Jevgeņijs Gombergs: Biodegviela – 'eksperti' un mājsaimnieces

J. Riekstiņa kungs iebilst pret obligāto 5 % biodegvielas piemaisījumu parastajā degvielā, tā saucamās fosilās, tas ir izrakteņu degvielas, ieviešanu. Viņš uzskata, ka:

Pati parastākā degviela

Uzreiz paskaidroju: runāšu tikai par biodīzeļa degvielu, bet esmu pārliecināts, ka bioetanola speciālisti man piekritīs.

Šķiet, ka eksperti slikti spēj iedomāties procesa tehnoloģiju. Viņiem liekas, ka klients uzpilda dīzeļdegvielu vienā degvielas automātā, aizbrauc līdz nākamajam automātam ar uzrakstu "Biodīzelis" un piepilda šaubīgu suslu, ar attiecību viens pret divdesmit. Tad nu, lūk: tā nenotiks. Kad 5 % piejaukums kļūs obligāts, klients pat nemanīs, ka uzpildījis biodegvielu.

Lejot ūdeni no krāna, mēs neaizdomājamies, ka to hlorizē dezinfekcijai, pievieno fluoru, lai neveidojas kariess. Biodīzeli piejauks jau rūpnīcā1. Precīzāk - Latvijas naftas bāzē (likumā noteikts, ka ar akcīzes nodokli neapliek tikai to produkciju, kura tiek sajaukta Latvijas akcīzes noliktavā). Mazumtirdzniecībā nonāks jau gatavs maisījums.

Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca jau iepērk Ventspils uzņēmuma SIA "Bio-Venta" produkciju.

Parastā dīzeļdegviela tiek aprakstīta eirostandartā EN590. No 2004. gada tas paredz biodīzeļdegvielas pievienojumu līdz 5 %, proti arī standarta kvalitātes.

Tas nozīmē, ka degviela ar biodīzeļa pievienojumu līdz 5 % paliek tā pati parastā degviela, un tikai speciālisti to sev sauc par B5. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 772, informatīvā zīme "Biodegviela" uz degvielas uzpildes staciju automātiem nav vajadzīga, sakarā ar to, ka šāda degviela neiespaido dzinējus. Auto tirgotāji var neuztraukties.

ES normatīvi paredz novest biodegvielas lietošanu Latvijā uz 2010. gada 31. decembri līdz 5,75% no kopējā apjoma. Zināšanai - 2005. gadā biodegvielas patēriņa īpatsvars Latvijā bija tikai 0.33% un 2006.gadā - 0.22% un 2007. - 0,14%

Apņemoties izmantot sajaukumu ar 5% biodīzeļa pievienojumu, valsts ne tikai izpilda ES direktīvas, bet arī atbrīvo tirgotājus no pienākuma novietot degvielas uzpildes stacijās atsevišķus rezervuārus un uzpildes automātus tīrai biodegvielai. Dabīgi, tiesības to darīt viņiem paliek.

"Apšaubāma" kvalitāte

"Daudzi no mums atceras laiku divtūkstošo gadu sākumā, kad pircēji sūdzējās par degvielas kvalitāti. Atklāti sakot, šobrīd tā arī neviens nav atbildējis, vai, izmantojot bio, būs kas cits," - sacīja eksperts.

Atbilde ir vienkārša. Šodien ražotājam ir pienākums uzturēt Eiropas standartu EN 14214, kurš iekļauj sevī 25 parametrus, savādāk tas nav biodīzelis, bet gan kandža. Ieviešot obligāto 5 % biodīzeļa piejaukumu, valsts uzņemas atbildību par tā kvalitāti un tās pienākums ir barga kontrole pār ražotāju.

Šāda ražošana jau pastāv. Latvijas uzņēmums SIA "Bio-Venta" šobrīd pārdot biodīzeli Zviedrijā, kuras "defacto" standarts ir bargāks kā Eiropai: salīdzinājumā ar EN 14214, divi parametri no tiem ir kļuvuši stingrāki un vēl viens ir pievienots.

Tirgotāju nepārliecinātību var saprast, jo par biodegvielu viņi spriež pēc baumām. 2007. gadā Latvijā tika saražotas tikai 9,000 tonnu biodīzeļa, no kurām 7,000 tonnu tika eksportētas. Savukārt 2008. gada pirmajā pusē tika saražotas tikai 3,000 tonnu. Neskatoties uz to, ka Latvijas tirgus ietilpība ir aptuveni 800,000 tonnu dizeļdegvielas gadā, tad, ja 5 % piemaisījums kļūs obligāts, nepieciešamas būs maksimāli 40 000 tonnas biodīzeļa2.

