Foto: DELFI
Kravas automašīnas, tautā bieži sauktas par fūrēm, diez vai atstāj vienaldzīgu kādu satiksmes dalībnieku – vienam kaitina to vilkšanās pa šosejām, citus biedē prāvie izmēri, bet vēl kāds apbrīno iespaidīgos sauszemes kuģus un sapņo pats tādu pastūrēt.

Portālam "Delfi" bija iespēja izmēģināt, kā ir braukt ar pilnībā piekrautām un jaudīgām kravas automašīnām, Zviedrijā sēžoties pie stūres "Scania" jaunās paaudzes vilcējiem.

10 gadi un divi miljardi

Foto: DELFI

Komerctransporta nozarē ir sava specifika – pircēji, plānojot savu biznesu, rēķina katru kilogramu, par kuru izdotos palielināt kravas apjomu un katru degvielas litru, ko izdotos ietaupīt. Līdz ar to automašīnu iegāde nevar būt spontāns lēmums, sevišķi ja tās izmaksas pārsniedz summu, par kuru var nopirkt vismaz 10 nelielas vieglās automašīnas.

Foto: Publicitātes attēli

Tāpēc nav brīnums, ka kravas automašīnu nozarē būtiski jaunumi netiek izlaisti katru gadu. "Scania" gadījumā jaunās paaudzes automašīnas, kas pirmo reizi prezentētas šogad augustā, ir desmit gadu darba un vairāk nekā divu miljardu eiro ieguldījumu rezultāts, bet izmēģinājuma braucienos dažādos klimatiskos un ceļa apstākļos nobraukti 10 miljoni kilometru – attālums, kas atbilst 250 ceļojumiem apkārt pasaulei.

Galvenais trumpis, ar ko lepojas un sola "Scania", ir par 5 % samazināts vidējais degvielas patēriņš, kas panākts gan uzlabojot aerodinamiku, tostarp koriģējot gaisa plūsmu zem kabīnes, gan ar jaunajiem 13 un 16 litru tilpuma "Euro 6" dzinējiem.

Pārrēķinot to saprotamos ciparos, tas nozīmētu, ka uz vienu auto, kurš nobraucis 100 000 kilometrus gadā, tie būtu 1500 ietaupīti dīzeļdegvielas litri. Papildu efektivitāti palielina samazināts dažādu mezglu svars, kas kopumā ļauj palielināt pārvedamās kravas daudzumu.

Foto: Publicitātes attēli

Atbilstoši mūsdienu prasībām, ražotājs piedāvā arī attālināti sekot auto tehniskajam stāvoklim un noslodzei, optimāli plānojot apkopes grafiku un nepieciešamos remontdarbus. Tāpat sekot datiem, ziņot par bojājumiem un attālināti kontrolēt dažādas funkcijas savā viedtālrunī ar lietotnes starpniecību var pats šoferis.

Kā pasaules jaunumu kravas auto drošības jomā "Scania" izceļ sānu gaisa spilvenu (pieejams kā papildaprīkojums), kurš pasargā vadītāju un pasažieri automašīnas apgāšanās gadījumā. Apgāšanās esot iemesls 45 % kravas auto šoferu nāves gadījumu satiksmes negadījumos.

13 un 16 litru dzinēji

Foto: DELFI

Smagā auto uzdevums ir kravu pārvadāšana, tāpēc svarīgi, kā tas tiek galā ar šo uzdevumu. Lai gan kurdu kāzinieki ir pierādījuši, ka ar vilcējiem bez puspiekabes itin labi var braukt arī kāzās, Zviedrijas pilsētā Sēderteljē, kur bāzēta 10 000 cilvēkus nodarbinošā "Scania" rūpnīca, jauno auto testi notika ar pilnībā piekrautām piekabēm un "plika" vilcēja īpašības "Delfi" izbaudīt nesanāca.

Testiem ražotājs piedāvāja 16 dažādam pielietojumam paredzētas jaunās automašīnas – no baļķvedējiem un autotreileriem līdz beramkravām un autocisternām ar dažādu dzinēju gammu – atšķirīgu jaudu 13 litru sešu cilindru rindas motori un 16 litru V8 dzinēji ar jaudu līdz 730 zirgspēkiem.

Foto: DELFI

Dzinēja izvēle atkarīga no paredzamajiem ceļa un kravu apstākļiem, taču jāņem vērā, ka dārgākais V8 dzinējs ir krietni smagāks nekā sešu cilindru rindinieks, kas nozīmē par dažiem simtiem kilogramu mazāku pārvadājamās kravas maksimālo svaru.

Automašīnas aprīkotas ar 12 +2 (palēninātie ātrumi) pakāpju automātiskajām ātrumkārbām, kuras nodrošina par 45 % ātrāku pārnesumu pārslēgšanu, nekā iepriekšējās paaudzes automašīnās, apgalvo "Scania".

Pie stūres milzim

Foto: DELFI

Sēžos pie stūres klasiskajai fūrei ar puspiekabi un kopējo svaru 40 tonnas. Mašīnai ir 16 litru 580 zirgspēku V8 dzinējs. Salona skaņas izolācija, starp citu, ir ar nolūku nedaudz samazināta tā, lai vadītājs var dzirdēt, ka apakšā patiešām rēc V8 spēka agregāts, nevis rindas motors.

