Kravas saņemšanas un izkraušanas punkti var būt mežos, būvlaukumos, bezceļa apstākļos un citās vietās, kur nākas nobraukt no cietā seguma, tāpēc kravas automašīnām bieži ir svarīgas tehniskās īpašības, kas ļauj šos uzdevumus izpildīt.

'Delfi' testē: ar 'Volvo' pašizgāzēju un baļķvedēju pa karjeru
Foto: Picture Agency

Kravas automašīnas tiek iedalītas klasēs, atkarībā no to uzdevuma. "Volvo" gadījumā FH sērija ir galvenie kravu pārvadātāji lielās distancēs pa šosejām jeb tautā labi pazīstamās fūres, FM ir universālāki auto, kas piemēroti gan tāliem, gan tuviem pārvadājumiem un piegādēm, bet FMX – auto visskarbākajiem apstākļiem, smagākajām kravām, kas nepieciešams būvniecības un kalnrūpniecības nozarēs.

Jūnijā portāls "Delfi" Ogres novadā izmēģināja, kā ir vadīt "Volvo" kravas automašīnas tām piemēroti skarbā vidē – īstā un aktīvā karjerā. "Delfi" sēdās pie stūres FH un FMX sērijas kravas automašīnām.

Ar fūri ārpus šosejas

FH sērijas kravas auto lauciņš ir tālas šosejas un neskaitāmi kilometru simti, taču arī lielceļu fūrēm var rasties vajadzība nobraukt no asfalta, lai saņemtu un piegādātu kravu, piemēram, kokmateriālus mežā.

'Delfi' testē: ar 'Volvo' pašizgāzēju un baļķvedēju pa karjeru
Foto: Picture Agency

FH sērijas mašīnas tiek piedāvātas ar līdz pat pieciem tiltiem lielai kravnesībai (līdz 56 tonnām), kuri atkarībā no kravas svara var paši automātiski pacelties un nolaisties, degvielas taupības nolūkos. Visām jaunās paaudzes kravas automašīnām pa asu noslodzi uz paneļa vai speciālas pārnēsājamas pults var pārliecināties un kravas iekraušanai sekot pats vadītājs.

Pie stūres kraviniekam, jāsaka, ka ir varbūt pat ērtāk nekā vieglajā auto. Regulējas gan sēdekļa, gan ar īpaša pedāļa nospiešanu arī stūres pozīcija. Redzamība no augšas ir lieliska, bet lielajos spoguļos noteikti labāka nekā mazajās automašīnās, kas nomierina.

Pirmās sajūtas ikdienas vieglā automobiļa vadītājam, uzsākot braukt ar 500 zirgspēku 13 litru dīzeļdzinēja FH13 baļķvedēju – lēni. Bet aiz muguras ir krava un vēl piekabe ar baļķiem – pavisam kopā 50 tonnas, kas daudz izskaidro.

'Delfi' testē: ar 'Volvo' pašizgāzēju un baļķvedēju pa karjeru
Foto: Picture Agency

Lai gan auto aprīkots ar 14 pakāpju pārnesumkārbu, panikā nav jākrīt, jo tā darbojas automātiski. Iesācējam bez īpašām iemaņām braukšana nekādas problēmas nesagādā.

Īpaši sarežģītiem apstākļiem ir paredzēti divi pazeminātie pārnesumi, kas noder braukšanas uzsākšanai ar pilnu kravu ārpus ceļa vai pret kalnu, kas arī dod šim šosejas auto iespēju atstāt asfaltu. Tas, protams, komplektā ar "i-shift" divsajūgu pārnesumkārbu, kas nodrošina vienmērīgu un nepārtrauktu jaudas padevi, izkustinot no vietas 50 tonnas.

Braucot ar baļķvedēju, tāpat kā ar citiem gariem sastāviem, jāatceras, ka pagriezieni jāizņem ar rezervi un plašu loku, lai piekabe nenobrauc no ceļa, tāpēc arī nemitīgi jāseko spoguļos redzamajam. Šī arī ir galvenā atšķirtība no vieglā auto stūrēšanas, ja vēl neskaita izvairīšanos no koku zariem, pārāk zemiem tiltiem un pamatīguma sajūtu, vērojot dzīvi aiz lielā stūres rata.

