Piektdienas vakarā svinīgi svētkus atklās Vācijas vēstnieks Latvijā Detlefs Veigeļa kungs (Herr Detlef Weigel).

Svētku ietvaros notiks tipiskas bavāriešu sacensības kā alus kausa turēšana, malkas zāģēšana, naglu iesišana u.c. Šajā gadā paredzētas arī spēles un sacensības bērniem.

Svētku loterijas izloze paredzēta svētdien, un piedāvās interesantus laimestus. Līdzās nelielām balvām, kā alus kausi un glāzes u.c. suvenīri no Vācijas, balvās būs arī divi spilveni no Froli Baltic, nakšņošana viesnīcās "Metropole" Rīgā un "Latgola" Daugavpilī, galvenā balva – brauciens divām personām ar "Scandlines" prāmi.

Dziesma, mūzika kā vienojoši elementi starp tautām, Latvijā rada īpašu rezonansi, jo daudzas vācu tautas dziesmas un šlāgeri arī latviešiem ir labi pazīstami.

Vācu tradīcijas Latvijā, tas nav nekas neparasts, ja padomā par to vēsturisko attīstību, neskatoties uz to, ka vāciešu klātbūtne Latvijā agrākajos gados dažkārt ir aplūkota kritiski, tik un tā ir saglabājušās daudzas kopīgas ikdienas tradīcijas.

Šo svētku jēga un mērķis gadu gaitā ir mainījušies, bet joprojām priekšplānā ir tradicionālā mūzika, arī šogad šo muzikālo baudījumu sniegs bavāriešu muzikanti no Tiršenroitas, (Tirschenreuther Stadtkapelle), aicinot klausīties mūziku un dejot.

Par svētku maltīti šajā gadā rūpēsies Ventspils 20. arodvidusskola, izmatojot speciālas vācu receptes, lai pagatavotu ēdienus, piemēram, cūkas cepetis, cūkas kājiņas, skābi kāposti, kliņģerīši u.c. Pirmoreiz svētku laikā vācu vīnus piedāvās Hanzas Vina galerija no Rīgas.

Līdzās muzikālajām norisēm un dažādām sacensībām arī alus dzeršana ir viena no kopīgām tradīcijām gan latviešiem, gan vāciešiem. Jau Augusts Bīlenšteins, zinātnieks un mācītājs Latvijā ap 1900 gadu, lingvistiski centās pierādīt, ka alus darīšanai latviešiem ir bijusi jau sava patstāvīga priekšvēsture, kas iesniedzas pirms kristīgajiem ģermāņiem līdz pat vikingu laikiem.