Redzamība no augstās kabīnes, kurā var piecelties pat pilnā augumā, ir laba. Lai gan auto izmēri ir iespaidīgi un man kā nepieredzējušam vadītājam rodas bažas par gabarītu izjūtu, kravas auto spoguļi ļauj teicami pārredzēt abus sānus un vēl ceļu pašā auto priekšā. Jāatzīst, ka pat vieglo auto spoguļos tik labu pārredzamību neesmu pieredzējis.

Foto: DELFI

Tā kā ātrumkārba ir automātiska, vadīšana ir vienkārša. Atliek tikai noregulēt sēdekli, noņemt stāvbremzi un nospiest gāzes pedāli. Galvenais, kam jāpievērš uzmanība, ir auto gabarīti – jāskatās spoguļos un jāatceras ieņemt trajektoriju pa līkumu ārmalu, lai puspiekabe nenobrauc no ceļa un neko neapskādē.

Iepriekš pie kravas auto stūres, kurš jau tolaik nebūt nebija jauns, pēdējo reizi sēdēju pirms 10 gadiem. Visspilgtāk atmiņā palikušas spēcīgās pneimatiskās bremzes, kuras iedarbojas ar nelielu aizturi, un, ja to neņem vērā un uzspiež pedāli vēl vairāk, lēni braucot viegli var atjēgties ar galvu stiklā.

Foto: Publicitātes attēli

Pneimatiskās bremžu sistēmas, kuras rada šņākoņu, ko pēc piebremzēšanas izdveš kravas auto, autobusi un trolejbusi, lielgabarīta transportlīdzekļiem tiek izmantotas, jo nodrošina daudz lielāku bremzēšanas spēku par hidrauliskajām bremzēm.

Taču laiks ir gājis uz priekšu un jaunās paaudzes kravas auto bremzes darbojas tā, ka nemaz nevar īsti just atšķirību no vieglās mašīnas. Ja neņem vērā nemitīgu domāšanu par izmēriem un plašākas trajektorijas izvēli, "Scania" vadīšana ne ar ko daudz neatšķiras no vieglā auto stūrēšanas.

Foto: Publicitātes attēli

Ar 24 metrus garu sastāvu

Foto: DELFI

Lielāks izaicinājums šķita izmēģināt kravas auto ar piekabi. Viens no tādiem ir sauso beramkravu vedējs R730, kura masa kopā ar kravu sasniedz gandrīz 60 tonnas, bet garums 24 metrus. Savukārt V8 dzinējs attīsta 730 zirgspēku jaudu.

Par spīti bažām, pagriezienos auto ar piekabi šķiet pat ērtāks nekā fūre ar puspiekabi. Lai arī kopējais garums ir lielāks, piekabe cieši seko automašīnai, atkārtojot tās riteņu ceļu un mazāk sliecas nogriezt pagriezienus. Bail gan iedomāties, kā ar piekabi būtu braukt atpakaļgaitā – par to pārliecināties neizdevās, jo "Scania" instruktori šādam eksperimentam ar amatieri pie stūres nepiekrita.

Atkarībā no kravas veida, mainās arī auto vadīšanas īpatnības. Tā viens no kutelīgākajiem braucieniem bija ar auto pārvadāšanas treileri un R450 sešcilindru vilcēju. Puspiekabe, kurā divos stāvos sakrautas vieglās mašīnas, ir ne vien garāka par standarta fūri, bet arī ar krietni augstāku smaguma centru. Tas nozīmē, ka trajektorijas jāizvēlas īpaši plašas, kā arī jāizvairās no straujas līkumošanas, lai novērstu apgāšanās risku un nesatrauktu jau tā piesardzīgo "Scania" instruktoru.

Foto: DELFI

Augstais smaguma centrs un attiecīgi apdomīga manevrēšana jāpatur prātā braucot arī ar 53 tonnīgo baļķvedēju R500. Tikmēr ar tiem auto, kuriem kravas kastēs bija novietoti betona bloki, varēja droši braukt "čūskiņā", par iespējamo apgāšanos pat nedomājot.

Foto: DELFI

Savas īpatnības ir velkot šķidro kravu autocisternu. Vilcēja R450 cisterna bija pildīta ar ūdeni, bet ne līdz pašām malām. Un ūdens svārstības, kas satricina visu 40 tonnas smago sastāvu, varēja sajust uzsākot braukšanu, bremzējot, vai pat pārslēdzot pārnesumus.

Kur paliek zirgspēki un kā apturēt tonnas

Foto: DELFI

Viena no īpatnībām, ko var pamanīt kravas auto panelī (bez visa cita tur var redzēt arī kravas svaru, kas ļauj šoferim pašam sekot kravas apjomam tās iekraušanas laikā), ir tahometra rādījumu diapazons. Atšķirībā no parastas vieglā mašīnas, te apgriezienu sarkanā zona sākas jau pie 2500 apgriezieniem un normāla braukšana notiek ap 1000 apgriezieniem minūtē.