Informācijai - rūpnīcas SIA "Bio-Venta" jauda ir 100 000 tonnu biodīzeļa gadā. Lielākā produkcijas daļa ir paredzēta eksportam.

Bez tā, pilnu EN 14214 Latvijā ieviesa tikai 2007. gadā. Turklāt pilnas kontroles laboratorijas aprīkojums Latvijā parādījās tikai šogad. Savukārt pirmais Latvijas 2005. gada standarts, nez kāpēc bija saīsināts līdz 15 parametriem, un izskatās, ka ražotājiem tika izdarīts "lāča" pakalpojums. Šobrīd nav skaidrības, kā uzņēmumi, kuri dibināti pēc atvieglotā standarta, izturēs visu EN 14214 standartu.

Dejas ar kvotām

Savu ieguldījumu kvalitātes kompromitēšanā, lai cik tas nebūtu dīvaini, ir ieviesusi valdība, piešķirot subsīdijas Latvijas biodīzeļa ražotājiem. Kā pie mums ierasts, uz valsts atbalstu salido gribētāju mākonis.

Uzreiz parādījās konteineru mikrorūpnīcas, pieteikumus uz kvotām tikai 2008. gadā pieteica uz 100 000 tonnu (atskaitot SIA "Bio-Venta"). Izskanēja aicinājumi, ar valsts atbalstu, radīt Latvijā 40-50 reģionālos centrus biodīzeļa ražošanai. Kā kādreiz Ķīnā - kausēt rūdu katrā pagalmā.

Un kausēja arī, tikai metāls sanāca slikts, porains. Alkoholu arī var dzīt virtuvē. Arī konteineru rūpnīcas nodrošina kvalitāti tikai ar ļoti labi attīrītu, savukārt pārāk dārgu eļļu.

Zemkopības ministrija iedalījusi kvotas, arī tiem, kuri vispār neko negrasījās ražot. "Mēs, - saka, - izveidosim Dānijā (lasi - nopirksim!) un atvedīsim.". Iedalījusi pārkāpjot pāris Latvijas likumus, kā arī vēl apstiprināja tās uz 3 gadiem.

Biodegvielas ražotāju asociācija pasūdzējās LR Prokuratūrā, savukārt tā - Ministru kabinetam. Kalvīša kunga kabinets atbalstīja Zemkopības ministriju un LR Prokuratūra vērsās LR Satversmes tiesā.

Pagājušajā nedēļā LR ST tiesa pielika punktu un atcēla šo sadalījumu. Vēl vairāk, ST atzīmēja, ka Ministru kabineta lieta - neiedalīt naudu caur ministrijām, bet tikai ierīkot kārtību, kādā jāiedala summas, kuras tam paredzētas budžetā. Šajā gadījumā LR Satversmes tiesas lēmums kļūs par precedentu ne tikai biodīzelim, bet arī citām lauksaimniecības iespējamām dotējamām pozīcijām.

"Mūsu rūpju ziema"

 "Biodīzelis patlaban neiztur kritiku saistībā ar tā lietošanu ziemas periodā un lielā salā. Latvijā nav tādu klimatisko apstākļu kā Vācijā", - apgalvo J. Riekstiņa kungs. "Es, piemēram, savā automobilī biodegvielu nelietu. To nevar izmantot braukšanai mūsu ziemas apstākļos, jo tajā ir daudz parafīna, kas sasalst filtros", - pievienojās J. Riekstiņa kungam H. Kogana kungs.

Jebkuras dīzeļdegvielas, tai skaitā biodīzeļa, ziemas īpašības ir aprakstītas parametrā CFPP (cold filter plugging point), "sarecēšanas temperatūra aukstā filtrā". Tas ir, temperatūra, pie kuras tik tiešām degviela sarecē.

Parastajai, "vasaras" dīzeļdegvielai CFPP ir vienāds ar -8-10o C, biodīzelim SIA "Bio-Venta" -11-12o C, ar piejaukumiem mums sanāca to novest līdz - 22o C, un parafīna tajā ir tik daudz, lai nebojātu ciparu. "Arktiskais" dīzelis, pieejams uzpildes stacijā ziemā, ar CFPP -33-35o C un 5 % biodīzeļa piejaukums paaugstina šo ciparu par vienu grādu - maksimāli.

Lietuvas klimats neatšķiras stipri no Latvijas, savukārt 5% procentu obligātais piejaukums viņiem ir jau ieviests.

