Pirmie īsti nopietnie pārbaudījumi iecirta pirmo lielo robu līderu pulkā. Divkārtējo Dakaras uzvarētāju Hiroši Macuoku pievīla tehnika – saniķojās miljonus vērtās „Pajero” evolūcijas transmisija. Macuoka var pacelties tālu no pašreizējās 110. vietas, bet par uzvaru var aizmirst. Pusstundu mūsu Mārim Saukānam jau zaudē Hosē Luiss Monterde ar nikno „BMW X5”. Veselu kaudzi riepu pārsita Stefans Petransels (Saukānam laimējās iztikt ar vienu riteņa maiņu), rezultātā atkrita uz 14. vietu un līderim Kolinam Makrejam tagad zaudē turpat 22 minūtes.
Ja ne Luks Alfāns, kas spēja noturēt kopvērtējuma trešo vietu, tad varam uzskatīt, ka favorītkomanda „Mitsubishi” sagruva teju vai vienā dienā. Tagad diezgan droši redzams, ka motoass Nani Roma uz četriem riteņiem pirmajā gadā vēl nebūs Dakaras likteņu lēmējs. Macuoka vairs neskaitās, un arī Petranselam atvinnēt tās 20 minūtes visiem, kas pašlaik priekšā, var neizdoties. Potenciālo uzvarētāju šogad ir gana daudz. „Mercedes” komanda 1982. gadā uz starta izveda iespaidīgu G-Klases apvidus mašīnu arsenālu ar zvaigznēm pie stūres (F-1 vicečempions Džekijs Ikss, kuram jau bija Dakaras posmu uzvaras; ievērojamais sportscar braucējs Žan-Pjērs Žasso u.c.). 18 rallijreida ātrumposmos „Mercedes izcīnīja 11 uzvaras, taču Dakarā uz podiuma ar „Renault 20” pirmie uzbrauca brāļi Bernāns un Klods Morro, kuriem posmos nebija nevienas uzvaras. Vēsture tieši tādā veidā nez vai neatkārtosies, piemērs tikai parāda rallijreidu sporta neparedzamību.
Lielākais pārsteigums pagaidām ir Nasera Al Atijaha augstā ceturtā vieta 5.posmā un 6. vieta kopvērtējumā. Viņš augšgalā ir vienīgais salīdzinoši mazāk zināmais pilots, kas tomēr godam aizstāv „BMW” reputāciju. Viltniekam Žanam Luī Šlesēram nereti ir novērota taktika sākumā neuzdot pilnu tvaiku, taču pusstunda, ko viņš jau zaudē līderim var liecināt arī par zināmu nespēku. Ļoti vienoti turas „Volkswagen”, bet „Nissan” rūpnīcas piloti, kā to paredzēju, saņem vienreizēju atbalstu no satelītkomandas „Nissan Dessoude”. Ap desmito vietu trinas De Meviuss, Šinozuka un Souza, gatavi ieņemt kritušo līderu vietas.
Zemāk, bet to pašu gaida Saukāns/Didzis Zariņš (nav mans radinieks) ar „OSCar”. Pašreiz labākā Latvijas ekipāža noslēdz kopvērtējuma pirmo ceturtdaļsimtu. Līderi vēl kritīs ne viens vien, tas ir droši kā bankā. Ja no nopietnām kļūdām izdosies izvairīties un veiksme stāvēs vismaz netālu arī turpmāk, „Rīga RRT” solītie rezultāti var tikt izpildīti. Pietiekami optimistiski uz turpmāko var skatīties arī I. Skoka un J. Āža ekipāžas.
Priekšā vēl 11 posmi, no kuriem 8-9 visu vēl var griezt ar kājām gaisā ne reizi. Tomēr, ņemot vērā pusstundas deficītu, abām pēdējām ekipāžām, cik nu tas rallijreidā iespējams, vajadzētu strādāt Saukāna labā, lai palīdzētu viņam saglabāt vietu un pacelties uz augšu. Tamdēļ svarīgi, lai Skoks un Āzis noturas pietiekami tuvu Saukānam, lai vajadzības gadījumā, palīdzību sniegtu iespējami ātrāk.
Veikta trešdaļa no rallijreida posmiem, un jo grūtāka kļūst distance, jo sniegumu uzlabo amerikāņi, par kuriem visi aizmirsa Robija Gordona uznāciena iespaidā, bet ja arī atcerējās, tad ar zviedzieniem. Runa ir par bagātnieku Ronu Beiliju un Stīvu Meijeru, kuri brauc ar „Chevrolet” vārdā nokrustītu bagiju. Viņi vairs nepinas pašā astē, bet ātrumposmā finišēja 60. vietā un gandrīz turpat ir arī kopvērtējumā. Uzvara, par kuras aizvešanu uz ASV, ambiciozais miljardieris Beilijs bubināja pirms rallijreida gan ir ziepju burbulis (tam jau tāpat neviens neticēja), bet iespējams redzēsim, ko spēj privātā projektā ieguldīta patiešām liela nauda.