Sastāvs raibs
Ekoralliju rīkošanai Lietuvā ir vērā ņemamas tradīcijas, jo šādu pasākumu kaimiņvalsts autožurnālisti, popularizējot zaļo domāšanu un energoresursu taupīšanu, aizvadīja jau astoto reizi. "DELFI Auto"/"AutoBild Latvija" komanda, kas braucienā piedalījās ar automobili "Nissan Juke 1,6i" (2011.gada izl., 1598 cm³) , šogad bija vienīgā ārvalstu ekipāža šajā tradicionālajā pasākumā. Dažādie spēkrati, kopskaitā 14, bija iedalīti grupās atkarībā no degvielas veida un motora tilpuma, taču dalībnieki, protams, sacentās par uzvaru absolūtajā vērtējumā.
Pretēji gaidītajam, ekorallijā pārstāvēti bija ne tikai mazgabarīta un hibrīdautomobiļi, kas tomēr bija vairumā un teorētiski uzskatāmi par ekonomiskākajiem degvielas patērētājiem. Ar pilnu hibrīdu gammu bija pārstāvēta "Honda", jo bija gan jau labi zināmie "Honda Insigth" (2010.gada izl., 1339 cm³ + elektromotors) un "Honda CR-Z" (2010.gada izl., 1497 cm³ + elektromotors), kā arī Latvijā vēl neredzētais "Honda Jazz Hybrid" (2011.gada izl., 1339 cm³ + elektromotors). Nebija redzams vispazīstamākais hibrīdauto "Toyota Prius", taču šobrīd lielāko pasaules autoražotāju pārstāvēja jaunais hibrīds "Toyota Auris HSD" (2010.gada izl., 1798 cm³ + elektromotors), kā arī mikroauto "Aygo 1,0 VVT-i" (2010.gada izl., 998 cm³). No "Volkswagen" modeļu klāsta bija jaunais "Polo 1,2 TDI Blue Motion" (2010.gada izl., 1198 cm³), kā arī jau 2005.gadā no ražošanas noņemtais miniatūrais "VW Lupo 1,2 TDI" (2000.gada izl., 1191 cm³). Bez mūsu "Juke" "Nissan" saime bija pārstāvēta arī ar diviem vienādiem jaunākās paaudzes mazauto "Micra 1,2i" (2011.gada izl., 1198 cm³).
No prāvāku izmēru automobiļiem ekorallijā piedalījās "Škoda Octavia 1,6 TDI" (2010.gada izl., 1598 cm³), jau cienījamus gadus sasniedzis "Peugeot 307 2,0 HDi" (2003.gada izl., 1997 cm³), iepriekšējās paaudzes "VW Passat 2,0T" (2006.gada izl., 1984 cm³), bet negaidītākais pārsteigums bija jaunā "Jaguar XF 3,0 V6D" (2010.gada izl., 2993 cm³) dalība.
Rezultāti negaidīti
Nenoliedzot stūrētāju ekonomiskas braukšanas iemaņu ietekmi uz degvielas patēriņu, jāatzīst, ka rezultāti zināmā mērā tomēr ir negaidīti. "VW Lupo" ekipāžas triumfs absolūtajā vērtējumā nav īpašs pārsteigums. "Volkswagen" TDI motoru taupība nav nekāds jaunatklājums. Tomēr "Lupo" (pašmasa ap 975 kg) trīscilindru dīzeļmotoriņa, kas vidēji uz 100 km patērēja tikai 2,943 litrus dīzeļdegvielas, sniegums ir apbrīnas vērts. Īpaši, ja ņem vērā, ka garās distances lauvas tiesa bija jāveic šosejas režīmā, kad iespējas būt taupīgam ir ierobežotākas nekā pilsētas satiksmē, turklāt bija jāiekļaujas rallija rīkotāju diktētos kustības vidējos ātrumos. Pārsteidza arī tas, ka tehnoloģiski desmit gadus jaunāks "VW Polo", kas gan svarā ir mazliet smagāks (pašmasa ap 1070 kg) nekā "Lupo", taču apgādāts ar tāda pat tilpuma un turklāt svaigāku trīscilindru TDI motoru, kā arī īpašiem uzlabojumiem vēja pretestības mazināšanai, uzrādīja vairāk par litru uz katriem 100 km lielāku patēriņu (4,137 l/100 km). Taču vislielākais pārsteigums bija jūtami lielāka svara (pašmasa ap 1375 kg) kategorijā esošās un ar 1,6 l TDI motoru apgādātas "Škoda Octavia" ekipāžas rezultāts – 3,922 litru uz 100 km un otrā vieta absolūtajā vērtējumā.
Tikai ceturtajā vietā absolūti un pirmajā vietā hibrīdu grupā ierindojās "Honda Insight" (4,445 l/100 km), par nieka tiesu pārspējot absolūti mazākā motora tilpuma dalībnieci "Toyota Aygo" (pašmasa ap 800 kg), kas ar 1,0 l tilpuma trīscilindru benzīna motoriņu patērēja vidēji 4,679 l benzīna uz 100 km. Pārējie hibrīdi bija izšķērdīgāki (skat. pievienoto tabulu). Mazās "Nissan Micra 1,2i" (pašmasa ap 915 kg) trīscilindru benzīna motoriņa patēriņš izrādījās lielāks nekā svarā vieglākajam "Aygo", un "Micrai" cieši uz papēžiem mina brauciena absolūtais smagsvars "Jaguar XF" (pašmasa ap 1700 kg) ar V6 dīzeļmotoru.
