Latvijas drošības apdraudējums patlaban ir mērens, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņs. Viņš arī norādīja uz Krievijas Federālā drošības dienesta aktivitāti, kā arī pastāvošajiem riskiem, ka pirms Latvijas kļūšanas par ES prezidējošo valsti, pieaugšot ārvalstu specdienestu interese.
Kažociņš, kurš līdz 2.maijam aizvien būs Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs, otrdien valdībā uzstājās ar informatīvo ziņojumu par Satversmes aizsardzības biroja darbību 2012.gadā. Pēc slēgtās sēdes Kažociņš stāstīja, ka esot noziņojis ministriem par to kāds stāvoklis ir pretizlūkošanā, arī izlūkošanā un saistībā arī valsts noslēpumiem, ES un NATO noslēpumiem, kas esot SAB galvenie darbības virzieni.
Viņš arī uzsvēra, ka izaicinājumus un risks īpaši esot kiberjautājums. Jautāts par to kāds tad ir stāvoklis pretizlūkošanā un izlūkošanā, Kažociņš žurnālistiem atbildēja, ka "pretizlūkošanā mūsu apdraudējums ir mērens".
"Vairāk mēs uztraucamies ne par to legālo rezidentūru (tie diplomāti, kuri uzturas Latvijā), bet gan par tiem, kas strādā no teritorijas, kā mēs zinām Krievijā federālais drošības dienests ir ārkārtīgi aktīvs".
Jautāts vai ārvalstu specdienestu interese ir iejaukties Latvijas lietās, SAB vadītājs atbildēja, ka interese īpaši pieaugs tajā periodā, kad mēs kļūsim par ES prezidējošo valsti. Jo pieredze rāda arī no citām valstīm - ne tikai no Eiropas specdienestiem vien ievērojami pieaug interese par ES prezidējošo valsti aptuveni 18 mēnešus pirms prezidentūras. Šo dienestu interešu loks ir ļoti plašs - iekšējie politiskie procesi gan arī ārpolitika - Latvijas pašas, kā arī Latvija kā ES un NATO sastāvdaļas ekonomiskie procesi, drošības politika, tirdzniecība.
Jautāts par to, kāpēc SAB vadītājs iniciējis grozījumus zinātniskās darbības likumā, Kažociņš atbildēja, ka viens no mūsu uzdevumiem SAB likumā un arī Nacionālās drošības likumā ir sargāt zinātnisko potenciālu. Par to bijusi runa jau vairākus gadus, mums ir skaidri zināms, ka vairāku valstu dienesti mēģina zagt no citām valstīm zinātnisko potenciālu, jeb izmantot zinātniekus, kamēr zinātnieki paši to nemaz nesaprot.
"Tagad mēs esam iesnieguši jaunu rediģējumu šajā likumā, mainīts ir tas, lai viņš būtu drošāks, jā, varbūt daži mūsu darbinieki ir bijuši pārāk centīgi".
Runājot par specdienestu interesi Latvijā pirms pašvaldību vēlēšanām, Kažociņš atbildēja: "Es domāju, ka mēs norādījām uz šādu finansējumu esamību 11. Saeimas laikā, kuru saņēma atsevišķa partija, kura iekļuva Saeimā un, man liekas, ka rezultāti ir redzami saistībā ar pielaidi valsts noslēpumam. Tas nekāds liels pārsteigums nevarētu būt, tas nozīmē un es ceru, ka visas politiskās partijas būs piesardzīgākas pirms pašvaldību vēlēšanām. Katrā gadījumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Drošības policija (DP) zina šo pieredzi, taču jāsaprot, ka tagad likums ir nostiprināts drošāks, un arī vēlēšanu sistēma būs drošāka".
Runājot par nākamo SAB vadītāju, Kažociņš atbildēja, ka tam jābūt godīgam, ar pieredzi valsts pārvaldē, pieredzējušam un pilnīgi neitrālām no politiskā viedokļa, par specifiskām kanidātūram gan Kažociņš atteicās izteikties. Tikai vēl piebilda, ka ir ļoti apmierināts par to, ka tagad Saeima balsos par kandidātu atklāti un par to, ka Nacionālā drošības padome un prezidents esot viņu uzklausījuši un jaunā kandidatūra esot izvirzīta laicīgi.
Jau ziņots, ka Nacionālās drošības padome pagājušā piektdienā nolēma SAB direktora amatam virzīt Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieku, bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Par SAB direktora apstiprināšanu būs jālemj Saeimai.
Pašreizējais SAB direktors Jānis Kažociņš biroju vada kopš 2003.gada 2.maija. Augstajā amatā viņš tika apstiprināts divus termiņus pēc kārtas. Šā gada 2.maijā Kažociņam beigsies pilnvaru termiņš, bet trešo reizi viņš uz šo amatu nolēmis nekandidēt.
