaules rallija čempionāta pēdējā posmā Velsā, tā vietā izvēloties izbraukumu uz asfalta sacīkstēm "Rallye de Var", kurās izcīnīja trešo vietu N4 klasē.
Motokrosā blakusvāģiem par sevi lika manīt brāļi Jānis un Lauris Daideri, kuri kļuva par pasaules vicečempioniem. Savukārt ārzemēs atzinību izpelnījās cits blakusvāģu motokrosa pārstāvis Haralds Kurpnieks, kurš nākamajā gadā būs pasaules čempiona Daniela Vilemsena kantētājs.
Savukārt Latvijas motokrosa jaunajam talantam Matīsam Karro šis gads bija piedzīvojumiem bagāts. Traumas dēļ izlaidis vairākus posmus viņš atgriezās sacensībās, taču piedzīvoja kritienu, un sezona viņam bija beigusies. Tomēr ne pārāk veiksmīgā sezona noslēdzās uz ļoti priecīgas nots – Karro nākamgad brauks motokrosa čempionāta prestižākajā MX 1 klasē, pārstāvot "Boost Energy KTM" komandu.
Latvijas sports šogad uzvaras izcīnīja ne tikai laukumos, bet arī ārpus tā, jo Latviju apmeklēja trīs ietekmīgi funkcionāri.
Gada sākumā Latvijā viesojās visu sportu lielākais vadonis – Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Žaks Roge. Trīs dienu laikā viens no ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem tikās ar Latvijas augstākajām amatpersonām un sporta sabiedrības pārstāvjiem. Roges vizītes mērķis bija tuvāk iepazīt situāciju Latvijas sportā un novērtēt valsts un sabiedrisko organizāciju sadarbību olimpiskās kustības attīstībā.
Viens no galvenajiem SOK prezidenta vizītes mērķiem bija Pasaules kausa pēdējā posma kamaniņu sportā vērošana, konkrētāk, komandu stafetes sacensības, kas kandidē uz iekļaušanu olimpisko spēļu programmā. Lai gan, rezumējot vizīti, Roge izvairīgi atbildēja par komandu stafetes cerībām iekļūt olimpisko sacensību sastāvā, vēlāk šī disciplīna ieguva olimpisko statusu.
Vizītes laikā vairākkārt Roge akcentēja sporta jauno problēmu – nelegālo bukmeikeru kantoru ietekmi uz spēļu rezultātiem. "Draudi sportam ir dopings, pret ko cīnāmies. Bet jaunā sērga ir likmju nelegāla darbība. Tas ir nākamais, ar ko mums nopietni jācīnās."
Novembrī Latvijā viesojās savulaik par autosporta Napoleonu dēvētais francūzis Žans Tods, kurš ir viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē, jo vada vienu no lielākajām un zināmākajām organizācijām - Starptautisko Automobiļu federāciju (FIA). FIA ne tikai organizē, vada un pārrauga pasaules, reģionālos un nacionālos čempionātus visdažādākajos autosporta veidos un ir auto tūrisma "aizbildņi", bet arī izstrādā un popularizē dažādas ar ceļu satiksmes drošību un automobiļu ekoloģiju saistītas akcijas. Tieši ceļu satiksmes drošība bija viens no FIA prezidenta galvenajiem vizītes mērķiem.
Vizītes laikā Tods klātienē iepazinās ar latviešu unikālo auto "OSCar eO", ar kuru Latvijas rallijreida komanda startēs "Dakārā 2012".
Decembra sākumā Latviju apmeklēja vēl viens ietekmīgs vīrs - Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) prezidents Kirsans Iljumžinovs, kurš ar Latvijas Šaha federāciju un Izglītības un zinātnes ministriju parakstīja trīspusēju memorandu (nodomu vēstuli) par sadarbību šaha sporta attīstībā izglītības sistēmā. Parakstītais memorands paredz visām pusēm kopīgi veicināt šaha attīstību un popularizēšanu Latvijas izglītības sistēmā, uzturēt pušu sadarbību, apsvērt specifiskas sadarbības formas un apspriest vienošanos par sadarbības iespējām šaha jomā.
Raibais Latvijas basketbols savus tikumus nemainīja arī 2011.gadā – gan skandāli, gan uzvaras, gan prieki, gan bēdas.
Latvijas basketbola saimniecība gada sākumā tika pie jauna vadītāja – par prezidentu tika ievēlēts Valdis Voins, kurš šajā amatā nomainīja Ojāru Kehri. Kā vēlāk norādīja basketbola aprindās, tagad Latvijas basketbolam ir divi ģenerāļi VV, lai gan viens VV – Valdis Valters – aizgāja no "VEF Rīga" un teicās paejot nost no basketbola.
