Taču konceptuālais Jeep Hurricane šokēja šā gada Detroitas autosalona publiku pavisam ar kaut ko citu – tā manevrētspēja bija tikpat izcila kā centneru smagajai un paradoksāli veiklajai ķirzakai. Džipam stūrējami visi četri riteņi, turklāt katrs no tiem var grozīties pilnīgi neatkarīgi no pārējiem trim gandrīz vai 90 grādu leņķī! Automobilī izmantota patentēta kinemātiskā shēma, kad abi motori saslēgti kopā ar vienu sadales kārbu (tā saucamais T-box), kas savukārt piedzen katru riteni atsevišķi. Tas nozīmē, ka manevrēt var pilnīgi uz vietas, ieslēdzot reversu, piemēram, abiem kreisās puses riteņiem. Ja vadītājs izmanto klasisko stūri, darbojas viens no trim režīmiem: priekšējie un aizmugures riteņu pāri sagriezti uz pretējām pusēm (normāls pagrieziens gaitā), visi četri riteņi lūkojas uz vienu pusi (auto apbrauc šķērsli nelielā ātrumā vai vispār brauc sāniski), riteņi sagriezti rombveidā (auto rotē uz vietas).
Patīkami pārsteidz arī Jeep Hurricane dizains. Šķiet, ka tā veidotāji ilgi lūkojušies uz Amerikas tuksneša bagijiem, kādus būvē turienes meistari. Taču velti visus nopelnus pierakstīt Chrysler kompānijas dizaina bosam Trevoram Krīdam. Jeep markas izskata reanimācija gulstas uz veiksmīgā dizainera Frīmena Tomasa pleciem un zīmējumu planšetēm.
Deviņdesmitajos gados Jeep nonāca neapskaužamā situācijā – paši savu tradīciju lamatās. Viņi ražoja trīs ierastus apvidus auto modeļus, no kuriem neviens vairs nebija labākais savā klasē, turklāt to izskats būtiski nemainījās. Bija vajadzīgs kaut kas jauns, lai parādītu ziņkārīgajiem, ka arī Jeep firmā strādā dizaineri. Tā katru gadu Detroitas vai Tokijas izstāžu apmeklētāji saņēma vismaz pa vienam konceptkāram, kurā tik vien bija palicis no Jeep kā dekoratīvo restīšu tradicionālās septiņas spraugas. Renesanse sākās deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad dizainers Frīmens Tomass, kas bija jau iepriecinājis sevi un citus ar Audi Avus Quattro, Volkswagen New Beetle un Audi TT, atgriezās dzimtajā Kalifornijā, lai vadītu jauno Chrysler dizaina studiju Karlsbādē. (Ne jau tajā vietā, ko tagad sauc par Karlovi Variem, protams!) Viens no galvenajiem uzdevumiem bija kaut ko iesākt ar kantainajiem un vizuāli garlaicīgajiem Jeep. Kāpēc gan neizveidot dažāda izskata auto projektus ar atsaucēm uz pagātni un vieglu apvidus auto šarmu?
Vispirms 1997. gada Detroitas salonā parādījās kompaktais Jeep Icon. Bez sevišķām pretenzijām uz novatoriskumu, taču ar skaidru norādi, kā varētu izskatīties nākamais Wrangler, – plati buferi, pamatīgi 19 collu rati un izteikts vieglmetāla drošības karkass virs sēdekļiem. Motortelpā nebija nekā sevišķa, tikai tas pats ierastais četrcilindru 2,4 litru agregāts. Protams, arī turpmāk dzinēju izvēle Tomasa konceptkāriem bieži vien bija sekundāra.
