Dabiskie apetītes ierobežotāji
Rūgtvielas ir toksīni, ar kuriem dārzeņi, augļi vai salāti pasargā sevi no ienaidniekiem dabā, kas varētu tos apēst. Jau sen zināms, ka daudzas no šīm vielām ir ļoti veselīgas, tās iedarbojas pret baktērijām, vēzi un iekaisumiem, pazemina holesterīna līmeni. Turpretī citas mēs pārtikā neuzņemam, piemēram, solanīnu, kas ir zaļos, negatavos tomātos vai zaļi iekrāsojušos kartupeļos.
Cilvēka mēle nejūt atšķirību starp "labajām" un "sliktajām" rūgtvielām. Līdzko rūgtās garšas receptori ziņo par trauksmi, smadzenēs ieslēdzas signāls: "Stop! Tālāk neēst." Iestājas nepatika pret ēdienu, un apetīte pazūd. Kā liecina pētījums, kurā piedalījās 520 cilvēki ar lieko svaru, šis ir ideāls mehānisms, ko izmantot cīņā ar korpulenci. Eksperimenta dalībnieki trīs mēnešus papildus ierastajai pārtikai saņēma rūgtvielu koncentrātu no ārstniecības augiem, un caurmērā zaudēja 4,1 kg svara. Tas notika tāpēc, ka šie cilvēki apēda mazāk.
Sievietēm ir priekšrocības
Jāņem vērā, ka šis ekstrakts bija tiešām ļoti rūgts, taču arī cigoriņi un rožkāposti var iedarbināt apetītes bremzi. Mums tikai no jauna jāiemācās izbaudīt rūgtās garšas nianses. Mūsu garšas kārpiņas ir atradinājušās no tā, jo uz ēdamgalda vairs reti nonāk ēdieni ar rūgtu garšu. Sievietēm ir zināma priekšrocība, jo viņu garšas receptori reaģē jutīgāk nekā vīriešiem.
Ratgersa universitātes (Ņūdžersijā, ASV) veiktais pētījums liecina, ka vīrieši ar jutīgu rūgtās garšas uztveri ir apmēram par 20 procentiem tievāki nekā tie, kuri vāji izjūt rūgto garšu. Aptuveni ceturtā daļa cilvēku ir tā dēvētie "izgaršotāji". "Neizgaršotājiem ir nosliece uz aptaukošanos un saldām maltītēm," skaidro pētījuma vadītāja Beverlija Teppere. Taču arī šie cilvēki varētu uztrenēt savu rūgtās garšas uztveri. "Lai gan rūgtās garšas receptoru skaits ir ģenētiski noteikts," saka garšas pētnieks dr. Maiks Bērens no Vācijas Uztura izpētes institūta Postsdamā Rēbrikā, "tomēr katram otrajam piemīt mērena rūgtās garšas uztvere." Tāpēc vislabāk rūgto garšu ēdienā nevajag uzreiz nomaskēt ar kaut ko saldu: endīviju salātus labāk pagatavot ar vinegreta mērci, nevis ar krējumu un kafiju labāk dzert melnu. Figūras labad.
Kur atrast rūgtvielas?
Produktus ir jāmeklē mērķtiecīgi, vislabāk ekoloģiskās pārtikas tirdzniecības vietās. Ekoloģiski tīri audzētos dārzeņos un augļos ir daudz vairāk "trauksmes vielu", jo tiem bija jāvēršas pret kaitēkļiem bez pesticīdu atbalsta. Vēl ieteicami ir šādi pārtikas produkti:
Zaļā tēja
Tas ir ideālais dzēriens rūgtuma baudīšanas apguvei! Zaļā tēja ir labāka par melno, jo zaļajā tējā esošās miecējošās vielas ir patīkamāk rūgtenas un neprasās pēc saldināšanas.
Kolrābji, endīvijas, brokoļi un rožkāposti
Šajās dārzeņu un salātu šķirnēs, par spīti selekcijai, joprojām ir diezgan daudz rūgtenu (un veselīgu) vielu – glikozinolātu, kuri vārīšanas laikā lielākoties saglabājas. Turpretī mūsdienu radikjo un cigoriņu garša ir tikai vājš atspulgs no tā, kā tie kādreiz garšojuši.
Āboli
Vecās ābolu šķirnes satur daudz rūgtvielu, kuras mēs uztveram kā "savelkošas". Tāpēc nenovērtē par zemu kraupainos, zaļos ziemas ābolīšus no vecmāmiņas dārza! Ieteicamās ābolu šķirnes ir, piemēram, Melrose, Boskoop.
Greipfrūti
No visiem citrusaugļiem greipfrūti aizvien vēl ir rūgtākie, taču tikai tie, kuri ir ar dzeltenu mizu. Oranžīgi sarkanajos eksemplāros rūgtvielu vairs nav.
Sarkanvīns
Vīnogu rūgtvielas galvenokārt ir to miziņā un kauliņos, tāpēc sarkanvīns ir sīvāks par baltvīnu. Jauns vīns ir skābāks par vecu, jo nogatavošanās padara to maigāku. Un kā ar vīnogām? Diemžēl veikala vīnogas neskaitās, jo pārdošanā ir tikai saldās vīnogu šķirnes.
Šokolāde
Tīrs kakao ir ārkārtīgi rūgts. Šokoholiķi jau zina, ka šokolādi, kuras saturā ir 80% procenti kakao nav iespējams apēst pārāk daudz – taču pietiek ar mazu gabaliņu, lai izbaudītu tās garšu. Ja esi pieradusi pie saldās šokolādes, tad sevis lutināšanai izvēlies vispirms maigi rūgto šokolādi un tad pārej uz tumšo, rūgto.
Siers, jogurts, kefīrs
Jo mazāk šie produkti ir apstrādāti, jo labāk. Pienskābes baktērijas savas iedarbības laikā izdala rūgti garšojošos peptīdus. No tiem gan ir jēga tikai tad, ja tos nenomāc aromātvielu, cukuru, saldinātāju garša. Tāpēc "maiga" jogurta vietā labāk izvēlēties tīru produktu bez piedevām.
Garšaugi
Visvairāk rūgtvielu ir tajos garšaugos, ko izmanto par piedevu gaļas ēdieniem: estragons, koriandra lapas, kurkuma, majorāns, raudene, salvija, parastā vībotne, sierāboliņš, dievkociņš. Arī pētersīļu un pieneņu lapas ir samērā rūgtas. Vislabāk, ja šīs aromātiskās apetīti mazliet bremzējošās piedevas tiktu pievienotas katrai ēdienreizei. Tīrā un svaigā veidā.
Alus
Šeit priekšroka būtu dodama "Pilsener" alum ar rūgteno garšu, taču valdošā tendence ir gluži pretēja. Jaunās alus šķirnes (tādi kā "Zelta" un "Light") tiek brūvētas no maigiem apiņiem, tādējādi cenšoties alus garšu padarīt tīkamāku sievietēm. Arī modernie alus maisījumi ar limonādes piedevu (citronu, apelsīnu, granātābolu, ķiršu) pilnīgi nomāc rūgtvielu garšu.