Ārpus notikumiem laukumā joprojām "aktīvs" bija "Barons", kas nomainīja savu nosaukumu, piesaistīja jaunus sponsorus, taču negrasījās maksāt parādus. Vēlāk "Barons" nolēma arī nespēlēt Latvijas Basketbola līgas (LBL) pirmajā divīzijā, klubam draudēja arī nepielaišana pie starta jebkāda līmeņa LBL sacensībās, tomēr LBS un "Barons" strīdu atrisināja. "Baronam" sekot centās jaunizveidotais klubs "Jelgava", kas gan ieņēma finansiālās grūtībās nonākušās "Zemgales" vietu, taču par iepriekšējās komandas parādiem norēķināties nevēlējās.
Ar "papīru kauju" gandrīz noslēdzās arī LBL finālsērija, kurā tikās "Ventspils" un "VEF Rīga". Pēc zaudējuma otrajā finālspēlē "vefiņš" iesniedza protestu, jo sekretariāta kļūdas dēļ atbildīgā brīdī bumba tika nodota "Ventspils" rīcībā, kas arī uzvarēja mačā. "VEF Rīga" protests tika noraidīts, klubs gan solījās sūdzēties, taču, iespējams, to remdināja uzvara – dramatiskā cīņā septītajā spēlē "VEF Rīga" sev nodrošināja čempionu titulu.
"VEF Rīga" šogad arī spodrināja Latvijas basketbola tēlu, sarūgtinot brāļus lietuviešus. Baltijas Basketbola līgas finālturnīrā "vefiņš" pārtrauca Lietuvas abu grandu "Žalgiris" un "Lietuvas Rytas" dominanci, pusfinālā pieveicot "Lietuvos Rytas". Finālam gan spēka "VEF Rīga" nepietika un nācās samierināties ar sudraba godalgām.
Tikmēr pārmaiņas (un pozitīvas) karjerā notika vairākiem Latvijas basketbolistiem. Armands Škēle pēc vairākām neveiksmēm klubos sev mājvietu atrada Igaunijā, kur kļuva pat par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju. Kristaps Valters pēc nonākšanas "Unicaja" sācis plosīties Eirolīgā, iekļūstot ar savu darbību vairāku nedēļu TOP10. Kaspars Kambala tikmēr sev vietu atrada Turcijas klubā "Turk Telekom", bet jaunais saspēles vadītājs Jānis Strēlnieks beidzot uzsāka karjeru ārzemēs.
Latvijas basketbola lielākais "lepnums" Andris Biedriņš šogad īpaši laukumā neizcēlās. Traumu dēļ vienīgais latvietis NBA spēlēja ļoti maz, bet NBA lokauta laikā Biedriņš atpūtās. Toties pie NBA sliekšņa piedriblēja Dāvis Bertāns, kuru NBA draftā ar kopējo 42.numuru otrajā kārtā izvēlējās Indiānas "Pacers" komanda. Taču uzreiz pēc izvēles veikšanas latvietis abpusēja darījuma ietvaros nonāca Sanantonio "Spurs" komandā, uz kuru pats pirms drafta ceremonijas izteica vēlmi pārcelties.
Klubs viens un tas pats, spēlētāji gandrīz tie paši, tomēr komandas pavisam atšķirīgas – tāds šogad bija Latvijas hokeja flagmanis Rīgas "Dinamo".
"Dinamo" fenomens joprojām darbojās un piesaistīja līdzjutējus 2011.gadā. Lai gan klubs gadu iesāka nesekmīgi, Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Gagarina kausa izcīņā komanda iekļuva. Un pirmajā kārtā sev pretiniekos dabūja Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenēto Maskavas "Dinamo", kas iepriekšējā sezonā spēlēja KHL finālā. Protams, spēles izraisīja ažiotāžu un rīdzinieki nelika vilties. Spraigās cīņās uzvarējuši divas no trim spēlēm Maskavā Rīgas "Dinamo" atgriezās pārpildītajā "Arēnā Rīga", kur ar divām skaistām uzvarām iekļuva nākamajā kārtā. Gagarina kausa otrajā kārtā Rīgas "Dinamo" bija jātiekas ar Jaroslavļas "Lokomotiv". Lielākiem varoņdarbiem rīdziniekiem spēka nepietika, komanda piedzīvoja zaudējumu ar 1-4.
Pirms Gagarina kausa izcīņas komandai izvirzīja mērķi iekļūšanu finālā, kas daudziem likās utopisks mērķis. Savukārt eksperti izteica iespēju, ka tādējādi jau tiek bruģēts ceļš galvenā trenera Jūliusa Šuplera atlaišanai. "Dinamo" vadība gan piedāvāja slovāku speciālistam un publikas mīlulim jaunu līgumu, Šuplers izvēlējās aiziet un pārgāja uz Maskavas CSKA.
