"Skatoties no satura viedokļa, es pieļauju, ka tie varētu būt jautājumi, kas saistīti ar ekonomikas pārvaldību, proti, ar drošu, stabilu, uz izaugsmi vērstu Eiropu. Manuprāt, tas varētu būt moto, uz ko mums vajadzētu strādāt," sacīja vēstniece.
Viņa arī norādīja, ka šajā tēmā Latvijai ir, ko teikt. "Būtu ļoti dīvaini izvirzīt un būt ļoti eiropeiskiem kādā tēmā, kur patiesībā iepriekšējās diskusijās esam bijuši nemitīgās aizstāvības pozīcijās," piebilda Juhansone.
Vēstniece uzsvēra, ka vissliktākā pieredze ir, ja prezidentūra izgudro jaunu prioritāti, kas īsti neiedzīvojas vispārējā darba kārtībā. Pēc tam šīs iniciatīvas vienkārši tiek mākslīgi uzturētas, jo valstij, kas tās izvirzījusi, ir kā mīļš bērns – izbeigt nevar, bet īsti piepildījuma un satura arī nav.
"Otrkārt, mums noteikti vajadzētu izvairīties no tā, ka Eiropai ir jānodarbojas ar mūsu iekšpolitisko problēmu risināšanu. Piemēram, Ungārijas prezidentūras pašā sākumā bija skandāls ar viņu preses likumu. Līdz ar to vienalga, cik labi valsts virza uz priekšu ES darba kārtību, uz to tik un tā skatās caur iekšpolitikas problēmu prizmu," paskaidroja vēstniece.
Juhansone klāstīja, ka pavasarī Latvijā plānots sākt diskusiju ciklu par prioritātēm prezidentūras laikā, kurā piedalīsies gan eksperti, gan akadēmiskās vides un sabiedrības pārstāvji.
Tomēr viņa aicināja atcerēties, ka vismaz 80% no prezidentūras darba kārtības ir no iepriekšējām prezidentūrām mantotie jautājumi. Arī Latvijai gribot negribot būs jānodarbojas ar finanšu sektora regulējumu, kas jau pašlaik ir ES darba kārtībā, taču pēc trijiem gadiem Eiropas Komisija izvērtēs pašreizējās izmaiņas.
Tāpat Latvijas prezidentūrai būs jābūt gatavai reaģēt uz notiekošo pasaulē. "Piemēram, neviens neprognozēja globālo finanšu krīzi, tāpat neviens neplānoja Grieķijas krīzi, Arābu pavasari un nelegālo imigrantu pieplūdumu," atgādināja vēstniece.
Juhansone arī pastāstīja, ka Latvijai būs jārēķinās ar vairākiem politiskiem notikumiem tieši pirms prezidentūras. Proti, 2014.gada vasarā būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tādējādi 2014.gada beigās būs arī jauna Eiropas Komisija (EK). Turklāt arī Latvijā 2014.gadā būs parlamenta vēlēšanas, līdz ar to – jauna valdība.
"Tas, ka mums būs jauna valdība, varbūt ir tas faktors, ar ko varam rēķināties un ko iespējams arī vadīt. Taču Eiropas līmenī mēs būsim ļoti atkarīgi no jaunās EK spējas publicēt tiesību aktu projektus, jo, tieši tāpat kā nacionālās valdības maiņas gadījumā, arī jaunā komisija skatās, vai tā virzās uz priekšu ar iepriekšējās priekšlikumiem vai arī tos pārskata. Ja pārskata, tad tas var aizņemt arī noteiktu laiku," paskaidroja vēstniece, norādot, ka Latvija būs ļoti atkarīga no tā, cik ātri izveidos EK un kādas būs jaunās komisijas prioritātes.
Tāpat beigsies termiņš ES prezidentam Hermanam van Rompejam.
Jau vēstīts, ka Latvija 2015.gada pirmajā pusē būs ES prezidējošā valsts.