1998. gada Detroitā sekoja atgriešanās pie senajiem Jeep mēģinājumiem izveidot ielas sporta auto ar džipa stilistiku. Iznāca patīkama izskata dinamisks divdurvju auto ar slīpu ķīļveida siluetu, 19 collu riteņiem ar asfalta riepām, 145 – 247 mm robežās maināmu klīrensu un pamatīgu V8 cilindru 4,7 litru 275 ZS jaudas motoru. Šādam krossoveram, iespējams, būtu labs noiets uz atpūtu kāru jauniešu vidū, taču Frīmena Tomasa studijas koncepti bija tikai tāda stilistiska vingrināšanās, gluži kā mākslas skolas studentu klusās dabas, bez perspektīvām nokļūt sērijveida ražošanā. 1999. gadā Jeep stilisti pamēģināja izveidot hibrīdpiedziņas džipu un pārbaudīja shēmu, kurā degvielas elementu blokā (fuell-cell) iegūtā enerģija grieza divus elektromotorus. Lai arī visa sistēma iznāca ļoti dārga, vismaz Jeep Commander masīvā, taču vieglā alumīnija virsbūve ar piecām durvīm būtu pelnījusi turpinājumu, tāpat kā šiem konceptkāriem jau ierastā klīrensa regulēšanas iekārta.
Lai nebūtu pārmetumu, ka Jeep spēj radīt tikai apvidus auto, uz 2000. gada Detroitas salonu Tomasa studijas dizaineri sagatavoja projektu Varsity – tipisku pilsētas piecdurvju hečbeku ar visu riteņu neatkarīgo piekari. Neparasts bija virsbūves stilizējums vecā Cherokee manierē, uzsvērti lielie 19 collu rati, slīpēta alumīnija techno interjers ar redzamām skrūvju galvām un kompaktklasei nepieklājīgi jaudīgs (305 ZS) V6 cilindru 3,5 litru motors.
Pēc tam Karlsbādes dizaina studija no jauna atklāja veco karotāju Villiju. Atsauces uz Amerikas džipu patriarhu parādījās 2001. gada Detroitas izstādē ar konceptu Jeep Willys. Tiesa, agresīvā izskata pēctecis vairāk atgādināja pludmales švītu ar fitnesa centrā veidotiem muskuļiem, nevis Ardenu operācijā rūdītu veterānu, taču publikas uzmanība beidzot bija paņemta simtprocentīgi. Pilnīgi nepraktisks auto ar alumīnija rāmi, kompozītmateriālu paneļu virsbūvi bez jumta un tikai divām durvīm, augstu sānu līniju, mazgājamiem putu plastmasas sēdekļiem, milzīgiem 22 collu riteņiem un baltām (!) riepām, bet kādas pozitīvas emocijas tas radīja! Ne velti uz rudens autosalonu Tokijā dizaineri izveidoja otru evolūciju – Jeep Willys 2. Tas jau ieguva slēgtu virsbūvi ar masīvu bagāžnieku uz jumta, cita dizaina 21 collu riteņus un mazāk pižonīgas melnas riepas. Ja Džeralds Darels būtu dzīvs, Willys 2 varētu kalpot par lielisku kādas viņa ekspedīcijas auto! Abiem 21. gadsimta Willys apvidniekiem bija tas pats slavenais 1,6 litru spēka agregāts, ko Chrysler izveidoja kopā ar BMW un kas kompresora versijā sasniedza 160 ZS. Mini liek sveicināt...
2002. gada Detroitas autosalonu Jeep sagaidīja ar jaunu krosoveru Compass, kas bija sava veida atbilde estētu jūsmai par Acura MDX softdžipu. Jeep Compass parādīja, ka Tomass vēl nav zaudējis savu noapaļoto līniju manieri, kas viņu padarīja slavenu Vācijā. Idejiski kompasā bija salikti kopā Jeepster un Willys, taču ar patīkami nogludinātiem apjomiem un jauki integrētu rezerves ratu aizmugurē. Tas gan izskatījās jocīgi mašīnai ar izteiktām šosejas zemprofila 20 collu riepām, tāpat kā gofrētā tērauda jumta panelis vai restotie miglas lukturi. Iznāca tāda jauka ceļa un bezceļa stila elementu simbioze uz Jeep Liberty bāzes un ar V6 cilindru 3,7 litru 210 ZS motoru.