Pirms Šuplera aiziešanas labu darbu slovāka labā paveica "Delfi". Tieši pēc publikācijas portālā "Delfi" pēkšņi sarosījās Rīgas domes amatpersonas un tīri nejauši atrada laiku, lai beidzot godinātu Šupleru kā "Gada rīdzinieku 2010".
Par KHL čempioniem šogad kļuva Ufas "Salavat Julajev", kas finālā ar 4-1 pieveica Mitišču "Atlant", bet Latvija pagājušajā sezonā nepalika bez atzinības – KHL labākā tiesneša balvu izpelnījās Eduards Odiņš, bet Sandis Ozoliņš iekļuva simboliskajā izlasē.
Šuplers aizgāja un komanda sāka meklēt viņa aizvietotāju. Un to atrada somu pusē – uz Rīgu posās "somu Rokijs" Peka Rautakallio. Tādējādi sākās otrā "Dinamo" laiki Rīgā. Kad galvenais treneris bija izvēlēts, sāka veidoties arī komandas modelis. Pienākot citiem ārzemniekiem (palika tikai Kriss Holts), komandas kodols saglabājās, izņemot vienu – "Dinamo" spēkos vairs nebija noturēt Lauri Dārziņu, kuru par daudziem miljoniem savās rindās vēlējās redzēt Kazaņas "Ak Bars".
Kamēr kluba vadība meklēja treneri un komplektēja sastāvu, citas nodarbes atrada "Dinamo" kapteinis Sandis Ozoliņš. Aprīlī klajā nāca grāmata par Ozo, bet pats hokejists piekrita Kirova Lipmana piedāvājumam un uzņēmās Latvijas izlases ģenerālmenedžera amatu.
Pēc kļūšanas par galveno treneri Peka solīja, ka izmainīs līdzšinējo spēles stilu, un tā arī notika, jo šobrīd līdzjutēji vēro pavisam citu Rīgas "Dinamo". Pārmaiņu sākums gan nebija viegls, jo zaudējumi nepatīk ne līdzjutējiem, ne kluba īpašniekiem. Vienubrīd Rīgas "Dinamo" pat atradās turnīra tabulas lejasdaļā, eksperti un kluba vadība meklēja risinājumus, ko darīt, bet viss savās vietās nostājās pēc novembra pauzes – komanda sāka rādīt pavisam citu sniegumu, lēnām iesoļoja starp astoņām labākajām Rietumu konferencē. Tādējādi Peka varēja mierīgi uzelpot, un arī kluba vadība pauda apmierinātību ar izmaiņām.
Latvijas hokeja trakums šajā pavasarī izvērtās patiešām par īstu trakumu. Gan komandas problēmas pirms čempionāta, gan sniegums pasaules čempionātā Slovākijā prieku līdzjutējos neieviesa, tādēļ arī notika pārmaiņas valstsvienībā.
Pēc izkrišanas no KHL Gagarina kausa izcīņas Oļegs Znaroks ar savu palīgu Hariju Vītoliņu jau laicīgi varēja pievērsties valstsvienībai, kurā gan neizdevās sapulcināt ne tuvu visus labākos. Pavasarī no dalības Latvijas izlasē atteicās Jānis Sprukts, Rodrigo Laviņš un Kārlis Skrastiņš, bet traumu dēļ nevarēja spēlēt Aleksandrs Jerofejevs, Guntis Galviņš, Oskars Bārtulis, Mārtiņš Karsums un Edgars Lūsiņš.
Latvijas hokeja izlase tomēr optimistiski devās uz pasaules čempionātu, Lipmans no izlases gaidīja iekļūšanu ceturtdaļfinālā, bet LHF tomēr izvirzīja pieticīgāku mērķi – izkļūšana no apakšgrupas.
Jau tā novājinātajam sastāvam Latvijas izlases triecienu dabūja pēc pirmās spēles, kurā Latvija sīkstā cīņā zaudēja tobrīd pasaules čempionu tronī esošajiem Čehijas hokejistiem. Vienā no epizodēm pēc spēka paņēmiena smagu traumu guva čehs Radeks Martineks, par ko IIHF piesprieda Kuldam trīs spēļu "atvaļinājumu". Latvijas izlase nesalūza un tikai "bullīšos" zaudēja nākamajiem pasaules čempioniem somiem, taču lielākais trieciens tikai sekoja – priekšsacīkšu pēdējā spēlē Latvija zaudēja atkal bullīšos Dānijai un nokļuva "izdzīvošanas turnīrā".
