Brīvdienas, satiksmes negadījumi, slikti laika apstākļi vai ceļu remonti – sastrēgumu iemesli var būt dažādi, taču tiem ir kas kopējs: palielināts negadījumu risks. Pētot kravas automašīnu negadījumu iemeslus Eiropā, var secināt, ka 47% no tiem notiek monotonās situācijās, piemēram, lēnā satiksmes plūsmā, kad transportlīdzekļi brauc vienā virzienā, vai situācijās, kad nepieciešama papildu koncentrēšanās, piemēram, krustojumos vai ceļa remontdarbu vietās.
Šobrīd tiek īstenots projekts „HAVEit” (Highly Automated Vehicles for Intelligent Transport – Pilnībā automatizēti transportlīdzekļi inteliģentai satiksmei), kura mērķis ir radīt „virtuālu līdzbraucēju”, kas spēj analizēt satiksmes apstākļus. Projektu atbalsta Eiropas Savienība, piešķirot tā realizēšanai 28 miljonus eiro.
„Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir rast vienprātību par to, kādus ziņojumus automašīnas panelī un kādas balss funkcijas izmantot. Mums visiem ir atšķirīgi temperamenti, bet sistēmai nekļūdīgi jānosaka, vai vadītājs ir uztraukts vai mierīgs,” stāsta Rainers Hēgers (Reiner Hoeger), „HAVEit” projekta koordinators.
Autoražošanas nozarē transportlīdzekļu automatizācijas risinājumi tiek pētīti jau gadiem, un daudzas jaunas funkcijas jau ir ieviestas sērijveida ražošanā. Tomēr nākotnes transportlīdzekļi ne tikai palīdzēs auto vadīt, bet vajadzības gadījumā arī pārņems noteiktu uzdevumu kontroli. Šī tehnoloģija darbība tiks nodrošināta, pamatojoties ar datiem, ko iegūs no vairākiem transportlīdzeklim piestiprinātiem sensoriem. Tie sistēmai sniegs informāciju, kas ļaus attiecīgi reaģēt uz satiksmes intensitāti, kontrolēt braukšanas joslu apzīmējumus, ceļa zīmes un satiksmes un braukšanas apstākļus. Turklāt kravas automašīnas būs iespējams kontrolēt elektroniski, tādejādi tās kļūs ekonomiskākas un videi draudzīgākas.
„Mēs nevēlamies panākt, lai autovadītājs kļūtu lieks – mēs vēlamies, lai viņš vienmēr visu spētu kontrolēt. Tāpēc tiek meklēti risinājumi nepārtrauktai saziņai starp vadītāju un sistēmām, lai transportlīdzekļa darbība kļūtu vairāk vai mazāk automātiska atkarībā no apstākļiem,” skaidro Rainers Hēgers.
Darbs tika uzsākts 2008.gadā un projektā piedalās divdesmit uzņēmumi, tostarp autoražotāji un universitātes, taču lielāko ieguldījumu sniedz „Volvo Technology”. Līdz 2011.gadam jauno tehnoloģisko risinājumu demonstrēšanas nolūkā ir jāsagatavo septiņi transportlīdzekļi, kur trīs no tiem būs „Volvo” kravas automašīnas. Pašlaik divām no tām tiek veikti elektroniski pārveidojumi – drošības un vides saudzēšanas aspektos.
Kravas automašīnai, kurai tiks pilnveidotas drošības funkcijas, tiek pārveidotas sistēmas un automatizācijas procesi, kas palīdz vadītājam, braucot monotonos satiksmes sastrēgumos ar nelielu kustības ātrums.
„Mūsdienu kravas automašīnās izmantotā sastrēgumu palīgsistēma darbojas ātrumam līdz 30 km/h. Tomēr tas joprojām ir diezgan liels ātrums, tāpēc mūsu mērķis ir izstrādāt sistēmu, kas darbojas jau no 0 km/h. Turklāt automašīnai jāspēj gan automātiski apstāties, ja apstājas priekšā braucošais transportlīdzeklis, gan jāatsāk kustība, negaidot, kamēr vadītājs nospiedīs gāzes pedāli,” stāsta Ērika Jākobsone, „Volvo Technology” projektu vadītāja.
Automātiskās palīgsistēmas sastrēgumiem otrs komponents ir sistēma, kas palīdz transportlīdzeklim ieturēt konkrētu braukšanas joslu.
„Pašreizējai braukšanas joslu palīgsistēmai ir skaņas signāls, kas brīdina vadītāju par to, ka automašīna izbrauc ārpus savas joslas robežām. Mēs izmēģinām pilnīgi automātisku procesu, kas nodrošinās, ka transportlīdzeklis vienmēr brauc savas braukšanas joslas vidū.”
Tas ir panākts kravas automašīnai uzstādot sekojošas papildierīces: kameru virs vējstikla, kas fiksē braukšanas joslas un priekšmetus, kameru kabīnē, kas kontrolē vadītāju, divus maza rādiusa radarus (pa vienam katrā transportlīdzekļa pusē) un trīs lāzerus. Papildus tam kravas automašīna ir aprīkota ar V2V un „E-Horizon” sistēmām.
„E-Horizon” iekļauj sistēmas, kas ir piesaistītas karšu datu bāzēm. Izmantojot GPS sakarus un detalizētas kartes, transportlīdzeklis visu laiku saņem informāciju par ceļa slīpumu, gaidāmajiem pagriezieniem un krustojumiem un attiecīgi pielāgo piedziņas kompleksa parametrus, lai saglabātu līdzšinējo braukšanas efektivitāti un ekonomiju.
V2V sakaru sistēma darbojas līdzīgi, taču tā veic informācijas apmaiņu ar citiem tuvumā esošajiem transportlīdzekļiem. Piemēram, ja transportlīdzekļi brauc rindā un kāda priekšā braucoša transportlīdzekļa vadītājs strauji nospiež bremzes, sistēma uzreiz brīdina pārējos vadītājus. Satiksmes sastrēgumos tas reāli notiek tā, ka vadītājs saņem informāciju vairākas sekundes pirms tā, kad viņš ierauga priekšā braucošā transportlīdzekļa bremžu gaismas.
Videi draudzīgajā automašīnā arī tiek izmantota sensoru tehnoloģija, taču tajā ir jāsaskaņo iekšdedzes motora un elektromotora darbība un jāizvēlas pareiza pārnesumu attiecība hibrīdmotoru visefektīvākai izmantošanai.
„HAVEit” projekta koordinators Rainers Hēgers cer, ka drīzumā automobiļi būs vēl drošāki un ekonomiskāki: „Cerams, ka vismaz daļu no šīm tehnoloģijām varēsim ieviest ražošanā jau līdz 2012.gadam, bet līdz 2020.gadam noteikti tiks izstrādātas arī sarežģītākas sistēmas.”
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