Mazliet par "Juke" ekonomiskumu
"Nissan Juke 1,6i", protams, nebija pats piemērotākais braucamais, ja jāsacenšas taupībā. "Juke" nav ne mazlitrāžas, ne mazgabarītu auto, turklāt 1,6 litru benzīna motors tiek komplektēts ar piecpakāpju manuālo pārnesumkārbu, bet ekonomiskai braukšanai līdzētu sestais pārnesums. Kā krosoveram "Juke" ir lielāks virsbūves attālums no zems, kas palielina vēja pretestību.
Taču no otras puses, mūsu "Juke" bija tāds motora tilpums, ko Latvijas pircēji jau uzskata par pieņemamu, mazākus spēka agregātus vairumā gadījumu joprojām spītīgi nicinot. Un Latvijas publikai krosoveri ļoti iet pie sirds. Tāpēc pat bija interesanti, ko taupības sacensībā šāds auto spēj.
"Juke" un "DELFI Auto"/"AutoBild Latvija" ekipāžas pārstāvētajā automobiļu grupā citu konkurentu nebija. "Juke 1,6i" 1584 km ceļu veica ar 5,970 l/100 km benzīna patēriņu. Ražotāja oficiālais vidējais patēriņš kombinētajā ciklā ir 6,0 l/100 km, kas faktiski sakrita ar mūsu sasniegto rezultātu. Tiesa, jāņem vērā, ka automobiļa pilnais svars bija par aptuveni 80 kg lielāks, nekā iegūstot rūpnīcas datus, jo mašīnā atradās divi, nevis viens braucējs. Jūtami pietrūka sestā degvielu ekonomējošā pārnesuma. Rallija organizētāju dotie vidējie kustības ātrumi vairumā posmos bija ap 70 km/h, kas diktēja nepieciešamību pa šoseju pārvietoties ar ātrumu ap 80 un vairāk km/h, bet "Juke" motors piektajā pārnesumā tad strādā diapazonā nedaudz zem 3000 apgriezieniem, kas taupības izpratnē nebūt nav ekonomiski.
Toties "Juke" ļāva "DELFI Auto"/"AutoBild Latvija" ekipāžai garo ceļu mērot jūtami komfortablākos apstākļos nekā spēj sniegt, piemēram, radiniece "Micra", kam degvielas patēriņa ziņā tika zaudēts nepilns litrs benzīna uz katriem 100 km. Konstatējām, ka mānās "Juke" borta dators. Spidometra rādījumu un faktiskā kustības ātruma atšķirība ir ierasta parādība teju jebkurā auto. "Blaupunkt" GPS iekārta rādīja, ka par zināmu drošības rezervi pret satiksmes noteikumu pārkāpumiem gādā arī "Juke" spidometrs. Savukārt vidējo kustības ātrumu "Juke" nesaprotamā veidā tomēr, šķiet, rēķina visnotaļ precīzi. Lielāko ceļa daļu GPS neizmantojām, jo braucām pēc organizētāju sastādītas leģendas, paļaujoties tikai auto borta datora rādījumiem un rokas pulksteni kontrollaika atskaitei, bet uz kontrolpunktiem vienmēr paspējām laikā. Arī odometra rādījumi uz 100 km atšķīrās par aptuveni 2 km un izrādījās, ka borta dators māna arī attiecībā uz degvielas patēriņu. Finišā auto elektronika rādīja 5,5 litri uz 100 km, bet aprēķins pēc braucienā iztērētās degvielas papildināšanas bija aptuveni par puslitru lielāks.
Skatiet video:
Secinājumi
- ja mērķis ir jūtami ietaupīt uz izmantotās degvielas rēķina, ekonomiska braukšanas maniere ir jātrenē. Tai jābūt refleksu līmenī, jo citādi nekas prātīgs neiznāks. Kavēta pārnesumu pārslēgšana, saraustīts kustības ritms, nespēja laikus prognozēt kopējās transporta plūsmas izmaiņas u.c. neglābjami palielina degvielas patēriņu;
- pat ne tie svaigākie dīzeļmotori ir taupīgāki nekā moderni benzīna motori;
- pašreizējo hibrīdautomobiļu daudzinātais taupīgums degvielas patēriņa ziņā, vismaz lielākoties pārvietojoties šosejas režīmos, zināmā mērā ir mānīgs;
- mazs auto ar maza tilpuma motoru pats par sevi nebūt nenodrošina taupību degvielas patēriņā. Vēlreiz jāakcentē, ka taupīgas braukšanas spēlē ļoti liela loma ir vadītājam Turklāt dažādu ražotāju it kā līdzīgi izstrādājumi var sniegt atšķirīgu rezultātu;
- skaitot ietaupītos mililitrus, neviļus virsū mācas doma, vai zaudētais braukšanas prieks ir ietaupītās naudas vērts;
- konsekventi braucot ekonomiskākā nekā esam raduši to darīt manierē, kas kaitinās tikai atsevišķus satiksmes dalībniekus, degvielas patēriņu var samazināt vismaz par 10 līdz 20%. Rēķinot ilgstošā atskaites periodā, ir iespējams ietaupīt ievērojamus naudas līdzekļus.
- nekļūstot par ekonomiskas braukšanas profesionāli un ar savu auto vadīšanas stilu bieži nekrītot uz nerviem citiem satiksmes dalībniekiem, kardināli samazināt degvielas patēriņu, šķiet, nav iespējams. Respektīvi, pakļaujoties satiksmes kopējai plūsmai nav iespējams braukt īpaši taupīgāk nekā ļauj ražotāja konkrētajā automobilī pieejamā tehnika;
- izrādās, greznā limuzīnā ar modernu sešcilindru dīzeļmotoru var pārvietoties, tērējot vidēji 5,436 l dīzeļdegvielas uz 100 km. Bet vai tāda braukšana luksusklases automobilī sagādā arī prieku un ir pirkumā ieguldīto līdzekļu vērta?