'Delfi' testē: ar 'Volvo' pašizgāzēju un baļķvedēju pa karjeru
Foto: Picture Agency

Bailīgāks mirklis – apstāties ar šo milzu sastāvu pret uzkalniņu. Taču arī par to mūsdienu smago auto konstruktori ir parūpējušies, lai tas nekļūtu par pārbaudījumu iesācēja nerviem – pēc apstāšanās uz četrām sekundē iedarbojas automātiskā stāvbremze, kas pati atslēdzas, atkal uzsākot braukšanu.

Nav precīzi atbildams, cik degvielas patērē kravas auto ar 13 litru dzinēju, jo to nosaka gan krava, gan ceļa apstākļi, gan vadītāja prasmes, taču tie varētu būt ap 45 litriem uz 100 kilometriem, norāda instruktors.

Ekonomiju sasniegt palīdz auto vadības sistēmas un rīki. Saprotama lieta, ka arī kravinieki neiztiek bez kruīza kontroles. Tikai šajā gadījumā tiek nofiksēts konkrēts apgriezienu līmenis, nevis ātrums. Jāpiebilst, ka smagajiem auto darba apgriezieni, salīdzinot ar vieglo transportu, ir zemi – normāla braukšana notiek ap 1000 apgriezienu minūtē atzīmi.

'Delfi' testē: ar 'Volvo' pašizgāzēju un baļķvedēju pa karjeru
Foto: Picture Agency

Un kruīzkontrole šajā gadījumā palīdz ne tikai šosejas braukšanai, bet ir pat ieteicama smagos apstākļos ar kravu. To izmēģinu ar FH13 540 zirgspēku pašizgāzēju. Auto ar grants kravu lēni, bet vienmērīgi uzvelk stāvā karjera kāpumā. Lai šādos apstākļos varētu uzsākt, ir jāizmanto viszemākais pārnesums "bruņurupucis". Kruīza kontrole arī nodrošina optimālu saķeri, kārbas un sajūga darbību, tos nebojājot.

Pamanāma atšķirtība no vieglā auto, braucot pa karjera nelīdzenumiem ar šādu 40 tonnīgu pašizgāzēju, ir sēdekļa amortizācijas diezgan liela šūpošanās uz augšu un leju.

Karjera dziļumā

Īpaši svarīgi spēt pārvietoties ārpus asfalta seguma ir tehnikai, kas paredzēta smagu kravu nogādāšanai būvlaukumos un saņemšanai karjeros. Īpaši šim mērķim paredzēta ir "Volvo" FMX kravas auto sērija.

Jaunie FMX ir aprīkoti ar tādām inovācijām kā tandēma tilta pacelšana, automātiska visu riteņu piedziņa, jau pieminētā divu sajūgu "i-shift" pārnesumkārba, kas palīdz ietaupīt līdz 5% degvielas, kā sola "Volvo".

Komerciālo auto specifika ir iespēja aprīkot auto atkarībā no klienta vajadzībām, turklāt kravas auto tirgū izvēles iespēja par tehniskajiem un komforta parametriem ir milzīgas un plašas, līdz pat atpakaļskata kamerām un alkometram kabīnē, kas neļaus braukt iedzērušam šoferim.

'Delfi' testē: ar 'Volvo' pašizgāzēju un baļķvedēju pa karjeru
Foto: Picture Agency

Pavisam praktiska iespēja ir aprīkot auto ar dinamisko stūrēšanas sistēmu. Tādu uz savas ādas "Delfi" izmēģināja vairākiem auto, tostarp FMX 13 ar šķembu kravu. Īsumā tas nozīmē, ka tā jau ne grūti grozāmo stūri grozīt ir vēl divreiz vieglāk – pilnīgi droši jau var teikt, ka ar diviem pirkstiem tas iespējams.

Papildu dinamiskā stūrēšanas sistēma samazina stūres kustības, braucot pa bedrēm un nelīdzenumiem, kā arī uzlabo stabilitāti un kompensē novirzes, kas rodas braucot pa slīpu ceļu.

