Atmosties sāk šķietami miegainā „Mitsubishi” komanda, tomēr jāatzīst, ka „Volkswagen” salīdzinājumā ar pagājušo sezonu ir izdevies krietni uzlabot „Race Touareg”. Ne velti Robijs Gordons tika pie savas otrās uzvaras posmā, bet dāvanas tur neviens nepasniedz. Gordona vizīte Dakarā pie „Touareg” stūres nav nejaušība vai sakritība, bet labi notēmēts mārketinga gājiens. „Volkswagen” zināja, ka aicina komandā lielmeistaru, taču tuksneša posmi pieredzes trūkuma dēļ Gordonam var izrādīties ne tik viegli veicami. Nav izslēgts, ka (paredzu sašutuma vētru) komanda šobrīd strādā Gordonam, lai viņš paspētu maksimāli labi izpildīt savu uzdevumu. Amerikāņa uzvarām uzgavilē visos ASV 50 štatos, un Eiropas lielākā autoražotāja pārdošanas plāniem tieši tas ir vajadzīgs.
Šobrīd 21 ekipāža sabraukusi 10 minūšu intervālā, taču turpmāk ik posmā šis trauslais vietu vijums tiks nesaudzīgi ārdīts. No „Top 50” pilotu saimes jau šodien smagi atrāvās ungārs Šandors Kizs – septiņas soda stundas! Lamatās iekrita pieredzējušais Marko Tampestini, nepaveicās Polam Belmondo. Pirmajās vērā ņemamajās grūtībās Mārim Saukānam un Igoram Skokam šodien zaudēja arī Juns Mitsuhaši, Elena Lora, Tjerī Delaverns, Edi Orioli, Bernārs Donts, Žan-Pjērs Strugo (viņa „Mercedes” jaudu zodus atkāruši letiņi apbrīnoja 2002. gadā Krievijā), kā arī vēl gandrīz 120 braucēji. Vēl ātrāk – jau prologa dienā – savas izredzes krietni sabojāja 2004. gada T1 grupas PK uzvarētāja Izabella Patisjē.

Latvieši un „OSCar” necīnās par uzvaru, to dara rūpnīcu komandu 15 piloti. Latvieši cīnās par vietām otrā desmita beigu daļā. Taču, lai to sasniegtu, pirmkārt – ir jāaizbrauc līdz galam, otrkārt – nedrīkst izgāzt nevienu sacensību posmu. Pašlaik „Rīga RRT” tīri ciešami realizē plānu, lai vismaz kāda no „OSCar” ekipāžām sasniegtu iecerēto. Saukāns kopvērtējumā jau ir pabīdījies uz 32. pozīciju, Skoks atpaliek tikai nepilnas 2 minūtes, mazliet vairāk Āzis, taču arī viņa 54. vieta vēl ir labs starta placdarms, jo pusstundā aiz līdera R.Gordona pašlaik ir 85 ekipāžas.

Jau otrdienas 5. posmā problēmās var iedzīvoties arī rūpnīcu braucēji. Kam nepaveiksies, pa rezultātu tabulu velsies uz leju kā lavīna. Petransela, Makreja, Vatanena un viņu biedru uzdevums ir uzvarēt par katru cenu, bet tik saspringtā konkurencē kā šogad, to var izdarīt tikai, braucot uz auto un pilotu iespēju robežas. Mūsējiem latiņa ir zemāk nekā tiem 15, turklāt, viņi šādu risku nevar atļauties. Petranselam „Mitsubishi” uztaisīs nākamo evolūciju, ja šo viņš sakals lupatās. Arī Dambis, protams, var uzbūvēt, ja vien būs pircējs. Cik to Latvijā būs? Vai Oskarus gribēs bagāti ārzemnieki, ja dabūs redzēt tik to, kā šie auto izstājas? Arī „OSCar” projekts ir bizness, tikai citās kategorijās kā „Volkswagen”.

Stefans Petransels 2003. gada Dakaras rallijā uzvarēja 6 no 17 ātrumposmiem. Divus posmus pirms finiša viņš trešās vietas īpašnieku Žan-Pjēru Fontenā apsteidza par gandrīz 2,5 stundām, turklāt tikai divreiz dopā bija finišējis zemāk par trešo pozīciju. Taču uzvara izspruka Petranselam no rokām, jo priekšpēdējā posmā viņš kļūdījās un uzreiz pazaudēja gandrīz trīs stundas. Petranselam aizbraukt līdz Dakarai pozīcijā, kas ir zemāka par trešo, ir katastrofa. Pat otrā vai trešā vieta viņam (arī Kleinšmitei, Makrejam) būs sakāve, ja augstāk ierindosies kāds no sāncenšu komandas, jo „Mitsubishi” saviem pilotiem maksā par uzvaru. Mūsējie paši piemaksā, lai vadītu Āfrikas tuksnešos „OSCar” ar Latvijas karogu uz borta. Tāda, lūk, starpība.

Turpretim motokonkurencē situācija ir krietni savādāka. Ja „auto” var salīdzināt ar F-1, kur ir dažas līderkomandas, bet pārējais fons, tad „moto” ir kā Indycar, kur izmaksas ir mazākas, tehnika līdzvērtīgāka un spēki ir vienlīdzīgāki.. Uz pasūtījuma privātbraucējam gatavots „KTM Rally Replica” ir salīdzinoši līdzvērtīgāks rūpnīcas komandas tehnikai, nekā „Ralliart” un „Mitsubishi” rūpnīcas „Pajero”.

Močos vairāk izšķir talants. Un Jānim Vinteram, apkārt staigāt aizņemoties šo mantu nudien nevajag. Viņš savu prasmi jau ir pierādījis un, ceram, to turpinās. Posma atcelšana Dakarā ir ierasta lieta, par to nevajag nervozēt. Tas darīts, tikai braucēju drošības labā. Rallijreidos nopietnas grūtības pārcieš visi sportisti, bet motoveči ir vienkārši apbrīnas vērti. Dzelzs vīri, īsti tuksnešu gladiatori. Veiksmi viņiem!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit