Foto: Publicitātes foto
Automobiļu tehniskā attīstība pēdējo dažu desmitu gadu laikā ir bijusi ļoti strauja. Automobiļu degvielas patēriņš ir samazinājies, palielinājušās braukšanas ērtības, dienas gaismu ieraudzījuši hibrīdās un elektriskās piedziņas automobiļi, ir ieviesti vairāki tehniskie risinājumi, par kuriem agrāk pat nevarēja sapņot. Ja jau jaunie automobiļi ir tik labi, rodas jautājums, kāpēc būtu jāattīsta alternatīvas benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem?

Salīdzinot Eiropas, Āzijas un Amerikas patērētāju izvēles, kad viņi iegādājas automobiļus, kļūst skaidrs, ka eiropieši, tostarp arī Baltijas valstu iedzīvotāji, izteikti dod priekšroku dīzeļdzinējiem. Kādi ir šīs sakarības iemesli? Viens no argumentiem noteikti ir ekonomisks dzinējs. Tomēr papildus degvielas patēriņam ir vēl viens ļoti būtisks aspekts, par kuru īpaši nerunā, – izmeši. Izmešu apjoma samazināšanas mērķis ir būtiski virzījis hibrīdpiedziņas tehnoloģijas attīstību.

"Neredzamais" piesārņojums

Piesārņojuma tēma pilsētas vidē ir visaktuālākā. Tiek uzskatīts, ka CO2 nonākšanai atmosfērā ir globāla ietekme, jo tā veicina siltumnīcas efekta veidošanos. Taču slāpekļa dioksīda (NOx) un cieto daļiņu emisijas, kuras rada tieši dīzeļdzinēji, apdraud cilvēka veselību – šie savienojumi uzkrājas gaisā pilsētas vidē un ir ievērojami bīstamāki tajā dzīvojošajiem cilvēkiem, nekā līdz šim tika uzskatīts.

Pagājušajā gadā Pasaules Veselības Organizācija (WHO) iepazīstināja ar pētījumu, kurā tika demonstrēta dīzeļdzinēju radītā gaisa piesārņojuma saistība ar vēža izraisītājiem. Ņemot vērā šī pētījuma rezultātus, dīzeļdzinēju izmešu gāzes tika pārvietotas no karcinogēnu klases 2A uz klasi 1A, kurā ietilpst visas vēzi izraisošās vielas, kuru iedarbība ir apstiprināta. Turpretī benzīna dzinēju izmešu gāzes joprojām palika "potenciāli vēzi izraisošo vielu" grupā, kur tās tika iekļautas 1989. gadā veikta pētījuma rezultātā.

Ir izpētīts, ka dīzeļdzinējs aukstos apstākļos vienas dienas laikā rada tikpat daudz kaitīgu daļiņu, cik viena mēneša laikā hibrīddzinējs ar līdzīgām īpašībām, jeb 30 reizes vairāk. Padomājot par to, cik bieži mēs ikdienā redzam pabraucam garām automobiļus ar vienu braucēju, ir saprotams, ka tas rada milzīgu vides noslogojumu.

Skatoties nākotnē

Vietējiem iedzīvotājiem reizēm ir grūti saprast hibrīdauto vides draudzīguma argumentus, jo Rīgas centrā mēs nesastopamies ar tādu smogu kā citās pasaules lielpilsētās, piemēram, Milānā vai Šanhajā. Piemēram, Nīderlandes likumdošanā ir paredzēts aplikt dīzeļdzinēju automobiļus ar nodokļiem, lai novērstu tādu vides apstākļu veidošanos, kādi tie ir kaimiņzemē Beļģijā, kur gaisa piesārņojuma līmenis ir ļoti augsts. Hibrīdauto iegāde Nīderlandē, salīdzinot ar dīzeļdzinēja automobili, ir vairākas reizes lētāka, un tas atspoguļojas arī uz Nīderlandes šosejām, pa kurām galvenokārt pārvietojas hibrīdauto.

Kopīga atbildība

Hibrīdauto galvenās priekšrocības joprojām ir neliels degvielas patēriņš un labvēlīga ietekme uz vidi. Mēs priecājamies, ka lielais hibrīdauto tirdzniecības apjoms – pasaulē vairāk nekā pieci miljoni "Toyota" un "Lexus" hibrīdauto modeļu, tostarp Eiropā vairāk nekā 500 000 – liecina par to, ka arvien vairāk autovadītāju apzinās "zaļo" automobiļu priekšrocības gan no autobraucēju, gan no vides viedokļa.

Noskatieties šo video angļu valodā par to, kā dīzeļdzinēju izmeši ietekmē mūsu veselību un kādi pasākumi ir veikti, lai uzlabotu situāciju!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!