Izbaudot dinamisko stūrēšanu, karjerā bija iespēja izbraukt cauri ūdenim, saceļot augstas šaltis, un šķērsot uzkalniņu joslu – elementāri pat iesācējam.

Iestigšanu vai pēkšņu netikšanu kalnā palīdz novērsts automātiskā saķeres kontrole–, ja vadītājs to būs aizmirsis, sistēma pati nepieciešamības gadījumā pieslēgs priekšējo tiltu. Kopumā sistēma palīdz samazināt degvielas patēriņu, nodrošina labāku manevrētspēju, saķeri, mazāku riepu nodilumu, kā arī mazāku sajūga un spēka pārvada nolietojumu.

'Delfi' testē: ar 'Volvo' pašizgāzēju un baļķvedēju pa karjeru
Foto: Picture Agency

Nedaudz pieskaroties kravas auto kabīnēm, arī tās var nokomplektēt atsevišķi, atkarībā no pielietojuma. Tālbraucējiem tās parasti būs ar guļvietu un paaugstinātiem griestiem, lai var ērti piecelties kājās un pārvietoties.

Savukārt speciālai raktuvju un karjeru apstākļiem piemērotai tehnikai tā tieši pretēji var būt pazemināta, lai samazinātu auto augstumu un varētu iebraukt tuneļos. Tā tas ir FH 16, kuram kabīnes jumts nodrošināts ar aizsargplāksni pret krītošiem akmeņiem.

'Delfi' testē: ar 'Volvo' pašizgāzēju un baļķvedēju pa karjeru
Foto: Picture Agency

Pirmā atšķirība, kas sajūtama uzsākot braukt ar šo spēkratu, ir straujais paātrinājums. To ātri izskaidro tehniskie dati – 16 litru motors un 650 zirgspēku jauda. Šie ir lielākie "Volvo" kravas auto dzinēj, kas pieejami arī 750 zirgspēku versijā – vairāk nekā tuvākajiem konkurentiem.

Ar šādu dzinēju brauciens pa karjera kalniņiem un peļķēm kļūst vēl jautrāks. Paātrinājumam pretējā darbība ir palēnināšana, kas desmitiem tonnu smagiem transportlīdzekļiem ir sarežģītāks process, nekā vieglajām automašīnām.

Lai gan pneimatiskās riteņu bremzes ir spēcīgas, tikai uz tām paļauties nevar, jo ilgstoši lietojot tās var pārkarst. Tāpēc smagajiem auto papildu tiek lietotas dzinēja bremzes vau retarderi, kas darbojas automātiski vai ar sviru pie stūres.

"Volvo" kravas auto aprīkoti ar dzinēja bremzi, kas auto ātruma samazināšanai izmanto dzinēja kompresiju un atgāzes, to regulējot ar vārstiem. Dzīvē tīri praktiski tas izpaužas tā, ka pēc dzinēja bremzes aktivizēšanas, auto palēninās un reize mainās motora skaņas frekvence un līmenis.

'Delfi' testē: ar 'Volvo' pašizgāzēju un baļķvedēju pa karjeru
Foto: Picture Agency

Pārdomājot, kā tad īsti ir braukt ar modernu kravas auto karjerā starp traktoriem, jāsaka, ka iesācējs to var izbaudīt, sevišķi ja automātika visu galveno izdara vadītāja vietā un nav obligāti jāatceras, kurā brīdī kāds pazeminātais pārnesums vai priekšējais tilts jāpieslēdz. Patīkama apziņa, kontrolējot kādas 40 tonnas. Protams, stresa līmenis būtu lielāks bez instruktora blakus.

Un nedaudz adrenalīna, griežoties pa šaurām ejām pie pašām nogāzēm, kad jau šķiet, ka priekšējais rats tūlīt būs pāri malai, bet instruktors tikai mudina turpināt, pēc tam paskaidrojot, ka pašizgāzējam ar pilnu kravu viss svars ir uz aizmuguri un tāpēc, ar vienu priekšējo ratu pārbraucot pāri malai, nekas slikts nenotiks.