Kad jau šķita, ka jaunu Jeep projektu vairs nebūs, kalifornieši ieradās Tokijā 2003. gada nogalē ar kuprīti, vārdā Treo. Tas bija kaut kāds megapoles pārpratums tikai 3,2 metru garumā ar trīsvietīgu kurkuļveida virsbūvi (priekšā platāka, aizmugurē šaurāka) no otrreizējās pārstrādes materiāliem, atstatu stāvošiem neproporcionāliem 19 collu riteņiem, hibrīdpiedziņu ar degvielas elementiem un drive-by-wire principu (vadības ierīces sūta signālus izpildmehānismiem pa vadiem kā modernajās kaujas lidmašīnās). Toties priekšpuse ar saviem apaļajiem lukturiem, restīšu septiņām spraugām un stilizētajām vilkšanas skavām buferī it kā sauktin sauca: “Izaugšu liels, būšu džips...” Sekoja tipisks smagais metāls: pagājušajā gadā Jeep atkal centās apliecināt savu prasmi konstruēt īstus apvidus auto un Detroitā eksponēja pamatīgu apmēru profesionālo džipu Rescue.
Tā dizainā forma un funkcija iet roku rokā: visfunkcionālākās detaļas kalpo par dekorācijām ar labi nostrādātiem apveidiem – gan durvju eņģes un rokturi, gan vilkšanas skavas, gan vinča, gan spoguļi, gan jumta bagāžnieks. Piecdurvju virsbūve ar trim sēdekļu rindām uzlikta uz nopietna rāmja, visiem riteņiem ir neatkarīgā piekare ar pneimoelementiem, kas ļauj mainīt klīrensu, bet riepām, kā tas Dakaras rallija vai kara mašīnām ierasts, ir spiediena regulēšanas sistēma. Monumentālā Jeep Rescue vadīšanu varētu atvieglot videokamera, kas novietota zem šasijas, lai labāk redzams, kādos dubļos tikko iebraukts, un satelīttelefons, lai izsauktu palīdzību. Nokļūšanai neceļos noteikti palīdz navigācijas iekārta ar trīsdimensiju hologrammas attēlu. Uff! Lai visa šī mantība darbotos, profesionālajam Cummins 325 ZS dīzelim palīgā dots 10 kW ģenerators.
Līdz ar to Jeep Hurricane bija tikai loģisks turpinājums, taču tas aizēnoja vēl vienu mazu 2005. gada revolūciju – Jeep Gladiator. Tas apliecina firmas atdzimstošo interesi par pikapu sektoru, taču kļuva slavens kā pirmais auto, kas projektēts, domājot par suņu un to saimnieku ērtībām. Jā, pikapam labajā pusē ir papildu durvis, pa kurām nokļūst otrajā sēdekļu rindā, taču kreisajā pusē pie rezerves riteņa – tādas mazas durtiņas, pa kurām ierāpties un izrāpties suņukam, ne lielākam par amerikāņu buldogu. Vēl Jeep Gladiator ir brezenta jumts, noņemama aizmugures siena, pavisam izņemamas durvis un milzīgs 350 mm klīrenss. Lielākais Gladiator uzdevums Detroitā gan bija popularizēt jauno Jeep četrcilindru 2,8 litru 163 ZS un 400 Nm turbodīzeli. Sorry, amerikāņi, arī jūs drīz pirksiet vienu degvielu traktoram un automobilim!
Patiesībā jau ļoti gribētos, lai kāds no šiem Frīmena Tomasa komandas sapņiem reiz nonāktu līdz pircējiem. Nu cik ilgi var – Wrangler, Cherokee, Grand Cherokee un viss? Pat lepnie briti no Land Rover jau paplašinājuši saimi līdz pieciem modeļiem...