Foto: stock.xchng
Latvijas ekonomikā ir novērojama situācijas uzlabošanās, proti, ekonomika izrāda stabilizācijas pazīmes, un sagaidāms, ka jau šogad tā sāks pieaugt, secinājusi Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija.

"Ar notiekošo algu un cenu korekciju uzlabojas ārējā konkurētspēja. Eksports strauji palielinās, tāpat pieaug arī eksporta tirgus daļas. Palielinoties uzticībai īstenotajai politikai, ir ievērojami uzlabojušies Latvijas finanšu tirgus apstākļi," uzskaita EK.

"Politiku piemērošana pēdējā gada laikā ir palīdzējusi atjaunot uzticību, un ir vērojamas zīmes, ka ekonomika sāk stabilizēties," līdzīgi paziņojumā masu medijiem secina SVF pārstāvis Marks Grifits.

Vienlaikus EK norāda, ka "konsolidācijas pasākumi jāturpina, lai stiprinātu Latvijas publiskās finanses, panāktu atbilstību Māstrihtas kritērijiem eiro ieviešanai un radītu ekonomikas atveseļošanai nepieciešamo stabilitāti", informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā.

Arī EK apstiprina, ka šodien aizdevēju misija ar Latvijas valdību vienojusies par nākamā gada Latvijas valsts budžeta konsolidāciju 395 līdz 440 miljonu latu robežās, lai sasniegtu 2011.gada budžeta deficīta mērķi - ne vairāk kā 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdz ar to panākta vienošanās, ka nosacījumi trešās finansiālās palīdzības pārskaitījumam 200 miljonu eiro (140,56 miljonu latu) apmērā ir izpildīti.

Tāpat komisija brīdina, ka "gan iekšējā situācija, gan ārējā ekonomiskā vide joprojām ir sarežģīta. Šādos apstākļos Latvijai ir jāturpina veikt pasākumi, lai sasniegtu izvirzīto mērķi - panāktu atbilstību eiro ieviešanas nosacījumiem".

Arī SVF norāda, ka fonds ar citiem aizdevēju programmas pārstāvjiem turpinās kopīgi strādāt ar Latviju, lai palīdzētu sasniegt izvirzītos mērķus un atbilstību Māstrihtas kritērijiem. "Skatoties nākotnē, daudz vēl paliek darāmā," secina SVF.

Aizdevēji ar valdību vienojušies, ka Latvijas šā gada budžets tiek īstenots atbilstoši plānotajam un 2010.gada deficīta mērķis - ne vairāk kā 8,5% no iekšzemes kopprodukta - ir sasniedzams. Tas ļaujot šogad palielināt apropriācijas izdevumus, ko līdzfinansē no ES fondu līdzekļiem.

Ja atlikušā gada gaitā parādīsies papildu iespējas budžetā, Latvijas iestādes lūgs piekrišanu turpmākai šādu apropriāciju palielināšanai, kā rezultātā kopējā ES fondu finansēto līdzekļu apgūšana 2010.gadā varētu pārsniegt vienu miljardu latu jeb vairāk nekā 8% no iekšzemes kopprodukta, norāda EK.

"Ir skaidrs, ka pēc 2010.gada būs nepieciešami ievērojami papildu pasākumi, lai līdz 2012.gadam panāktu atbilstību Māstrihtas kritērijiem un saglabātu iespēju ieviest eiro 2014.gada janvārī," min EK.

Komisija norāda, ka valdība izstrādā dažādas izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas iespējas, kas kopumā ievērojami pārsniedz nepieciešamo konsolidāciju. Tām jānodrošina nākamajai valdībai izvēle starp pasākumiem deficīta samazināšanai, iesniedzot 2011.gada budžetu pēc oktobra parlamenta vēlēšanām.

EK prognozē, ka arī 2012.gadam varētu būt nepieciešama ievērojama turpmāka korekcija, lai samazinātu deficītu līdz mērķim zem 3% no IKP. "Paredzams, ka progress turpināsies finanšu sektorā un daudzās strukturālo reformu jomās ar mērķi padarīt ekonomiku konkurētspējīgāku, vienlaikus atbalstot tos, kurus šīs pārmaiņas ietekmē visvairāk," tā EK.

SVF papildus EK minētajam atgādina, ka pašreizējai Latvijas valdībai jāveic sagatavošanas darbs, identificējot iespējas, kā nākamajai valdībai samazināt nākamā gada budžeta deficītu līdz 6% no IKP.

Tāpat SVF norāda, ka Latvijai pēc saskaņošanas ar EK ir jāievieš "Parex bankas" restrukturizācijas plāns, aizstāvot godīgu un objektīvu apiešanos ar banku sistēmas noguldītājiem un kreditoriem.

SVF mudina Latviju strādāt kopā ar EK, lai veiktu tās reformas, kuras būs norādītas papildinātajā EK un Latvijas saprašanās memorandā.

ES misijas Rīgā dalībnieki Briselē dos pozitīvu programmas īstenošanas novērtējumu.

Komisijai to apstiprinot, pēc apspriešanās ar ES dalībvalstīm līdz 2010.gada jūlijam tiks parakstīts un publiski pieejams kļūs papildu saprašanās memorands ar jaunajiem pasākumiem, par kuriem puses ir vienojušās.

Arī SVF misija ir panākusi vienošanos ar Latvijas valdību. SVF valdes sēde, kurā tiks spriests par aizdevumu Latvijai 108 miljonu eiro (75,9 miljonu latu) apmērā, notiks jūlija otrajā pusē.

Jau ziņots, ka no 25.maija līdz 7.jūnijam Latvijā uzturējās starptautisko aizdevēju misija, kura vērtēja Latvijas atbilstību nosacījumiem, kas izstrādāti saistībā ar Eiropas Savienības finansiālā atbalsta programmu.

Latvija no SVF šogad jau ir saņēmusi 200 miljonus eiro (140 miljonus latu), bet no EK saņemti 500 miljoni eiro (350 miljoni latu). Plānots, ka starptautiskās aizdevuma programmā Latvijai līdz gada beigām no EK vēl ir jāsaņem 200 miljoni eiro (140,56 miljoni latu), bet no SVF - 300 miljoni eiro (210 miljonus latu), liecina aktuālākā Finanšu ministrijas informācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!