Auto: First Look - Kad izaugšu, būšu superbaiks...

Izskats

Gilera dizaineri ir darījuši visu iespējamo, lai noslēptu to, ka DNA ir radinieks tradicionālās koncepcijas skūteriem, t. i., tiem daudzkrāsainajiem ķeblīšiem uz riteņiem, kas gada siltajā laikā diezgan masveidīgi tiek izmantoti par pārvietošanās līdzekļiem ar transporta pārslogotajās lielpilsētu ielās. Itāliešiem izdevies skūtera miermīlīgo dvēseli veiksmīgi nomaskēt zem pilnīgi atšķirīga – spilgta, izaicinoša strītbaika jeb tā saucamā ielas motocikla – ietērpa.

DNA konstrukcijas pamatā ir motocikla tipa tērauda cauruļu perimetra rāmis. Priekšā izmantota pilnizmēra teleskopiskā dakša, savukārt aizmugures piekarei ir nevis viens, bet gan kā īstam mocim divi amortizatori. Atšķirībā no klasiskā motorollera, uz kura braucējs sēž taisni un relaksēti, ar kājām uz atbalsta platformas, ceļiem kopā, DNA seglos jāsēžas jāteniski un brauciena laikā jāieņem a la sportbaikera tā saucamā embrija poza.

Mazais mocītis tipiski itāliskā garā aprīkots ar dažādām dizainiskām pikantērijām – platu pieres daļu ar šķelmīgām lukturu acīm, zemiem superbaika stūres rokturiem, dinamisku asti, kur bremžu, gabarītgaismu un pagriezienu lukturi zem sēdekļa aizmugurējās malas (līdzbraucējas dibena...) veido atraktīvu iluminācijas virteni, sarežģītu mērinstrumentu paneli, kurā centrālo vietu ieņem milzīga, spilgta tahometra skala u. c.

Neraugoties uz visai pieklājīgo bāzes garumu (tas ir par 10 mm garāks nekā Buell Lightning!), DNA miera stāvoklī izskatās patiešām miniatūrs, kā sporta baiks speciāli maza auguma vīriņiem. Pat desmitgadīgs puika, sēžot zemajos seglos, var stabili atstutēt kāju pie zemes.

Komforts un ergonomika

Tāpat kā pieaugušu motociklu, arī DNA braucējs ne tikai stūrē, bet, stingri turot starp ceļiem profilēto bāku vai šajā gadījumā falšbāku (zem tās atrodas bagāžnieks), vada braucamo ar visu augumu. Taču līdzīgi normāliem motorolleriem tam nav nekādu paminu, tātad kājas tiek turētas uz kāpšļiem nenodarbinātas, bet visa vadība ir uz stūres – labajā pusē pie gāzes roktura ir priekšējo bremžu svira, kreisajā – aizmugurējo. Pārnesumi nav jāslēdz, jo transmisijas funkcijas veic bezpakāpju variators.

Nedaudz mulsina tas, ka braucēja kājas, sēžot jāteniski, vairs neatrodas komfortablā drošībā kā uz skūtera platformas. Tā vien prasās uzvilkt vismaz skeiteru ceļu sargus vai – vēl labāk – speciālās baikeru bikses un zābakus.

Skaidrs, ka pilota pusguļus poza ir piemērotāka dinamiskai braukšanai pa fiksajām ielām, nevis lodāšanai starp sastrēgumos smirdošiem automobiļiem, un jau pēc pusstundas šādas aktīvas pilotāžas režīmā (tas ir pietiekami, lai ar skūteri izbrauktu cauri visai Rīgai) vēders ir sasvīdis, bet mugura stīva.

Gaitā

Uz līdzena asfalta DNA gaita ir pārliecinoši stabila, bet, reiz iepazinis dinamisku virāžu kantēšanas burvību, jūs nevarēsiet vien sagaidīt savu nākamo līkumu... Pateicoties nelokāmajai šasijai un stingrajai amortizācijai, Gilera līkumus zīmē precīzi kā ar lekāli. Saprotams, ka uz gaitas sportiskuma altāra nācies ziedot daļu komforta, tāpēc tajā brīdī, kad eiroasfaltu nomaina nacionālās kvalitātes segums vai lielpilsētas bruģis, DNA izrādās stipri drebelīgs, turklāt nelīdzenumu amortizēšanā maz palīdz arī salīdzinoši augstās 14 collu riepas.

Izslavētās AJP disku bremzes patiesi ir asas kā naži. Tomēr allaž der paturēt prātā veco baikeru gudrību: ilgāk izdzīvo tas, kas iemācās bremzēšanai izmantot vairāk nekā divus pirkstus...

Mazs cinītis

Vai tiešām 50 kubikcentimetru dzinējs šādam mazmocītim nav par knapu? Dzīvē viss ir relatīvs, tātad atkarīgs no atskaites sistēmas.

Būtībā piecdesmitnieka galvenais arguments ir atvieglotie lietošanas noteikumi, proti, lielākajā daļā Eiropas valstu šādas kubatūras braucamo (kuru ātrums ir ierobežots līdz 50 kilometriem stundā) lietošanai nav nepieciešamas tiesības, savukārt Latvijas Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka ar tādu var braukt no 14 gadu vecuma un pilotam vajadzīga vismaz velosipēdista/mopēdista apliecība.

Pilsētas apstākļiem motorītis ir gana žiperīgs. Tas itin viegli ļauj vinnēt startus krustojumos pie zaļā signāla, vienīgi pie 50 kilometriem stundā ierobežotais ātrums dažkārt izrādās par īsu.

DNA ātruma bremzes ir tādas pašas kā citiem Piaggio un Gilera modeļiem, t. i., divi ierobežojošie gredzeni variatora priekšējam skritulim un samazinātas izplūdes izpūtējs. Ar diezgan elementāru tūningu – labāk gan, ja to veic profesionāls skūteru speciālists – šos ierobežojumus iespējams atcelt, tādējādi paaugstinot mazmocīša maksimālā ātruma robežu pat par 30 kilometriem stundā. Protams, īsteni sportiskam braucējam ar laiku arī tas šķitīs par maz. Nu ko, tobrīd vienkārši būs pienācis brīdis pārkvalificēties uz citu motociklu klasi...

Secinājumi

Tīņu sapnis! Tīri funkcionāli tas nav ikdienišķai pilsētas braukšanai pats piemērotākais transporta līdzeklis (ērtāks noteikti ir tradicionālas konstrukcijas motorollers). Taču, kā jūs domājat, kam, stāvot krustojumā pie luksofora, tiks veltīts visvairāk meiteņu skatienu?

Tehniskie parametri

* Maksimālais ātrums ierobežots atbilstoši 50 cm3 klases tehniskajām prasībām.

Par testam piedāvāto tehniku pateicamies firmai Autofavorīts.