Tik tiešām, biodīzelim no palmu eļļām ir CFPP +11º C. Bet, pirmkārt, to arī izmanto tikai vasarā kopā ar rapšu un sojas eļļu, un kas ir "vasara" - katra valsts to nosaka ar likumdošanu, saskaņā ar savu klimatu. Otrkārt, kuram vēl citam, ja ne tirgotājiem zināt, ka kokteilis no "citronu - banānu džungļiem" mums nedraud, jo Latvijā no akcīzes nodokļa ir atbrīvots tikai biodīzelis, kas ražots no rapša.

"Degvielas saturs var atšķirties no biodegvielas ražotājiem. Ja kāds izmantos palmu eļļu, cits - rapšu, patērētājam, to visu sajaucot vienā bākā...", raksta eksperts. Veltīgi viņš uztraucas, likumā noteikts, ka jebkuram maisījumam - palmu, sojas, vaniļas ar pistāciju riekstiem J - Latvijā viss tiks aplikts ar akcīzes nodokli, vienīgi kā izņēmums ir biodegviela no rapša. SIA "Bio-Venta" ražos arī palmu un sojas biodīzeli, taču tikai eksportam, jo Latvijā to pārdot šobrīd nav izdevīgi.

Savukārt, ja izņēmumu saraksts tiks papildināts, - jebkurā gadījumā biodegviela sajaukumā atbildīs standartam EN 14214, neskatoties uz izmantotajām izejvielām. Spraužot kontaktdakšu rozetē, jūs taču nedomājat, no kā veidota elektrība - Pļaviņu HESā, Ignalīnas AESā vai Kurzemes vēja elektrostacijā.

Cenas paaugsies

Piekritīsim ekspertam: ar biodīzeļa ieviešanu, dīzeļdegvielas cenas var paaugties par santīmu. Cenu attiecība mainās katru dienu, taču tieši šobrīd tik tiešām, dēļ laba pieprasījuma, tīrais biodīzelis ir dārgāks par dīzeli ar akcīzes nodokli.

Cita jautājums - vai šis santīms tiks pamanīts kopējā naftas cenu dejā. Un arī akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai, pēc ES noteikumiem, Latvijā vēl celsies. Bet galvenais jau ir citā.

"Biodīzeļa ražošana mērķis atbalstīt Eiropas Savienības lauksaimniecību, ne automobiļu vadītāju makus", - raksts H. Kogans. Dīvaini, ka no visu faktoru dažādības eksperts redz tikai savu benzīntanku. It kā automobiļu vadītāji barojas no naftas produktiem, zemnieki uz tirgu iet kājām, bet traktorus ar pienu uzpilda.

ES vispirms rūpējas ne tik par zemniekiem un automobilistiem, bet gan par to un otru plaušām. Eiropieši vēlas elpot svaigu gaisu un mums liek, taču tas maksā naudu. Lai kā nestrīdētos, ES šodien stingri uzskata, ka biodegviela ir ekoloģiski tīrāka par izrakteņu degvielu. Pasvītrosim tikai vienu aspektu.

 Tikko tika skaidrs, ka skābo lietu, kuri izdedzina laukus pilnībā, iemesls bija sērs automobiļu tvanā - desulfurizācijai pameta neskaitāmus līdzekļus. Sēra normatīvu dīzeļdegvielā 10 gadu laikā pazemināja no divām desmitajām līdz 10 ppm (parts per milion) - desmit daļām uz miljona, vienas tūkstošās procentu, divsimt (!) reižu. Rūpnīcas ieguldīja pāraprīkošanā miljardus dolāru, šī nauda sen jau iekļauta cenā, - un kur tad vēl? - un par to vairs neviens neatceras.

Izdevumi par pēdējo ppm atdalīšanu aug pēc eksponenta. Biodīzelī sēra daudzums jau uzreiz - tieši 7-10 ppm.

Vēl vairāk. Ieviešot 5 % piejaukumu, Eiropa iespējams pakāpeniski galīgi atcels atvieglojumus biodegvielas akcīzes nodoklim. Vācija tā jau dara. Valstij tiks tās akcīzes nodoklis, bet dīzeļdegviela kļūs vēl dārgāka. Savukārt gaiss - tīrāks.

Bet pārmaksātos santīmus ES dāsni mums tos atgriež, pumpējot miljardus eiro Latvijā, un vispirms jau - ceļos. Atcerieties par nerviem un santīmiem, iztērētiem, ceļam braucot cauri Saulkrastiem, šobrīd traucoties garām pa jauno apvedceļa šoseju.