Foto: PantherMedia/Scanpix
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotajā parakstu vākšanā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai kāds pilsonis pamanījies parakstīties pat trīs reizes, pirmdien CVK sēdē pavēstīja komisijas vadītājs Arnis Cimdars.

Viņš informēja, ka kopumā 7916 cilvēki bija nodevuši savus parakstus divreiz – gan "Dzimtās valodas" rīkotajā parakstu vākšanas kampaņā pie notāriem, gan CVK organizētajā parakstu vākšanā, līdz ar to viņu paraksts tiek pieskaitīts tikai vienu reizi.

Savukārt no 1. līdz 30.novembrim ilgušajā CVK rīkotajā parakstu vākšanā vien divas reizes parakstīties pamanījušies 12 cilvēki, bet viens parakstījies pat trīs reizes, neskatoties uz to, ka par dalību parakstu vākšanā pasē jābūt iespiestam zīmogam, lai cilvēks nevarētu parakstīties vairākkārt.

"Būs jārisina jautājums, kādi cilvēki tiek pieņemti darbā vietējās vēlēšanu komisijās," atzina Cimdars.

CVK parakstu pārbaudē arī konstatēts, ka 333 paraksti nevar tikt pieskaitīti, jo to autori neatbilst vēlētāja statusam – parakstījušies aptuveni 300 nepilsoņu, kā arī vairāki desmiti cilvēku, kuriemm ir vai nu ierobežota rīcībspēja, vai kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu.

"Turklāt vairākos gadījumos šie faktori pārklājās, piemēram, bija parakstījušies vairāki nepilsoņi, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu," piebilda Cimdars.

Tāpat nav pieskaitīti 25 paraksti, kuru autorus nebija iespējams identificēt Iedzīvotāju reģistrā ne pēc personas koda, ne vārda un uzvārda.

Jau vēstīts, ka kopumā parakstu vākšanā par krievu valodu abās parakstu vākšanas kārtās piedalījušies 187 378 vēlētāji jeb 12,14% no pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.

Centrālā vēlēšanu komisija jau pirmdien likumprojektu iesniegs Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Referendums varētu notikt 18.februārī.

Savukārt Saeima par likumprojektu varētu balsot jau rudens sesijas pēdējā plenārsēdē 22.decembrī, iepriekš pieļāva Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa ("Vienotība").

Tā kā likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko referendums. Tautas nobalsošana šajā jautājumā būs jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā.

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!