Cīņa par vietas saglabāšanu augstākajā divīzijā Latvijai sākās nesekmīgi, taču uzvaras pēdējās divās spēlēs un labvēlīgi citi iznākumi ļāva Latvijas līdzjutējiem nomierināties. Vieta augstākajā divīzijā bija saglabāta, bet neskaidrības palika....
Un tās, protams, risināt centās Lipmans. LHF atlaida galveno treneri un visu Latvijas izlases vadību, ieskaitot jauno ģenerālmenedžeri Ozoliņu. Lipmans gaudās arī par hokejistu attieksmi pret valstsvienību, bet tikmēr ardievas izlasei un arī visai Latvijai teica Herberts Vasiļjevs, kurš sevī sajuta Vācijas pilsoņa asinis un pieņēma Vācijas pilsonību.
Par treneri vēlējās kļūt bijušais Latvijas izlases mīlulis Aleksandrs Beļavskis, Lipmans solīja atrast jauno treneri līdz 1.novembrim, taču paveica to krietni ātrāk. Sākumā skandinot, ka ir trīs kandidāti, vēlāk par atbilstošāko tika izraudzīts Teds Nolans – kanādietis ar indiāņu asinīm. Šobrīd Nolans vēl iepazīstas ar Latvijas saimniecību, bet īstais pārbaudījums viņam būs pirms pasaules čempionāta – gan jau kanādietis arī saskarsies ar "Latvijas hokeja nacionālajām īpatnībām".
Latvijas sports jau nesastāv tikai no futbola, hokeja vai basketbola – arī daudzos citos sporta veidos Latvijas sportisti šogad guva atzinības.
Latvijas paralimpietis Aigars Apinis atkal apliecināja savu gribasspēku, labojot pasaules rekordus un izcīnot zelta godalgas. Savukārt džudisti pārsteidzoši sekmīgi startēja Pasaules kausa posmos – bija gan otrās vietas, gan trešās vietas, gan arī bronza Eiropas čempionātā.
Latvijas hokeja čempionātā uzvarēja "Liepājas metalurgs", bet par sezonas vērtīgāko spēlētāju atzina 44 gadus veco Aleksandru Kerču. Tikmēr volejbolā čempionu laurus atguva "Lāse-R/Rīga". Latvijas volejbola izlase negaidīti veiksmīgi cīnījās par ceļazīmi uz Londonas olimpiskajām spēlēm, tomēr tālāk par otro posmu netika.
Riteņbraukšanā svaigas asinis ienesa Gatis Smukulis, kurš pasaules sporta laikrakstu virsrakstos nokļuva pēc uzvaras Katalonijas velobrauciena pirmajā posmā. Smukulis izcēlās arī Bavārijas velobraucienā, noslēdza līgumu ar komandu "Katjuša", pārtrauca Raivja Belohvoščika dominanci Latvijas čempionātā, bet gada nogalē bija starp līderiem aptaujā par Gada populārāko sportistu.
Savukārt BMX apritē pēc smagas traumas izārstēšanas atgriezās olimpiskais čempions Māris Štrombergs. Lai gan pasaules čempiona titula zaudēšana līdzjutējiem varētu šķist kā neveiksme, tomēr pasaules vicečempions pēc tik smagas traumas ir ļoti ievērojams panākums.
Lai gan pludmales volejbolistiem šī sezona kopumā nebija no labākajām, pasaules čempionātā Latvijas sportisti par sevi lika manīt. Mārtiņš Pļaviņš ar Jāni Šmēdiņu pasaules čempionātā aizcīnījās līdz labāko četriniekam un palika ceturtajā vietā, kas ir visu laiku labākais Latvijas sasniegums pludmales volejbola pasaules čempionātos.
Patīkamus mirkļus sagādāja airētāju un smaiļotāji. Šire/Adamaitis ne tikai otro reizi triumfēja pasaules -23 čempionātā, bet arī bija trešie Pasaules kausa posmā, savukārt airētāja Gulbe bija trešā pasaules junioru čempionātā. Tikmēr smaiļotāji Straume/ Rumjancevs uzvarēja Pasaules kausa posmā, bet vēlāk ieguva arī ceļazīmi uz 2012.gada Londonas olimpiskajām spēlēm.
Svarcelšanā savu ceļu pie īstiem vīriem turpināja Artūrs Plēsnieks, kurš uzvarēja Eiropas čempionātā un izcīnīja sudrabu pasaules junioru čempionātā, bet peldētājs Uvis Kalniņš izcīnīja bronzu Eiropas čempionātā junioriem.