Grāmatā stāstīts par pirmskara Latviju un Ulmaņa laikiem. Krievijā grāmata pat saņēma bibliogrāfu balvu kā labākajai politoloģijas grāmatai 2010.gadā. Tajā vārds "okupācija" tiek likts pēdiņās un autori ciniski piezīmē, ka diez vai bez "okupācijas" kāds pasaulē būs zinājis par kori "Ave Sol", Viju Artmani, Maiju Tabaku, Raimondu Paulu, vēsta "Nekā personīga".
Iznākusi arī grāmatas latviskā versija, kas ir papildināta ar arhīvu dokumentiem un prezidenta Kārļa Ulmaņa laiku politiķu uzrunām. Urbanovičs raksta, ka okupācija Latvijā "kalpo kā vīģes lapa ar ko piesegt kaunu, ka Ulmanis Latviju PSRS atdeva bez neviena šāviena", vēsta raidījums.
Paiders šo versiju pamato ar to, ka Polija un Somija pret Padomju armiju karoja, bet Latvija padevās pretinieka žēlastībai.
Nauda pietikusi vien 1000 grāmatām. Gandrīz visas esot jau izdalītas, arī skolām.
Politologs Andris Sprūds uzskata - ir labi, ja kāds sāk cilāt tik strīdīgus tematus, bet veids, kā to sākuši darīt Urbanovičs un Paiders, diskreditē šo ideju. Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs pat iesaka sasaukt kopā visus Baltijas vēsturniekus un vienoties - okupācija ir bijusi, lai nebeidzamajiem strīdiem Latvijā vienreiz tiek pielikts punkts.
Saeimas deputāte, Literatūrzinātniece, habilitētā filoloģijas doktore Janīna Kursīte (V) uzskata, ka grāmata ir labs piemērs tam, kā Krievija ir pārgājusi uz smalku savu kaimiņvalstu ietekmēšanu - caur kultūru, medijiem un literatūru.
"Šai grāmatā es redzu taisnu gudru Igora Jurgena mugurkaulu, bet es redzu iztapīgu tādu dubļu mešanas uz Latviju mugurkaulu gan Urbanovičam, gan Paideram," raidījumam atzina Kursīte.