Foto: Publicitātes attēli

Jāpiebilst, ka lielie smago mašīnu zemo apgriezienu motori projektēti smagam darba un ilgai lietošanai. "Scania" dzinēji paredzēti divu miljonu kilometru lielam noskrējienam, pēc kura ir pienācis kapitālā remonta laiks.

Lielo motoru jauda, kas mērāma simtos zirgspēku, ir grūti salīdzināma vieglo auto kategorijās. Viens ir pilnīgi skaidrs – pat 730 zirgspēku vilcējs ar pilnu kravu vadītāju sēdeklī no uzrāviena nespiedīs.

Foto: DELFI

Patiesībā labāks paātrinājums būs jebkuram ikdienas mazauto un 125 kubikcentimetru motociklam. Taču kravas auto uzdevums ir uzvilkt kalnā vairākus desmitus tonnu kravu, ko nevarēs neviens cits, tāpēc salīdzinājums ir tikai uzskatāmībai. Smagās mašīnas daudzie pārnesumi un spēcīgie dzinēji veidot tā, lai dažādos apstākļos spētu izkustināt no vietas tonnas, nevis izrautos priekšā citiem krustojumā.

Pārslēdzot ātrumkārbu uz manuālo režīmu, šķietami izdodas nedaudz palielināt dinamiku, uzturot lielākus motora apgriezienus. Taču pašrocīgi pārslēgt 12 pārnesumus, kas jādara ar ļoti īsiem intervāliem, nav nekāda izklaide. Un diez vai tas nāks par labu degvielas patēriņam, kas kravas auto atkarībā no ceļa apstākļiem var būt ap 30, 40, 50 un 60 litriem uz simts kilometriem.

Foto: DELFI

Maksimālais ātrums kravas auto vadības blokā ierobežots uz 90 kilometriem stundā. Turklāt saskaņā ar dažādu valstu noteikumiem vai autoparka īpašnieka vēlmi ietaupīt degvielu, tas var būt ierobežots arī pie mazāka ātruma. Ja uz šosejas kravas auto nevar ilgi apdzīt kādu citu transportlīdzekli, tas visdrīzāk ir nevis tāpēc, ka fūrei pietrūktu jaudas, bet gan ierobežotā ātruma dēļ.

Lai maksimāli samazinātu degvielas patēriņu, ar labu tehniku vien var nepietikt – vajag arī kvalificētus šoferus. Tāpēc kravas auto ražotāji piedāvā autovadītāju kursus, kuros māca ekonomisku braukšanu. Kā zināms, te nozīmīga ir ne tikai gāzes spiešana, bet arī bremzēšana.

Foto: DELFI

Testos pārliecinājos, ka piekrāmētas kravas automašīnas izdodas apturēt labi, pretēji iepriekšējam priekšstatam, ka kravinieki ir kaut kas teju nenobremzējams. Spēcīgās pneimatiskās bremzes ir pievadītas visiem vilcēja un piekabju riteņiem.

Taču kravas automašīnu tonnāža ir tik liela, ka uz frikcijas bremzēm vien nevar paļauties. Tās ātri nodiltu vai garos kalnu nobraucienos pat varētu pārkarst un neizturēt. Tāpēc kravas mašīnām lieto dažādas papildu dzinēja un kārbu bremzēšanas sistēmas, palēninātājus un retarderus (no angļu "retarder").

Foto: Publicitātes attēli

"Scania" izmanto retarderu, kurš ar eļļas plūsmu bremzē kustību ātrumkārbā. Sistēma ir sajūgta ar bremžu pedāli un spēj nodrošināt līdz 90 % bremzēšanas spēka garos nobraucienos, teikts ražotāja tīmekļa vietnē. Nobraucienā piespiežot bremžu pedāli, retarders iedarbojas automātiski un uztur esošo ātrumu, neļaujot mašīnai ieskrieties lejup pa nogāzi.

Palēninātāju var darbināt arī manuāli. Pie stūres labajā pusē ir svira, kas vieglajos auto parasti darbina logu tīrītājus, bet "Scania" tas ir retardera slēdzis. Tam ir vairākas pozīcijas, sākot no nelielas bremzēšanas, līdz pilnīgi ieslēgtam palēninātājam. Par šīs sistēmas darbību pārliecinājos testa braucienā "Scania" demo trasē, mēģinot pēc iespējas mazāk izmantot bremžu pedāli.

Foto: Publicitātes attēli

Instrumentu panelī, kur dators ar piecu zvaigžņu indikatoru novērtē pareizas, ekonomiskas un savlaicīgas auto vadīšanas darbības, man skala nepakāpās augstāk par trim zvaigznēm. Tāpēc, lai gan testos pārliecinājos, ka jaunajās kravas automašīnās nav jāveic nekādas darbības, ar ko netiktu galā jebkurš vieglās automašīnas vadītājs, tas tomēr nenozīmē, ka visu uzreiz ir gatavi tālbraucēji.

Bet vizināties ar vilcējiem bez kravas izklaides un šika nolūkos, kā to dara kurdu kāzinieki, diez vai varēs atļauties daudzi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!